起身经注

Uṭṭhānasuttavaṇṇanā

Uṭṭhahathā ti Uṭṭhānasuttaṃ. Kā uppatti? Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharanto rattiṃ Jetavanavihāre vasitvā pubbaṇhasamayaṃ bhikkhusaṅghaparivuto Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pācīnadvārena nagarā nikkhamitvā Migāramātupāsādaṃ agamāsi divāvihāratthāya. Āciṇṇaṃ kir’etaṃ Bhagavato rattiṃ Jetavanavihāre vasitvā Migāramātupāsāde divāvihārūpagamanaṃ, rattiñ ca Migāramātupāsāde vasitvā Jetavane divāvihārūpagamanaṃ. Kasmā? Dvinnaṃ kulānaṃ anuggahatthāya mahāpariccāga-guṇa-paridīpanatthāya ca. Migāramātupāsādassa ca heṭṭhā pañca kūṭāgāragabbhasatāni honti, yesu pañcasatā bhikkhū vasanti. Tattha yadā Bhagavā heṭṭhāpāsāde vasati, tadā bhikkhū Bhagavato gāravena uparipāsādaṃ nāruhanti.

Taṃ divasaṃ pana Bhagavā uparipāsāde kūṭāgāragabbhaṃ pāvisi, tena heṭṭhāpāsāde pañca pi gabbhasatāni pañcasatā bhikkhū pavisiṃsu. Te ca sabbe va navā honti adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ uddhatā unnaḷā pākatindriyā. Te pavisitvā divāseyyaṃ supitvā sāyaṃ uṭṭhāya mahātale sannipatitvā “ajja bhattagge tuyhaṃ kiṃ ahosi, tvaṃ kattha agamāsi, ahaṃ āvuso Kosalarañño gharaṃ, ahaṃ Anāthapiṇḍikassa, tattha evarūpo ca evarūpo ca bhojanavidhi ahosī” ti nānappakāraṃ āmisakathaṃ kathentā uccāsadda-mahāsaddā ahesuṃ.

Bhagavā taṃ saddaṃ sutvā “ime mayā saddhiṃ vasantā pi evaṃ pamattā, aho ayuttakārino” ti Mahāmoggallānattherassa āgamanaṃ cintesi. Tāvad eva āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato cittaṃ ñatvā iddhiyā āgamma pādamūle vandamāno yeva ahosi. Tato naṃ Bhagavā āmantesi “ete te, Moggallāna, sabrahmacārino pamattā, sādhu ne saṃvejehī” ti. “Evaṃ bhante” ti kho so āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato paṭissuṇitvā tāvad eva āpokasiṇaṃ samāpajjitvā karīsabhūmiyaṃ ṭhitaṃ mahāpāsādaṃ nāvaṃ viya mahāvāto pādaṅguṭṭhakena kampesi saddhiṃ patiṭṭhita-pathavi-ppadesena. Atha te bhikkhū bhītā vissaraṃ karontā sakasakacīvarāni chaḍḍetvā catūhi dvārehi nikkhamiṃsu.

Bhagavā tesaṃ attānaṃ dassento aññena dvārena Gandhakuṭiṃ pavisanto viya ahosi, te Bhagavantaṃ disvā vanditvā aṭṭhaṃsu. Bhagavā “kiṃ, bhikkhave, bhīt’atthā” ti pucchi, te “ayaṃ, bhante, Migāramātupāsādo kampito” ti āhaṃsu. “Jānātha, bhikkhave, kenā” ti? “Na jānāma, bhante” ti. Atha Bhagavā “tumhādisānaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ pamādavihārīnaṃ saṃvega-jananatthaṃ Moggallānena kampito” ti vatvā tesaṃ bhikkhūnaṃ dhammadesanatthaṃ imaṃ suttam abhāsi.

334

Tattha uṭṭhahathā ti āsanā uṭṭhahatha ghaṭatha vāyamatha, mā kusītā hotha. Nisīdathā ti pallaṅkaṃ ābhujitvā kammaṭṭhānānuyogatthāya nisīdatha. Ko attho supitena vo ti ko tumhākaṃ anupādā-parinibbānatthāya pabbajitānaṃ supitena attho. Na hi sakkā supantena koci attho pāpuṇituṃ. Āturānañ hi kā niddā, sallaviddhāna ruppatan ti yatra ca nāma appake pi sarīrappadese uṭṭhitena cakkhurogādinā rogena āturānaṃ, eka-dvaṅgula-mattam pi paviṭṭhena ayasalla-aṭṭhisalla-dantasalla-visāṇasalla-kaṭṭhasallānaṃ aññatarena sallena ruppamānānaṃ manussānaṃ niddā natthi, tattha tumhākaṃ sakala-citta-sarīra-santānaṃ bhañjitvā uppannehi nānappakāra-kilesa-rogehi āturānañ hi kā niddā rāgasallādīhi ca pañcahi sallehi antohadayaṃ pavisiya viddhattā sallaviddhānaṃ ruppataṃ.

