摄集分别品第七


1

已说七十二种有相的依处法,
现在,我当适宜说彼等的集。

Dvāsattatividhā vuttā, vatthudhammā salakkhaṇā,
Tesaṃ dāni yathāyogaṃ, pavakkhāmi samuccayaṃ. 93

  • 案,七十二种,即心一、心所五十二、自性色十八、涅槃一。

2

当知有四种摄集,即摄不善、摄杂、摄菩提分、摄一切。

Akusalasaṅgaho missakasaṅgaho bodhipakkhiyasaṅgaho sabbasaṅgaho ceti samuccayasaṅgaho catubbidho veditabbo.

摄不善
Akusalasaṅgaho

3

如何?先说在摄不善中,四漏,即欲漏、有漏、见漏、无明漏。

Kathaṃ? Akusalasaṅgahe tāva cattāro āsavā - kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo.

4

四暴流,即欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流。

Cattāro oghā– kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho.

5

四轭,即欲轭、有轭、见轭、无明轭。

Cattāro yogā– kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo.

6

四系,即贪欲身系、嗔恚身系、戒禁取身系、执此为实身系。

Cattāro ganthā– abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.

7

四取,即欲取、见取、戒禁取、我语取。

Cattāro upādānā– kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ.

8

六盖,即欲贪盖、嗔恚盖、昏沉睡眠盖、掉举恶作盖、疑盖、无明盖。

Cha nīvaraṇāni– kāmacchanda-nīvaraṇaṃ byāpāda-nīvaraṇaṃ thina-middha-nīvaraṇaṃ uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṃ vicikicchā-nīvaraṇaṃ avijjā-nīvaraṇaṃ.

9

七随眠,即欲贪随眠、有贪随眠、嗔恚随眠、慢随眠、见随眠、疑随眠、无明随眠。

Satta anusayā– kāmarāgānusayo bhavarāgānusayo paṭighānusayo mānānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo avijjānusayo.

10

经中的十结,即欲贪结、色贪结、无色贪结、嗔恚结、慢结、见结、戒禁取结、疑结、掉举结、无明结。

Dasa saṃyojanāni– kāmarāgasaṃyojanaṃ rūparāgasaṃyojanaṃ arūparāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ uddhaccasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ suttante.

11

另有论中十结,即欲贪结、有贪结、嗔恚结、慢结、见结、戒禁取结、疑结、嫉结、悭结、无明结。

Aparāni pi dasa saṃyojanāni– kāmarāgasaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ issāsaṃyojanaṃ macchariyasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ abhidhamme.

12

十烦恼,即贪、嗔、痴、慢、见、疑、昏沉,掉举、无惭、无愧。

Dasa kilesā– lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappaṃ.

13

其次,在漏等中,以欲、有表示以彼为依处的渴爱,戒禁取、执此为实、我语取等即如是转起的见。

Āsavādīsu pan’ettha kāma-bhava-nāmena tabbatthukā taṇhā adhippetā, sīlabbataparāmāso idaṃsaccābhiniveso attavādupādo ca tathāpavattaṃ diṭṭhigatam eva pavuccati.

14

漏、暴流、轭、系等,由依处有三,
所说的取有二,盖有八,

随眠有六,结有九,
烦恼有十,摄恶有九种。

Āsavoghā ca yogā ca, tayo ganthā ca vatthuto,
Upādānā duve vuttā, aṭṭha nīvaraṇā siyuṃ. 94

Chaḷevānusayā honti, nava saṃyojanā matā,
Kilesā dasa vutto’yaṃ, navadhā pāpasaṅgaho. 95

摄杂
Missakasaṅgaho

15

在摄杂中,六因,即贪、嗔、痴、无贪、无嗔、无痴。

Missakasaṅgahe cha hetū– lobho doso moho alobho adoso amoho.

16

七禅支,即寻、伺、喜、一境性、喜、忧、舍。

Satta jhānaṅgāni– vitakko vicāro pīti ekaggatā somanassaṃ domanassaṃ upekkhā.

