总说篇注

CST1

Evaṃ Saṅgahavārena saṅkhepato dassite hārādayo idāni vibhāgena dassetuṃ “tattha katame soḷasa hārā” ti ādi desanā āraddhā.

Tattha tatthā ti yaṃ vuttaṃ “soḷasahārā nettī” ti, tasmiṃ vacane, tissaṃ vā gāthāyaṃ, yāni hāra-naya-mūlapadāni uddhaṭāni, tesū ti attho. Katame ti pucchāvacanaṃ. Pucchā ca nām’esā pañcavidhā adiṭṭha-jotanā-pucchā diṭṭha-saṃsandanā-pucchā vimaticchedanā-pucchā anumati-pucchā kathetukamyatā-pucchā ti. Tāsu ayaṃ kathetukamyatā-pucchā. Soḷasā ti gaṇanavasena paricchedo. Tena nesaṃ na tato uddhaṃ adho cā ti etaparamataṃ dasseti. Sā c’etaparamatā parato āvi bhavissati. Hārā ti gaṇanavasena paricchinnānaṃ sāmaññato dassanaṃ. Desanā vicayo ti ādi sarūpadassanaṃ.

Tattha ken’aṭṭhena hārā?

• Harīyanti etehi, ettha vā sutta-geyyādi-visayā aññāṇa-saṃsaya-vipallāsā ti hārā, haranti vā sayaṃ tāni, haraṇamattam eva vā ti hārā phalūpacārena.
• Atha vā harīyanti voharīyanti dhammasaṃvaṇṇaka-dhammapaṭiggāhakehi dhammassa dāna-ggahaṇa-vasenā ti hārā.
• Atha vā hārā viyā ti hārā. Yathā hi aneka-ratanāvalisamūho hārasaṅkhāto attano avayavabhūta-ratana-samphassehi samuppajjanīyamāna-hilāda-sukho hutvā tadupabhogījana-sarīra-santāpaṃ nidāgha-pariḷāhupajanitaṃ vūpasameti, evam ete pi nānāvidha-paramattha-ratana-ppabandhā saṃvaṇṇanā-visesā attano avayavabhūta-paramattha-ratanādhigamena samuppādiyamāna-nibbuti-sukhā dhammapaṭiggāhaka-jana-hadaya-paritāpaṃ kāmarāgādi-kilesa-hetukaṃ vūpasamentī ti.
• Atha vā hārayanti aññāṇādīnaṃ hāraṃ apagamaṃ karonti, ācikkhantī ti vā hārā.
• Atha vā sotujanacittassa haraṇato ramaṇato ca hārā niruttinayena, yathā – “bhavesu vantagamano bhagavā” ti (visuddhi. 1.144; pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā).

Ayaṃ tāva hārānaṃ sādhāraṇato attho.

Asādhāraṇato pana

1. Desīyati saṃvaṇṇīyati etāya suttattho ti desanā, desanā-sahacaraṇato vā desanā. Nanu ca aññe pi hārā desanā-saṅkhātassa suttassa atthasaṃvaṇṇanato desanā-sahacārino vā ti? Saccam etaṃ, ayaṃ pana hāro yebhuyyena yathārutavasen’eva viññāyamāno desanāya saha caratī ti vattabbataṃ arahati, na tathā pare. Na hi assādādīnava-nissaraṇādi-sandassana-rahitā suttadesanā atthi. Assādādi-sandassana-vibhāvana-lakkhaṇo cāyaṃ hāro ti.

2. Viciyanti etena, ettha vā pada-pañhādayo, viciti eva vā tesan ti vicayo. Pāḷiyaṃ pana vicinatī ti vicayo ti ayam attho dassito.

3. Yuttī ti upapattisādhanayutti, idha pana yuttivicāraṇā yutti uttarapadalopena “rūpabhavo rūpan” ti yathā, yutti-sahacaraṇato vā. Idhāpi desanāhāre vuttanayena attho vitthāretabbo.

4. Padaṭṭhānan ti āsannakāraṇaṃ, idhāpi padaṭṭhāna-vicāraṇā ti ādi vuttanayen’eva veditabbaṃ.

5. Lakkhīyanti etena, ettha vā ekalakkhaṇā dhammā avuttā pi ekavacanenā ti lakkhaṇaṃ.

6. Viyūhīyanti vibhāgena piṇḍīyanti etena, ettha vā ti byūho. Nibbacanādīnaṃ sutte dassiyamānānaṃ catunnaṃ byūho ti catubyūho, catunnaṃ vā byūho etthā ti catubyūho.

