正游行经注

Sammāparibbājanīyasuttavaṇṇanā

Pucchāmi muniṃ pahūtapaññan ti Sammāparibbājanīyasuttaṃ, “Mahāsamayasuttan” ti pi vuccati mahāsamayadivase kathitattā. Kā uppatti? Pucchāvasikā uppatti. Nimmitabuddhena hi puṭṭho Bhagavā imaṃ suttam abhāsi, taṃ saddhiṃ pucchāya “Sammāparibbājanīyasuttan” ti vuccati. Ayam ettha saṅkhepo, vitthārato pana Sākiya-Koliyānaṃ uppattito pabhuti porāṇehi vaṇṇīyati.

Tatrāyaṃ uddesamaggavaṇṇanā: paṭhamakappikānaṃ kira rañño Mahāsammatassa Rojo nāma putto ahosi, Rojassa Vararojo, Vararojassa Kalyāṇo, Kalyāṇassa Varakalyāṇo, Varakalyāṇassa Mandhātā, Mandhātussa Varamandhātā, Varamandhātussa Uposatho, Uposathassa Varo, Varassa Upavaro, Upavarassa Maghadevo, Maghadevassa paramparā caturāsīti khattiyasahassāni ahesuṃ. Tesaṃ parato tayo Okkākavaṃsā ahesuṃ. Tesu tatiya-Okkākassa pañca mahesiyo ahesuṃ Hatthā, Cittā, Jantu, Jālinī, Visākhā ti. Ekekissā pañca pañca itthisatāni parivārā. Sabbajeṭṭhāya cattāro puttā Okkāmukho, Karakaṇḍu, Hatthiniko, Sinipuro ti, pañca dhītaro Piyā, Suppiyā, Ānandā, Vijitā, Vijitasenā ti. Evaṃ sā nava putte labhitvā kālam akāsi.

Atha rājā aññaṃ daharaṃ abhirūpaṃ rājadhītaraṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā pi Jantuṃ nāma ekaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ Jantukumāraṃ pañcamadivase alaṅkaritvā rañño dassesi. Rājā tuṭṭho mahesiyā varaṃ adāsi. Sā ñātakehi saddhiṃ mantetvā puttassa rajjaṃ yāci. Rājā “nassa vasali, mama puttānaṃ antarāyam icchasī” ti nādāsi. Sā punappunaṃ raho rājānaṃ paritosetvā “na, mahārāja, musāvādo vaṭṭatī” ti ādīni vatvā yācati eva. Atha rājā putte āmantesi “ahaṃ, tātā, tumhākaṃ kaniṭṭhaṃ Jantukumāraṃ disvā tassa mātuyā sahasā varaṃ adāsiṃ. Sā puttassa rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchati. Tumhe mamaccayena āgantvā rajjaṃ kāreyyāthā” ti aṭṭhahi amaccehi saddhiṃ uyyojesi.

Te bhaginiyo ādāya caturaṅginiyā senāya nagarā nikkhamiṃsu. “Kumārā pitu-accayena āgantvā rajjaṃ kāressanti, gacchāma ne upaṭṭhahāmā” ti cintetvā bahū manussā anubandhiṃsu. Paṭhamadivase yojanamattā senā ahosi, dutiyadivase dviyojanamattā, tatiyadivase tiyojanamattā. Kumārā cintesuṃ “mahā ayaṃ balakāyo, sace mayaṃ kañci sāmantarājānaṃ akkamitvā janapadaṃ gaṇhissāma, so pi no na pahossati, kiṃ paresaṃ pīḷaṃ katvā laddharajjena, mahā jambudīpo, araññe nagaraṃ māpessāmā” ti Himavantābhimukhā agamiṃsu.

Tattha nagaramāpanokāsaṃ pariyesamānā Himavati Kapilo nāma ghoratapo tāpaso paṭivasati pokkharaṇitīre mahāsākasaṇḍe, tassa vasanokāsaṃ gatā. So te disvā pucchitvā sabbaṃ pavattiṃ sutvā tesu anukampaṃ akāsi. So kira bhummajālaṃ nāma vijjaṃ jānāti, yāya uddhaṃ asītihatthe ākāse ca heṭṭhā bhūmiyañ ca guṇadose passati. Ath’ekasmiṃ padese sūkaramigā sīhabyagghādayo tāsetvā paripātenti, maṇḍūkamūsikā sappe bhiṃsāpenti. So te disvā “ayaṃ bhūmippadeso pathavīaggan” ti tasmiṃ padese assamaṃ māpesi. Tato so rājakumāre āha “sace mama nāmena nagaraṃ karotha, demi vo imaṃ okāsan” ti. Te tathā paṭijāniṃsu. Tāpaso “imasmiṃ okāse ṭhatvā caṇḍālaputto pi cakkavattiṃ balena atisetī” ti vatvā “assame rañño gharaṃ māpetvā nagaraṃ māpethā” ti taṃ okāsaṃ datvā sayaṃ avidūre pabbatapāde assamaṃ katvā vasi. Tato kumārā tattha nagaraṃ māpetvā Kapilassa vutthokāse katattā “Kapilavatthū” ti nāmaṃ āropetvā tattha nivāsaṃ kappesuṃ.