17

十二道支,即正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定、邪见、邪思惟、邪精进、邪定。

Dvādasa maggaṅgāni– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi.

18

二十二根,即眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、女根、男根、命根、意根、乐根、苦根、喜根、忧根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根。

Bāvīsatindriyāni– cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ manindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ.

19

九力,即信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无惭力、无愧力。

Nava balāni– saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ.

20

四增上,即欲增上、精进增上、心增上、观增上。

Cattāro adhipatī– chandādhipati vīriyādhipati cittādhipati vīmaṃsādhipati.

21

四食,即段食、触第二、意思第三、识第四。

Cattāro āhārā– kabaḷīkāro āhāro, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.

22

其次,在根中,须陀洹道智为未知当知根。

Indriyesu pan’ettha sotāpatti-maggañāṇaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ.

23

阿罗汉果智为具知根。

Arahatta-phalañāṇaṃ aññātāvindriyaṃ.

24

中间的六智称为已知根。

Majjhe cha ñāṇāni aññindriyānī ti pavuccanti.

25

命根依色、非色有二种。

Jīvitindriyañ ca rūpārūpavasena duvidhaṃ hoti.

26

在五识中不得禅支,在无精进中不得力,在无因中不得道支。

Pañcaviññāṇesu jhānaṅgāni, avīriyesu balāni, ahetukesu maggaṅgāni na labbhanti.

27

同样,在疑心中,一境性不至道、根、力的状态。

Tathā vicikicchācitte ekaggatā maggindriya-bala-bhāvaṃ na gacchati.

28

唯在二因、三因的速行中,各自可得一增上。

Dvihetuka-tihetuka-javanesv eva yathāsambhavaṃ adhipati eko va labbhatī ti.

29

依依处有六因、五禅支、九道支、
十六根法、九力法,

四增上以及食等七种,
善等之相杂,即说为摄杂。

Cha hetū pañca jhānaṅgā, maggaṅgā nava vatthuto,
Soḷasindriyadhammā ca, baladhammā nav’eritā. 96

Cattāro’dhipati vuttā, tathāhārā ti sattadhā,
Kusalādisamākiṇṇo, vutto missakasaṅgaho. 97

摄菩提分
Bodhipakkhiyasaṅgaho

30

在摄菩提分中,四念处,即身随观念处、受随观念处、心随观念处、法随观念处。

Bodhipakkhiyasaṅgahe cattāro satipaṭṭhānā– kāyānupassanā-satipaṭṭhānaṃ vedanānupassanā-satipaṭṭhānaṃ cittānupassanā-satipaṭṭhānaṃ dhammānupassanā-satipaṭṭhānaṃ.

31

四正勤,即已生诸恶令断的精进、未生诸恶令不生的精进、未生诸善令生的精进、已生诸善令增长的精进。

Cattāro sammappadhānā– uppannānaṃ pāpakānaṃ pahānāya vāyāmo, anuppannānaṃ pāpakānaṃ anuppādāya vāyāmo, anuppannānaṃ kusalānaṃ uppādāya vāyāmo, uppannānaṃ kusalānaṃ bhiyyobhāvāya vāyāmo.

32

四神足,即欲神足、精进神足、心神足、观神足。

Cattāro iddhipādā– chandiddhipādo vīriyiddhipādo cittiddhipādo vīmaṃsiddhipādo.

33

五根,即信根、精进根、念根、定根、慧根。

Pañcindriyāni– saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ.

34

五力,即信力、精进力、念力、定力、慧力。

Pañca balāni– saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ.

35

七觉支,即念觉支、择法觉支、精进觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。

Satta bojjhaṅgā– satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo.

36

八道支,即正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。

Aṭṭha maggaṅgāni– sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

37

这里,四念处唯称为一正念。

Ettha pana cattāro satipaṭṭhānā ti sammāsati ekā va pavuccati.

38

同样,四正勤为正精进。

Tathā cattāro sammappadhānā ti ca sammāvāyāmo.