7. Āvaṭṭīyanti etena, ettha vā sabhāgā visabhāgā ca dhammā, tesaṃ vā āvaṭṭanan ti āvaṭṭo.

8. Vibhajīyanti etena, ettha vā sādhāraṇāsādhāraṇānaṃ saṃkilesa-vodāna-dhammānaṃ bhūmiyoti vibhatti, vibhajanaṃ vā etesaṃ bhūmiyā ti vibhatti.

9. Paṭipakkhavasena parivattīyanti iminā, ettha vā sutte vuttadhammā, parivattanaṃ vā tesan ti parivattano.

10. Vividhaṃ vacanaṃ ekass’ev’atthassa vācakam etthā ti vivacanaṃ, vivacanam eva vevacanaṃ, vividhaṃ vuccati etena attho ti vā vivacanaṃ. Sesaṃ vuttanayam eva.

11. Pakārehi pabhedato vā ñāpīyanti iminā, ettha vā atthā ti paññatti.

12. Otārīyanti anuppavesīyanti etena, ettha vā suttāgatā dhammā paṭiccasamuppādādīsū ti otaraṇo.

13. Sodhīyanti samādhīyanti etena, ettha vā sutte pada-padattha-pañhārambhā ti sodhano.

14. Adhiṭṭhīyanti anupavattīyanti etena, ettha vā sāmañña-visesa-bhūtā dhammā vinā vikappenā ti adhiṭṭhāno.

15. Parikaroti abhisaṅkharoti phalan ti parikkhāro, hetu paccayo ca, parikkhāraṃ ācikkhatī ti parikkhāro, hāro, parikkhāra-visayattā parikkhāra-sahacaraṇato vā parikkhāro.

16. Samāropīyanti etena, ettha vā padaṭṭhānādimukhena dhammā ti samāropano. Sabbattha ca bhāvasādhanavasenāpi attho sambhavatī ti tassāpi vasena yojetabbaṃ.

Tassā ti yathāvuttassa hāruddesassa. Anugītī ti vuttass’ev’atthassa sukhaggahaṇatthaṃ anupacchā gāyanagāthā.

Tāsu osānagāthāya atthato asaṃkiṇṇā ti padatthena saṅkara-rahitā, tena yadi pi keci hārā aññamaññaṃ avisiṭṭhā viya dissanti, tathā pi tesaṃ atthato saṅkaro natthī ti dasseti. So ca nesaṃ asaṅkaro lakkhaṇaniddese supākaṭo hoti. Etesañ c’evā ti etesaṃ soḷasannaṃ hārānaṃ. Yathā asaṅkaro, tathā c’eva bhavati. Kiṃ bhavati? Vitthāratayā vitthārena. Nayavibhatti nayena upāyena ñāyena vibhāgo. Etena taṃ eva asaṅkiṇṇataṃ vibhāveti. Keci “vitthāranayā” ti paṭhanti, taṃ na sundaraṃ, ayañ ca gāthā kesuci potthakesu natthi.

CST2

Evaṃ hāre uddisitvā idāni naye uddisituṃ “tattha katame” ti ādi vuttaṃ. Tattha

• nayanti saṃkilese vodānāni ca vibhāgato ñāpentī ti nayā, nīyanti vā tāni etehi, ettha vā ti nayā,
• nayanamattam eva vā ti nayā,
• nīyanti vā sayaṃ dhammakathikehi upanīyanti suttassa atthapavicayatthan ti nayā.
• Atha vā nayā viyā ti nayā. Yathā hi ekattādayo nayā sammā paṭivijjhiyamānā paccaya-paccayuppannadhammānaṃ yathākkamaṃ sambandha-vibhāga-byāpāra-virahānurūpa-phala-bhāva-dassanena asaṅkarato sammutisacca-paramatthasaccānaṃ sabhāvaṃ pavedayantā paramatthasacca-ppaṭivedhāya saṃvattanti, evam ete pi kaṇha-sukka-sappaṭibhāgadhamma-vibhāgadassanena aviparīta-suttatthāvabodhāya abhisambhuṇantā veneyyānaṃ catusaccappaṭivedhāya saṃvattanti.
• Atha vā pariyattiatthassa nayanato saṃkilesato yamanato ca nayā niruttinayena.