Atha amaccā “ime kumārā vayappattā, yadi nesaṃ pitā santike bhaveyya, so āvāhavivāhaṃ kāreyya. Idāni pana amhākaṃ bhāro” ti cintetvā kumārehi saddhiṃ mantesuṃ. Kumārā “amhākaṃ sadisā khattiyadhītaro na passāma, tāsam pi bhaginīnaṃ sadise khattiyakumāre, jātisambhedañ ca na karomā” ti. Te jātisambhedabhayena jeṭṭhabhaginiṃ mātuṭṭhāne ṭhapetvā avasesāhi saṃvāsaṃ kappesuṃ. Tesaṃ pitā taṃ pavattiṃ sutvā “Sakyā vata, bho kumārā, paramasakyā vata, bho kumārā” ti udānaṃ udānesi. Ayaṃ tāva Sakyānaṃ uppatti. Vuttam pi c’etaṃ Bhagavatā

“Atha kho, Ambaṭṭha, rājā Okkāko amacce pārisajje āmantesi ‘kahaṃ nu kho, bho, etarahi kumārā sammantī’ ti. Atthi, deva, Himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo, tatth’etarahi kumārā sammanti. Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappentī ti. Atha kho, Ambaṭṭha, rājā Okkāko udānaṃ udānesi ‘sakyā vata, bho kumārā, paramasakyā vata, bho kumārā’ ti, tadagge kho pana, Ambaṭṭha, Sakyā paññāyanti, so ca Sakyānaṃ pubbapuriso” ti (dī. ni. 1.267)

Tato nesaṃ jeṭṭhabhaginiyā kuṭṭharogo udapādi, koviḷāra-puppha-sadisāni gattāni ahesuṃ. Rājakumārā “imāya saddhiṃ ekato nisajjaṭṭhāna-bhojanādīni karontānam pi upari esa rogo saṅkamatī” ti cintetvā uyyānakīḷaṃ gacchantā viya taṃ yāne āropetvā araññaṃ pavisitvā pokkharaṇiṃ khaṇāpetvā taṃ tattha khādanīya-bhojanīyehi saddhiṃ pakkhipitvā upari padaraṃ paṭicchādāpetvā paṃsuṃ datvā pakkamiṃsu.

Tena ca samayena Rāmo nāma rājā kuṭṭharogī orodhehi ca nāṭakehi ca jigucchiyamāno tena saṃvegena jeṭṭhaputtassa rajjaṃ datvā araññaṃ pavisitvā tattha paṇṇamūlaphalāni paribhuñjanto nacirass’eva arogo suvaṇṇavaṇṇo hutvā, ito c’ito ca vicaranto mahantaṃ susirarukkhaṃ disvā tass’abbhantare soḷasahattha-ppamāṇaṃ taṃ kolāpaṃ sodhetvā, dvārañ ca vātapānañ ca katvā nisseṇiṃ bandhitvā tattha vāsaṃ kappesi. So aṅgāra-kaṭāhe aggiṃ katvā rattiṃ vissarañ ca sussarañ ca suṇanto sayati. So “asukasmiṃ padese sīho saddam akāsi, asukasmiṃ byaggho” ti sallakkhetvā pabhāte tattha gantvā vighāsa-maṃsaṃ ādāya pacitvā khādati.

Ath’ekadivasaṃ so paccūsasamaye aggiṃ jāletvā nisīdi. Tena ca samayena tassā rājadhītāya gandhaṃ ghāyitvā byaggho taṃ padesaṃ khaṇitvā padaratthare vivaram akāsi. Tena vivarena sā byagghaṃ disvā bhītā vissaram akāsi. So taṃ saddaṃ sutvā “itthisaddo eso” ti ca sallakkhetvā pāto va tattha gantvā “ko etthā” ti āha. “Mātugāmo sāmī” ti. “Nikkhamā” ti. “Na nikkhamāmī” ti. “Kiṃ kāraṇā” ti? “Khattiyakaññā ahan” ti. Evaṃ sobbhe nikhātā pi mānam eva karoti. So sabbaṃ pucchitvā “aham pi khattiyo” ti jātiṃ ācikkhitvā “ehi dāni khīre pakkhittasappi viya jātan” ti āha. Sā “kuṭṭharoginī’mhi sāmi, na sakkā nikkhamitun” ti āha. So “katakammo dāni ahaṃ sakkā tikicchitun” ti nisseṇiṃ datvā taṃ uddharitvā attano vasanokāsaṃ netvā sayaṃ paribhuttabhesajjāni eva datvā nacirass’eva arogaṃ suvaṇṇavaṇṇam akāsi. So tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā paṭhamasaṃvāsen’eva gabbhaṃ gaṇhitvā dve putte vijāyi, puna pi dve ti evaṃ soḷasakkhattuṃ vijāyi. Evaṃ te dvattiṃsa bhātaro ahesuṃ. Te anupubbena vuḍḍhippatte pitā sabbasippāni sikkhāpesi.