39

欲、心、舍、信、轻安、喜、
正见及思惟、精进、三种离、

正念及定等,依自性有十四,
三十七类,于此有七种相摄。

Chando cittam upekkhā ca, saddhā-passaddhi-pītiyo,
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ, 98

Sammāsati samādhī ti, cuddas’ete sabhāvato,
Sattatiṃsappabhedena, sattadhā tattha saṅgaho. 99

40

思惟、轻安、喜、舍、
欲、心、三种离,

九一处,九精进,八
念,四定,五慧,

信二处,最上三十七
法,此为最胜的分别。

Saṅkappa-passaddhi ca pīt’upekkhā,
Chando ca cittaṃ viratittayañ ca, 100

Nav’ekaṭhānā viriyaṃ navaṭṭha,
Satī samādhī catu pañca paññā, 101

Saddhā duṭhān’uttamasattatiṃsa,
Dhammānam eso pavaro vibhāgo. 102

41

于出世间中,一切都存在,或无思惟、喜,
而于世间六清净的转起中,适宜(存在)。

Sabbe lokuttare honti, na vā saṅkappapītiyo,
Lokiye pi yathāyogaṃ, chabbisuddhipavattiyaṃ. 103

  • 案,或无思惟、喜,即第二禅及以上无寻,第四禅及以上无喜。

摄一切
Sabbasaṅgaho

42

在摄一切中,五蕴,即色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。

Sabbasaṅgahe pañcakkhandhā– rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.

43

五取蕴,即色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。

Pañcupādānakkhandhā– rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.

44

十二处,即眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处、色处、声处、香处、味处、触处、法处。

Dvādasāyatanāni– cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.

45

十八界,即眼界、耳界、鼻界、舌界、身界、色界、声界、香界、味界、触界、眼识界、耳识界、鼻识界、舌识界、身识界、意界、法界、意识界。

Aṭṭhārasa dhātuyo– cakkhudhātu sotadhātu ghānadhātu jivhādhātu kāyadhātu rūpadhātu saddadhātu gandhadhātu rasadhātu phoṭṭhabbadhātu cakkhuviññāṇadhātu sotaviññāṇadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu.

46

四圣谛,即苦圣谛、苦集圣谛、苦灭圣谛、趣向苦灭之行道圣谛。

Cattāri ariyasaccāni– dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayo ariyasaccaṃ, dukkhanirodho ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.

47

这里,心所、细色、涅槃等六十九法,合为法处、法界。

Ettha pana cetasika-sukhumarūpa-nibbāna-vasena ekūnasattati dhammā dhammāyatana-dhammadhātū ti saṅkhaṃ gacchanti.

48

意处则分为七识界。

Manāyatanam eva sattaviññāṇadhātuvasena bhijjati.

49

色、受、想、其余心所、
识等五,这些说为五蕴。

Rūpañ ca vedanā saññā, sesacetasikā tathā,
Viññāṇam iti pañc’ete, pañcakkhandhā ti bhāsitā. 104

50

同样,五取蕴即成三界,
以无区别故,涅槃非蕴所摄。

Pañcupādānakkhandhā ti, tathā tebhūmakā matā,
Bhedābhāvena nibbānaṃ, khandhasaṅgaha-nissaṭaṃ. 105

51

且依门、所缘的区别而成诸处,
依门、所缘及彼所生而成诸界。

Dvārārammaṇabhedena, bhavant’āyatanāni ca,
Dvārālamba-taduppanna-pariyāyena dhātuyo. 106

52

苦即三界轮回,爱为集,
涅槃名灭,道成出世间。

Dukkhaṃ tebhūmakaṃ vaṭṭaṃ, taṇhā samudayo bhave,
Nirodho nāma nibbānaṃ, maggo lokuttaro mato. 107

53

道相应与果,不依于四谛,
如是依五类,而说摄一切。

Maggayuttā phalā c’eva, catusacca-vinissaṭā,
Iti pañcappabhedena, pavutto sabbasaṅgaho. 108

摄集分别品第七
Iti Abhidhammatthasaṅgahe
Samuccayasaṅgahavibhāgo nāma sattamo paricchedo