335

Evaṃ vatvā puna Bhagavā bhiyyoso mattāya te bhikkhū ussāhento saṃvejento ca āha “uṭṭhahatha…pe… vasānuge” ti. Tatrāyaṃ sādhippāyayojanā atthavaṇṇanā: evaṃ kilesasallaviddhānañ hi vo, bhikkhave, kālo pabujjhituṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Maṇḍapeyyam idaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ, satthā sammukhībhūto, ito pubbe pana vo dīgharattaṃ suttaṃ, girīsu suttaṃ, nadīsu suttaṃ, samesu suttaṃ, visamesu suttaṃ, rukkhaggesu pi suttaṃ adassanā ariyasaccānaṃ, tasmā tassā niddāya antakiriyatthaṃ uṭṭhahatha nisīdatha daḷhaṃ sikkhatha santiyā.

Tattha purimapādass’attho vuttanayo eva. Dutiyapāde pana santī ti tisso santiyo accantasanti, tadaṅgasanti, sammutisantī ti, nibbāna-vipassanā-diṭṭhigatānam etaṃ adhivacanaṃ. Idha pana accantasanti nibbānam adhippetaṃ. Tasmā nibbānatthaṃ daḷhaṃ sikkhatha, asithilaparakkamā hutvā sikkhathā ti vuttaṃ hoti. Kiṃ kāraṇaṃ? Mā vo pamatte viññāya, maccurājā amohayittha vasānuge, mā tumhe “pamattā ete” ti evaṃ ñatvā maccurāja-pariyāya-nāmo māro vasānuge amohayittha, yathā tassa vasaṃ gacchatha, evaṃ vasānuge karonto mā amohayitthā ti vuttaṃ hoti.

336

Yato tassa vasaṃ anupagacchantā “yāya devā manussā ca…pe… samappitā”. Yāya devā ca manussā ca atthikā rūpa-sadda-gandha-rasa-phoṭṭhabbatthikā, taṃ rūpādiṃ sitā nissitā allīnā hutvā tiṭṭhanti, taratha samatikkamatha etaṃ nānappakāresu visayesu visaṭa-vitthiṇṇa-visālattā visattikaṃ bhava-bhoga-taṇhaṃ.

Khaṇo vo mā upaccagā, ayaṃ tumhākaṃ samaṇadhamma-karaṇa-kkhaṇo mā atikkami. Yesañ hi ayam evarūpo khaṇo atikkamati, ye ca imaṃ khaṇaṃ atikkamanti, te khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā, nirassādaṭṭhena nirayasaññite catubbidhe pi apāye patiṭṭhitā “akataṃ vata no kalyāṇan” ti ādinā nayena socanti.

337

Evaṃ Bhagavā te bhikkhū ussāhetvā saṃvejetvā ca idāni tesaṃ taṃ pamādavihāraṃ vigarahitvā sabbe va te appamāde niyojento “pamādo rajo” ti imaṃ gātham āha.

Tattha pamādo ti saṅkhepato sativippavāso, so citta-malinaṭṭhena rajo. Taṃ pamādam anupatito pamādānupatito, pamādānupatitattā aparāparuppanno pamādo eva, so pi rajo. Na hi kadāci pamādo nāma arajo atthi. Tena kiṃ dīpeti? Mā tumhe “daharā tāva mayaṃ pacchā jānissāmā” ti vissāsam āpajjittha. Daharakāle pi hi pamādo rajo, majjhimakāle pi therakāle pi pamādānupatitattā mahārajo saṅkārakūṭo eva hoti. Yathā ghare eka-dve-divasiko rajo rajo eva, vaḍḍhamāno pana gaṇavassiko saṅkārakūṭo eva hoti.

Evaṃ sante pi pana paṭhamavaye buddhavacanaṃ pariyāpuṇitvā itaravayesu samaṇadhammaṃ karonto, paṭhamavaye vā pariyāpuṇitvā majjhimavaye suṇitvā pacchimavaye samaṇadhammaṃ karonto pi bhikkhu pamādavihārī na hoti appamādānuloma-paṭipadaṃ paṭipannattā. Yo pana sabbavayesu pamādavihārī divāseyyaṃ āmisakathañ ca anuyutto, seyyathāpi tumhe, tass’eva so paṭhamavaye pamādo rajo, itaravayesu pamādānupatito mahāpamādo ca mahārajo evā ti.

Evaṃ tesaṃ pamādavihāraṃ vigarahitvā appamāde niyojento āha “appamādena vijjāya, abbahe sallamattano” ti, tass’attho yasmā evam eso sabbadā pi pamādo rajo, tasmā sati-avippavāsa-saṅkhātena appamādena āsavānaṃ khayañāṇa-saṅkhātāya ca vijjāya paṇḍito kulaputto uddhare attano hadayanissitaṃ rāgādi-pañcavidhaṃ sallan ti arahattanikūṭena desanaṃ samāpesi. Desanāpariyosāne saṃvegam āpajjitvā tam eva dhammadesanaṃ manasi karitvā paccavekkhamānā vipassanaṃ ārabhitvā pañcasatā pi te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsū ti.