Ath’ekadivasaṃ eko Rāmarañño nagaravāsī pabbate ratanāni gavesanto taṃ padesaṃ āgato rājānaṃ disvā aññāsi. “Jānām’ahaṃ, deva, tumhe” ti āha. “Kuto tvaṃ āgato’sī” ti ca tena puṭṭho “nagarato devā” ti āha. Tato naṃ rājā sabbaṃ pavattiṃ pucchi. Evaṃ tesu samullapamānesu te dārakā āgamiṃsu. So te disvā “ime ke devā” ti pucchi. “Puttā me bhaṇe” ti. “Imehi dāni, deva, dvattiṃsakumārehi parivuto vane kiṃ karissasi, ehi rajjam anusāsā” ti? “Alaṃ, bhaṇe, idh’eva sukhan” ti. So “laddhaṃ dāni me kathāpābhatan” ti nagaraṃ gantvā rañño puttass’ārocesi. Rañño putto “pitaraṃ ānessāmī” ti caturaṅginiyā senāya tattha gantvā nānappakārehi pitaraṃ yāci. So pi “alaṃ, tāta kumāra, idh’eva sukhan” ti n’eva icchi. Tato rājaputto “na dāni rājā āgantuṃ icchati, hand’assa idh’eva nagaraṃ māpemī” ti cintetvā taṃ kolarukkhaṃ uddharitvā gharaṃ katvā nagaraṃ māpetvā kolarukkhaṃ apanetvā katattā “Kolanagaran” ti ca byagghapathe katattā “Byagghapajjan” ti cā ti dve nāmāni āropetvā agamāsi.

Tato vayappatte kumāre mātā āṇāpesi “tātā, tumhākaṃ Kapilavatthuvāsino Sakyā mātulā honti, dhītaro nesaṃ gaṇhathā” ti. Te yaṃ divasaṃ khattiyakaññāyo nadīkīḷanaṃ gacchanti, taṃ divasaṃ gantvā nadītitthaṃ uparundhitvā nāmāni sāvetvā patthitā patthitā rājadhītaro gahetvā agamaṃsu. Sakyarājāno sutvā “hotu bhaṇe, amhākaṃ ñātakā evā” ti tuṇhī ahesuṃ. Ayaṃ Koliyānaṃ uppatti.

Evaṃ tesaṃ Sākiya-Koliyānaṃ aññamaññaṃ āvāhavivāhaṃ karontānaṃ āgato vaṃso yāva Sīhahanurājā, tāva vitthārato veditabbo. Sīhahanurañño kira pañca puttā ahesuṃ Suddhodano, Amitodano, Dhotodano, Sakkodano, Sukkodano ti. Tesu Suddhodane rajjaṃ kārayamāne tassa pajāpatiyā Añjanarañño dhītāya Mahāmāyādeviyā kucchimhi pūritapāramī mahāpuriso Jātakanidāne vuttanayena Tusitapurā cavitvā paṭisandhiṃ gahetvā anupubbena katamahābhinikkhamano sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā pavattita-varadhammacakko anukkamena Kapilavatthuṃ gantvā Suddhodana-mahārājādayo ariyaphale patiṭṭhāpetvā janapadacārikaṃ pakkamitvā puna pi aparena samayena paccāgantvā pannarasahi bhikkhusatehi saddhiṃ Kapilavatthusmiṃ viharati Nigrodhārāme.

Tattha viharante ca Bhagavati Sākiya-Koliyānaṃ udakaṃ paṭicca kalaho ahosi. Kathaṃ? Nesaṃ kira ubhinnam pi Kapilapura-Koliyapurānaṃ antare Rohiṇī nāma nadī pavattati. Sā kadāci appodakā hoti, kadāci mahodakā. Appodakakāle setuṃ katvā Sākiyā pi Koliyā pi attano attano sassapāyanatthaṃ udakaṃ ānenti. Tesaṃ manussā ekadivasaṃ setuṃ karontā aññamaññaṃ bhaṇḍantā “are tumhākaṃ rājakulaṃ bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi kukkuṭa-soṇa-siṅgālāditiracchānā viya, tumhākaṃ rājakulaṃ susirarukkhe vāsaṃ kappesi pisācillikā viyā” ti evaṃ jātivādena khuṃsetvā attano attano rājūnaṃ ārocesuṃ. Te kuddhā yuddhasajjā hutvā Rohiṇīnadītīraṃ sampattā. Evaṃ sāgarasadisaṃ balaṃ aṭṭhāsi.