Nandiyāvaṭṭo ti ādīsu

1. Nandiyāvaṭṭassa viya āvaṭṭo etassā ti nandiyāvaṭṭo. Yathā hi nandiyāvaṭṭo antoṭhitena padhānāvayavena bahiddhā āvaṭṭati, evam ayam pi nayo ti attho. Atha vā nandiyā taṇhāya pamodassa vā āvaṭṭo etthā ti nandiyāvaṭṭo.

2. Tīhi avayavehi lobhādīhi saṃkilesapakkhe alobhādīhi ca vodānapakkhe pukkhalo sobhano ti tipukkhalo.

3. Asantāsana-java-parakkamādi-visesa-yogena sīho Bhagavā, tassa vikkīḷitaṃ desanā-vacīkamma-bhūto vihāro ti katvā vipallāsa-tappaṭipakkha-paridīpanato sīhassa vikkīḷitaṃ etthā ti sīhavikkīḷito nayo. Bala-visesa-yoga-dīpanato vā sīhavikkīḷita-sadisattā nayo sīhavikkīḷito. Balaviseso c’ettha saddhādi-balaṃ, dasabalāni eva vā.

4. Atthanayattaya-disābhāvena kusalādi-dhammānaṃ ālocanaṃ disālocanaṃ.

5. Tathā ālocitānaṃ tesaṃ dhammānaṃ atthanayattaya-yojane samānayanato aṅkuso viya aṅkuso.

Gāthāsu lañjeti pakāseti suttatthan ti lañjako, nayo ca so lañjako cā ti nayalañjako. Gatā ti ñātā matā ti attho. So eva vā pāṭho. Sesaṃ vuttanayena veditabbaṃ.

CST3

Evaṃ naye pi uddisitvā idāni mūlapadāni uddisituṃ “tattha katamānī” ti ādi āraddhaṃ.

Tattha mūlāni ca tāni nayānaṃ paṭṭhānabhāgānañ ca patiṭṭhābhāvato padāni ca adhigamūpāya-bhāvato koṭṭhāsa-bhāvato cā ti mūlapadāni. Kosallasambhūtaṭṭhena, kucchitānaṃ vā pāpadhammānaṃ salanato viddhaṃsanato, kusānaṃ vā rāgādīnaṃ lavanato, kusā viya vā lavanato, kusena vā ñāṇena lātabbato pavattetabbato kusalāni, tappaṭipakkhato akusalānī ti padattho veditabbo.

Evaṃ gaṇana-paricchedato jātibhedato ca mūlapadāni dassetvā idāni sarūpato dassento saṃkilesapakkhaṃ yeva paṭhamaṃ uddisati “taṇhā” ti ādinā.

Tattha

1. Tasati paritasatī ti taṇhā.
2. Avindiyaṃ vindati, vindiyaṃ na vindatī ti avijjā, vijjāpaṭipakkhāti vā avijjā.
3. Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattam eva vā so ti lobho. Dosa-mohesu pi es’eva nayo.
4. Asubhe “subhan” ti pavattā saññā subhasaññā. Sukhasaññādīsu pi iminā va nayena attho veditabbo.

Saṅgahan ti gaṇanaṃ. Samosaraṇan ti samoropanaṃ.

1. Paccanīkadhamme sametī ti samatho.
2. Aniccādīhi vividhehi ākārehi passatī ti vipassanā.
3. Alobhādayo lobhādi-paṭipakkhato veditabbā.
4. Asubhe “asubhan” ti pavattā saññā asubhasaññā, kāyānupassanā-satipaṭṭhānaṃ. Saññāsīsena hi desanā. Dukkhasaññādīsu pi es’eva nayo.

Idaṃ uddānan ti idaṃ vuttass’eva atthassa vippakiṇṇabhāvena nassituṃ adatvā uddhaṃ dānaṃ rakkhaṇaṃ uddānaṃ, saṅgahavacanan ti attho.

“Cattāro vipallāsā” ti pi pāṭho. Kilesabhūmī ti saṃkilesabhūmi sabbesaṃ akusaladhammānaṃ samosaraṇa-ṭṭhānattā. Kusalānaṃ yāni tīṇi mūlāni. “Kusalānī” ti pi paṭhanti.

Satipaṭṭhānā ti asubhasaññādayo sandhāy’āha. Indriyabhūmī ti saddhādīnaṃ vimutti-paripācanindriyānaṃ samosaraṇa-ṭṭhānattā vuttaṃ.

Yujjantī ti yojīyanti. Kho ti padapūraṇe, avadhāraṇatthe vā nipāto, tena ete evā ti dasseti, aṭṭhāras’evā ti vā. Mūlapadā ti mūlapadāni, liṅgavipallāso vā.