Atha Bhagavā “ñātakā kalahaṃ karonti, handa, ne vāressāmī” ti ākāsenāgantvā dvinnaṃ senānaṃ majjhe aṭṭhāsi. Tam pi āvajjetvā Sāvatthito āgato ti eke. Evaṃ ṭhatvā ca pana Attadaṇḍasuttaṃ (su. ni. 941 ādayo) abhāsi. Taṃ sutvā sabbe saṃvegappattā āvudhāni chaḍḍetvā Bhagavantaṃ namassamānā aṭṭhaṃsu, mahagghañ ca āsanaṃ paññāpesuṃ. Bhagavā oruyha paññattāsane nisīditvā

“Kuṭhārīhattho puriso” ti (jā. 1.13.14)

ādikaṃ Phandanajātakaṃ,

“Vandāmi taṃ kuñjarā” ti (jā. 1.5.39)

ādikaṃ Laṭukikajātakaṃ,

“Sammodamānā gacchanti, jālam ādāya pakkhino,
yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasan” ti. (jā. 1.1.33)

imaṃ Vaṭṭakajātakañ ca kathetvā puna tesaṃ cirakālappavattaṃ ñātibhāvaṃ dassento imaṃ mahāvaṃsaṃ kathesi.

Te “pubbe kira mayaṃ ñātakā evā” ti ativiya pasīdiṃsu. Tato Sakyā aḍḍhateyyakumārasate, Koliyā aḍḍhateyyakumārasate ti pañca kumārasate Bhagavato parivāratthāya adaṃsu. Bhagavā tesaṃ pubbahetuṃ disvā “etha bhikkhavo” ti āha. Te sabbe iddhiyā nibbatta-aṭṭhaparikkhāra-yuttā ākāse abbhuggantvā āgamma Bhagavantaṃ vanditvā aṭṭhaṃsu. Bhagavā te ādāya Mahāvanaṃ agamāsi.

Tesaṃ pajāpatiyo dūte pāhesuṃ, te tāhi nānappakārehi palobhiyamānā ukkaṇṭhiṃsu. Bhagavā tesaṃ ukkaṇṭhitabhāvaṃ ñatvā Himavantaṃ dassetvā tattha Kuṇālajātakakathāya (jā. 2.21.289 Kuṇālajātakaṃ) tesaṃ anabhiratiṃ vinodetukāmo āha “diṭṭhapubbo vo, bhikkhave, Himavā” ti? “Na Bhagavā” ti. “Etha, bhikkhave, pekkhathā” ti attano iddhiyā te ākāsena nento “ayaṃ suvaṇṇapabbato, ayaṃ rajatapabbato, ayaṃ maṇipabbato” ti nānappakāre pabbate dassetvā Kuṇāladahe Manosilātale paccuṭṭhāsi. Tato “Himavante sabbe catuppada-bahuppadādi-bhedā tiracchānagatā pāṇā āgacchantu, sabbesañ ca pacchato kuṇālasakuṇo” ti adhiṭṭhāsi. Āgacchante ca te jātināma-nirutti-vasena vaṇṇento “ete, bhikkhave, haṃsā, ete koñcā, ete cakkavākā, karavīkā, hatthisoṇḍakā, pokkharasātakā” ti tesaṃ dassesi.

Te vimhitahadayā passantā sabbapacchato āgacchantaṃ dvīhi dijakaññāhi mukhatuṇḍakena ḍaṃsitvā gahita-kaṭṭha-vemajjhe nisinnaṃ sahassa-dijakaññā-parivāraṃ kuṇāla-sakuṇaṃ disvā acchariyabbhuta-citta-jātā Bhagavantaṃ āhaṃsu “kacci, bhante, Bhagavā pi idha kuṇālarājā bhūtapubbo” ti? “Āma, bhikkhave, mayā v’esa kuṇālavaṃso kato. Atīte hi mayaṃ cattāro janā idha vasimhā Nārado Devilo isi, Ānando gijjharājā, Puṇṇamukho phussakokilo, ahaṃ kuṇālo sakuṇo” ti sabbaṃ Mahākuṇālajātakaṃ kathesi. Taṃ sutvā tesaṃ bhikkhūnaṃ purāṇadutiyikāyo ārabbha uppannā anabhirati vūpasantā.

Tato tesaṃ Bhagavā saccakathaṃ kathesi, kathāpariyosāne sabbapacchimako sotāpanno, sabba-uparimo anāgāmī ahosi, eko pi puthujjano vā arahā vā natthi. Tato Bhagavā te ādāya punad eva Mahāvane oruhi. Āgacchamānā ca te bhikkhū attano va iddhiyā āgacchiṃsu. Atha nesaṃ Bhagavā uparimaggatthāya puna dhammaṃ desesi. Te pañcasatā pi vipassanaṃ ārabhitvā arahatte patiṭṭhahiṃsu. Paṭhamaṃ patto paṭhamam eva agamāsi “Bhagavato ārocessāmī” ti, āgantvā ca “abhiramām’ahaṃ Bhagavā, na ukkaṇṭhāmī” ti vatvā Bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Evaṃ te sabbe pi anukkamena āgantvā Bhagavantaṃ parivāretvā nisīdiṃsu Jeṭṭhamāsa-uposatha-divase sāyanhasamaye.

Tato pañcasata-khīṇāsava-parivutaṃ varabuddhāsane nisinnaṃ Bhagavantaṃ ṭhapetvā Asaññasatte ca arūpabrahmāno ca sakala-dasasahassa-cakkavāḷe avasesa-devatādayo Maṅgalasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayena sukhumattabhāve nimminitvā samparivāresuṃ “vicitrapaṭibhānaṃ dhammadesanaṃ sossāmā” ti. Tattha cattāro khīṇāsava-brahmāno samāpattito vuṭṭhāya brahmagaṇaṃ apassantā “kuhiṃ gatā” ti āvajjetvā tam atthaṃ ñatvā pacchā āgantvā okāsaṃ alabhamānā cakkavāḷamuddhani ṭhatvā paccekagāthāyo abhāsiṃsu. Yathāha

“Atha kho catunnaṃ suddhāvāsakāyikānaṃ devatānaṃ etad ahosi ‘ayaṃ, kho, Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṃ Mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeh’eva arahantehi. Dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti Bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañ ca. Yaṃ nūna mayam pi yena Bhagavā ten’upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā Bhagavato santike paccekaṃ gāthaṃ bhāseyyāmā’” ti (dī. ni. 2.331; saṃ. ni. 1.37)

sabbaṃ Sagāthāvagge vuttanayen’eva veditabbaṃ.

Evaṃ gantvā ca tattha eko brahmā puratthimacakkavāḷamuddhani okāsaṃ labhitvā tattha ṭhito imaṃ gāthaṃ abhāsi

“Mahāsamayo pavanasmiṃ…pe…
dakkhitāye aparājitasaṅghan” ti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37)

imañ c’assa gāthaṃ bhāsamānassa pacchima-cakkavāḷa-pabbate ṭhito saddaṃ assosi.

Dutiyo pacchima-cakkavāḷa-muddhani okāsaṃ labhitvā tattha ṭhito taṃ gāthaṃ sutvā imaṃ gāthaṃ abhāsi

“Tatra bhikkhavo samādahaṃsu…pe…
indriyāni rakkhanti paṇḍitā” ti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37)

Tatiyo dakkhiṇa-cakkavāḷa-muddhani okāsaṃ labhitvā tattha ṭhito taṃ gāthaṃ sutvā imaṃ gāthaṃ abhāsi

“Chetvā khīlaṃ chetvā palighaṃ…pe… susunāgā” ti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37)

Catuttho uttara-cakkavāḷa-muddhani okāsaṃ labhitvā tattha ṭhito taṃ gāthaṃ sutvā imaṃ gātham abhāsi

“Ye keci Buddhaṃ saraṇaṃ gatāse…pe…
devakāyaṃ paripūressantī” ti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37)

Tassa pi taṃ saddaṃ dakkhiṇa-cakkavāḷa-muddhani ṭhito assosi. Evaṃ tadā ime cattāro brahmāno parisaṃ thometvā ṭhitā ahesuṃ, mahābrahmāno ekacakkavāḷaṃ chādetvā aṭṭhaṃsu.

Atha Bhagavā devaparisaṃ oloketvā bhikkhūnaṃ ārocesi “ye pi te, bhikkhave, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesam pi Bhagavantānaṃ etapparamā yeva devatā sannipatitā ahesuṃ, seyyathāpi mayhaṃ etarahi, ye pi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesam pi Bhagavantānaṃ etapparamā yeva devatā sannipatitā bhavissanti, seyyathāpi mayhaṃ etarahī” ti. Tato taṃ devaparisaṃ bhabbābhabbavasena dvidhā vibhaji “ettakā bhabbā, ettakā abhabbā” ti. Tattha “abhabbaparisā buddhasate pi dhammaṃ desente na bujjhati, bhabbaparisā sakkā bodhetun” ti ñatvā puna bhabbapuggale cariyavasena chadhā vibhaji “ettakā rāgacaritā, ettakā dosa-moha-vitakka-saddhā-buddhicaritā” ti.

Evaṃ cariyavasena pariggahetvā “assā parisāya kīdisā dhammadesanā sappāyā” ti dhammakathaṃ vicinitvā puna taṃ parisaṃ manasākāsi “attajjhāsayena nu kho jāneyya, parajjhāsayena, aṭṭhuppattivasena, pucchāvasenā” ti. Tato “pucchāvasena jāneyyā” ti ñatvā “pañhaṃ pucchituṃ samattho atthi, natthī” ti puna sakalaparisaṃ āvajjetvā “natthi kocī” ti ñatvā “sace aham eva pucchitvā aham eva vissajjeyyaṃ, evam assā parisāya sappāyaṃ na hoti. Yaṃ nūnāhaṃ nimmitabuddhaṃ māpeyyan” ti pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya manomayiddhiyā abhisaṅkharitvā nimmitabuddhaṃ māpesi. Sabbaṅgapaccaṅgī lakkhaṇasampanno pattacīvaradharo ālokita-vilokitādi-sampanno hotū ti adhiṭṭhānacittena saha pātur ahosi. So pācīnalokadhātuto āgantvā Bhagavato samasame āsane nisinno evaṃ āgantvā yāni Bhagavatā imamhi samāgame cariyavasena cha suttāni (su. ni. 854 ādayo, 868 ādayo, 884 ādayo, 901 ādayo, 921 ādayo) kathitāni, seyyathidaṃ Purābhedasuttaṃ Kalahavivādasuttaṃ Cūḷabyūhaṃ Mahābyūhaṃ Tuvaṭakaṃ idam eva Sammāparibbājanīyan ti, tesu rāgacaritadevatānaṃ sappāyavasena kathetabbassa imassa suttassa pavattanatthaṃ pañhaṃ pucchanto “pucchāmi muniṃ pahūtapaññan” ti imaṃ gātham āha.

362

Tattha pahūtapaññan ti mahāpaññaṃ. Tiṇṇan ti caturoghatiṇṇaṃ. Pāraṅgatan ti nibbānappattaṃ. Parinibbutan ti sa-upādisesa-nibbāna-vasena parinibbutaṃ. Ṭhitattan ti lokadhammehi akampanīyacittaṃ. Nikkhamma gharā panujja kāme ti vatthukāme panuditvā gharāvāsā nikkhamma. Kathaṃ bhikkhu sammā so loke paribbajeyyā ti so bhikkhu kathaṃ loke sammā paribbajeyya vihareyya anupalitto lokena hutvā, lokaṃ atikkameyyā ti vuttaṃ hoti. Sesam ettha vuttanayam eva.

363

Atha Bhagavā yasmā āsavakkhayaṃ appatvā loke sammā paribbajanto nāma natthi, tasmā tasmiṃ rāgacaritādivasena pariggahite sabba-puggala-samūhe taṃ taṃ tesaṃ tesaṃ samānadosānaṃ devatāgaṇānaṃ āciṇṇa-dosa-ppahānatthaṃ “yassa maṅgalā” ti ārabhitvā arahattanikūṭen’eva khīṇāsava-paṭipadaṃ pakāsento pannarasa gāthāyo abhāsi.

Tattha paṭhamagāthāya tāva maṅgalā ti Maṅgalasutte vuttānaṃ diṭṭhamaṅgalādīnam etaṃ adhivacanaṃ. Samūhatā ti suṭṭhu ūhatā paññāsatthena samucchinnā. Uppātā ti “ukkāpātadisāḍāhādayo evaṃ vipākā hontī” ti evaṃ pavattā uppātābhinivesā. Supinā ti “pubbaṇhasamaye supinaṃ disvā idaṃ nāma hoti, majjhanhikādīsu idaṃ, vāmapassena sayatā diṭṭhe idaṃ nāma hoti, dakkhiṇapassādīhi idaṃ, supinante candaṃ disvā idaṃ nāma hoti, sūriyādayo disvā idan” ti evaṃ pavattā supinābhinivesā. Lakkhaṇā ti daṇḍalakkhaṇa-vatthalakkhaṇādi-pāṭhaṃ paṭhitvā “iminā idaṃ nāma hotī” ti evaṃ pavattā lakkhaṇābhinivesā. Te sabbe pi Brahmajāle vuttanayen’eva veditabbā.

So maṅgaladosavippahīno ti aṭṭhatiṃsa mahāmaṅgalāni ṭhapetvā avasesā maṅgaladosā nāma. Yassa pan’ete maṅgalādayo samūhatā, so maṅgaladosavippahīno hoti. Atha vā maṅgalānañ ca uppātādidosānañ ca pahīnattā maṅgaladosavippahīno hoti, na maṅgalādīhi suddhiṃ pacceti ariyamaggassa adhigatattā. Tasmā sammā so loke paribbajeyya, so khīṇāsavo sammā loke paribbajeyya anupalitto lokenā ti.

364

Dutiyagāthāya rāgaṃ vinayetha mānusesu, dibbesu kāmesu cāpi bhikkhū ti mānusesu ca dibbesu ca kāmaguṇesu anāgāmimaggena anuppattidhammataṃ nento rāgaṃ vinayetha. Atikkamma bhavaṃ samecca dhamman ti evaṃ rāgaṃ vinetvā tato paraṃ arahattamaggena sabbappakārato pariññābhisamayādayo sādhento catusaccabhedam pi samecca dhammaṃ imāya paṭipadāya tividham pi atikkamma bhavaṃ. Sammā so ti so pi bhikkhu sammā loke paribbajeyya.

365

Tatiyagāthāya “anurodha-virodha-vippahīno” ti sabbavatthūsu pahīnarāgadoso. Sesaṃ vuttanayam eva. Sabbagāthāsu ca “so pi bhikkhu sammā loke paribbajeyyā” ti yojetabbaṃ. Ito parañ hi yojanam pi avatvā avuttanayam eva vaṇṇayissāma.

366

Catutthagāthāya satta-saṅkhāra-vasena duvidhaṃ piyañ ca appiyañ ca veditabbaṃ, tattha chandarāga-paṭighappahānena hitvā. Anupādāyā ti catūhi upādānehi kañci dhammaṃ aggahetvā. Anissito kuhiñcī ti aṭṭhasatabhedena taṇhānissayena dvāsaṭṭhibhedena diṭṭhinissayena ca kuhiñci rūpādidhamme bhave vā anissito. Saṃyojaniyehi vippamutto ti sabbe pi tebhūmakadhammā dasavidhasaṃyojanassa visayattā saṃyojaniyā, tehi sabbappakārato maggabhāvanāya pariññātattā ca vippamutto ti attho.

Paṭhamapādena c’ettha rāgadosappahānaṃ vuttaṃ, dutiyena upādāna-nissayābhāvo, tatiyena sesākusalehi akusalavatthūhi ca vippamokkho. Paṭhamena vā rāgadosappahānaṃ, dutiyena tadupāyo, tatiyena tesaṃ pahīnattā saṃyojaniyehi vippamokkho ti veditabbo.

367

Pañcamagāthāya upadhīsū ti khandhupadhīsu. Ādānan ti ādātabbaṭṭhena te yeva vuccanti. Anaññaneyyo ti aniccādīnaṃ sudiṭṭhattā “idaṃ seyyo” ti kenaci anetabbo. Sesaṃ uttānapadattham eva.

Idaṃ vuttaṃ hoti: ādānesu catutthamaggena sabbaso chandarāgaṃ vinetvā so vinītachandarāgo, tesu upadhīsu na sāram eti, sabbe upadhī asārakatten’eva passati. Tato tesu duvidhena pi nissayena anissito aññena vā kenaci “idaṃ seyyo” ti anetabbo khīṇāsavo bhikkhu sammā so loke paribbajeyya.

368

Chaṭṭhagāthāya aviruddho ti etesaṃ tiṇṇaṃ duccaritānaṃ pahīnattā sucaritehi saddhiṃ aviruddho. Viditvā dhamman ti maggena catusaccadhammaṃ ñatvā. Nibbānapadābhipatthayāno ti anupādisesaṃ khandha-parinibbānapadaṃ patthayamāno. Sesaṃ uttānattham eva.

369

Sattamagāthāya akkuṭṭho ti dasahi akkosavatthūhi abhisatto. Na sandhiyethā ti na upanayhetha na kuppeyya. Laddhā parabhojanaṃ na majje ti parehi dinnaṃ saddhādeyyaṃ labhitvā “ahaṃ ñāto yasassī lābhī” ti na majjeyya. Sesaṃ uttānattham eva.

370

Aṭṭhamagāthāya lobhan ti visamalobhaṃ. Bhavan ti kāmabhavādibhavaṃ. Evaṃ dvīhi padehi bhavabhogataṇhā vuttā. Purimena vā sabbā pi taṇhā, pacchimena kammabhavo. Virato chedanabandhanā cā ti evam etesaṃ kammakilesānaṃ pahīnattā parasatta-chedana-bandhanā ca virato ti. Sesaṃ vuttanayam eva.

371

Navamagāthāya sāruppaṃ attano viditvā ti attano bhikkhubhāvassa patirūpaṃ anesanādiṃ pahāya sammā-esanādi-ājīvasuddhiṃ aññañ ca sammāpaṭipattiṃ tattha patiṭṭhahanena viditvā. Na hi ñātamatten’eva kiñci hoti. Yathātathiyan ti yathātathaṃ yathābhūtaṃ. Dhamman ti khandhāyatanādi-bhedaṃ yathābhūtañāṇena, catusaccadhammaṃ vā maggena viditvā. Sesaṃ uttānattham eva.

372

Dasamagāthāya so nirāso anāsisāno ti yassa ariyamaggena vināsitattā anusayā ca na santi, akusalamūlā ca samūhatā, so nirāso nittaṇho hoti, tato āsāya abhāvena kañci rūpādidhammaṃ nāsīsati, tenāha “nirāso anāsisāno” ti. Sesaṃ vuttanayam eva.

373

Ekādasamagāthāya āsavakhīṇo ti khīṇacaturāsavo. Pahīnamāno ti pahīnanavavidhamāno. Rāgapathan ti rāgavisayabhūtaṃ tebhūmakadhammajātaṃ. Upātivatto ti pariññāpahānehi atikkanto. Danto ti sabbadvāra-visevanaṃ hitvā ariyena damathena dantabhūmiṃ patto. Parinibbuto ti kilesaggi-vūpasamena sītibhūto. Sesaṃ vuttanayam eva.

374

Dvādasamagāthāya saddho ti buddhādiguṇesu parappaccaya-virahitattā sabbākāra-sampannena aveccappasādena samannāgato, na parassa saddhāya paṭipattiyaṃ gamanabhāvena. Yathāha

“Na khvāhaṃ ettha bhante Bhagavato saddhāya gacchāmī” ti. (a. ni. 5.34)

Sutavā ti vositasutakiccattā paramatthikasutasamannāgato. Niyāmadassī ti saṃsāra-kantāra-mūḷhe loke amatapuragāmino sammatta-niyāma-bhūtassa maggassa dassāvī, diṭṭhamaggo ti vuttaṃ hoti. Vaggagatesu na vaggasārī ti vaggagatā nāma dvāsaṭṭhidiṭṭhigatikā aññamaññaṃ paṭilomattā, evaṃ vaggāhi diṭṭhīhi gatesu sattesu na vaggasārī “idaṃ ucchijjissati, idaṃ tath’eva bhavissatī” ti evaṃ diṭṭhivasena agamanato. Paṭighan ti paṭighātakaṃ, cittavighātakan ti vuttaṃ hoti, dosavisesanam ev’etaṃ. Vineyyā ti vinetvā. Sesaṃ vuttanayam eva.

375

Terasamagāthāya saṃsuddhajino ti saṃsuddhena arahattamaggena vijitakileso. Vivaṭṭacchado ti vivaṭa-rāga-dosa-moha-chadano. Dhammesu vasī ti catusaccadhammesu vasippatto. Na hi’ssa sakkā te dhammā yathā ñātā kenaci aññathā kātuṃ, tena khīṇāsavo “dhammesu vasī” ti vuccati. Pāragū ti pāraṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ gato, sa-upādisesavasena adhigato ti vuttaṃ hoti. Anejo ti apagata-taṇhā-calano. Saṅkhāranirodhañāṇakusalo ti saṅkhāranirodho vuccati nibbānaṃ, tamhi ñāṇaṃ ariyamaggapaññā, tattha kusalo, catukkhattuṃ bhāvitattā cheko ti vuttaṃ hoti.

376

Cuddasamagāthāya atītesū ti pavattiṃ patvā atikkantesu pañcakkhandhesu. Anāgatesū ti pavattiṃ appattesu pañcakkhandhesu eva. Kappātīto ti “ahaṃ maman” ti kappanaṃ sabbam pi vā taṇhādiṭṭhikappaṃ atīto. Aticca suddhipañño ti atīva suddhipañño, atikkamitvā vā suddhipañño. Kiṃ atikkamitvā? Addhattayaṃ. Arahā hi yvāyaṃ avijjā-saṅkhāra-saṅkhāto atīto addhā, jāti-jarāmaraṇa-saṅkhāto anāgato addhā, viññāṇādi-bhavapariyanto paccuppanno ca addhā, taṃ sabbam pi atikkamma kaṅkhaṃ vitaritvā paramasuddhi-ppattapañño hutvā ṭhito. Tena vuccati “aticca suddhipañño” ti. Sabbāyatanehī ti dvādasahāyatanehi. Arahā hi evaṃ kappātīto, kappātītattā aticca suddhipaññattā ca āyatiṃ na kiñci āyatanaṃ upeti. Tenāha “sabbāyatanehi vippamutto” ti.

377

Pannarasamagāthāya aññāya padan ti ye te “saccānaṃ caturo padā” ti vuttā, tesu ekekapadaṃ pubbabhāga-sacca-vavatthāpana-paññāya ñatvā. Samecca dhamman ti tato paraṃ catūhi ariyamaggehi catusaccadhammaṃ samecca. Vivaṭaṃ disvāna pahānamāsavānan ti atha paccavekkhaṇañāṇena āsavakkhaya-saññitaṃ nibbānaṃ vivaṭaṃ pākaṭam anāvaṭaṃ disvā. Sabbupadhīnaṃ parikkhayā ti sabbesaṃ khandha-kāmaguṇa-kilesābhisaṅkhāra-bhedānaṃ upadhīnaṃ parikkhīṇattā katthaci asajjamāno bhikkhu sammā so loke paribbajeyya vihareyya, anallīyanto lokaṃ gaccheyyā ti desanaṃ niṭṭhāpesi.

378

Tato so nimmito dhammadesanaṃ thomento “addhā hi Bhagavā” ti imaṃ gātham āha. Tattha yo so evaṃ vihārī ti yo so maṅgalādīni samūhanitvā sabbamaṅgaladosappahānavihārī, yo pi so dibbamānusakesu kāmesu rāgaṃ vineyya bhavātikkamma dhammābhisamaya-vihārī ti evaṃ tāya tāya gāthāya niddiṭṭhabhikkhuṃ dassento āha. Sesaṃ uttānam eva.

Ayaṃ pana yojanā addhā hi Bhagavā tath’eva etaṃ yaṃ tvaṃ “yassa maṅgalā samūhatā” ti ādīni vatvā tassā tassā gāthāya pariyosāne “sammā so loke paribbajeyyā” ti avaca. Kiṃ kāraṇaṃ? Yo so evaṃvihārī bhikkhu, so uttamena damathena danto, sabbāni ca dasa pi saṃyojanāni caturo ca yoge vītivatto hoti. Tasmā sammā so loke paribbajeyya, natthi me ettha vicikicchā ti iti desanā-thomana-gātham pi vatvā arahattanikūṭen’eva desanaṃ niṭṭhāpesi.

Suttapariyosāne koṭisatasahassa-devatānaṃ aggaphalappatti ahosi, sotāpatti-sakadāgāmi-anāgāmi-phalappattā pana gaṇanato asaṅkhyeyyā ti.