至上经注

428

Taṃ maṃ padhānapahitattan ti Padhānasuttaṃ. Kā uppatti? “Padhānāya gamissāmi, ettha me rañjatī mano” ti āyasmā Ānando Pabbajjāsuttaṃ niṭṭhāpesi. Bhagavā Gandhakuṭiyaṃ nisinno cintesi “mayā chabbassāni padhānaṃ patthayamānena dukkarakārikā katā, taṃ ajja bhikkhūnaṃ kathessāmī” ti. Atha Gandhakuṭito nikkhamitvā buddhāsane nisinno “taṃ maṃ padhānapahitattan” ti ārabhitvā imaṃ suttam abhāsi.

Tattha taṃ man ti dvīhi pi vacanehi attānam eva niddisati. Padhānapahitattan ti nibbānatthāya pesitacittaṃ pariccatta-attabhāvaṃ vā. Nadiṃ Nerañjaraṃ patī ti lakkhaṇaṃ niddisati. Lakkhaṇañ hi padhāna-pahitattāya Nerañjarā nadī, ten’eva c’ettha upayogavacanaṃ, ayaṃ pan’attho “nadiyā Nerañjarāyā” ti, Nerañjarāya tīre ti vuttaṃ hoti. Viparakkammā ti atīva parakkamitvā. Jhāyantan ti appāṇakajjhānam anuyuñjantaṃ. Yogakkhemassa pattiyā ti catūhi yogehi khemassa nibbānassa adhigamatthaṃ.

429

Namucī ti Māro. So hi attano visayā nikkhamitukāme devamanusse na muñcati, antarāyaṃ nesaṃ karoti, tasmā “Namucī” ti vuccati. Karuṇaṃ vācan ti anuddayāyuttaṃ vācaṃ. Bhāsamāno upāgamī ti idaṃ uttānam eva.

Kasmā pana upāgato? Mahāpuriso kira ekadivasaṃ cintesi “sabbadā āhāraṃ pariyesamāno jīvite sāpekkho hoti, na ca sakkā jīvite sāpekkhena amataṃ adhigantun” ti. Tato āhārupacchedāya paṭipajji, tena kiso dubbaṇṇo ca ahosi. Atha Māro “ayaṃ sambodhāya maggo hoti na hotī ti ajānanto atighoraṃ tapaṃ karoti, kadāci mama visayaṃ atikkameyyā” ti bhīto “idañ c’idañ ca vatvā vāressāmī” ti āgato. Ten’evāha “kiso tvam asi dubbaṇṇo, santike maraṇaṃ tavā” ti.

430

Evañ ca pana vatvā ath’assa maraṇasantikabhāvaṃ sāvento āha “sahassabhāgo maraṇassa, ekaṃso tava jīvitan” ti. Tass’attho sahassaṃ bhāgānaṃ assā ti sahassabhāgo. Ko so? Maraṇassa paccayo ti pāṭhaseso. Eko aṃso ti ekaṃso. Idaṃ vuttaṃ hoti: ayaṃ appāṇakajjhānādi-sahassabhāgo tava maraṇassa paccayo, tato pana te eko eva bhāgo jīvitaṃ, evaṃ santike maraṇaṃ tavā ti.

Evaṃ maraṇassa santikabhāvaṃ sāvetvā atha naṃ jīvite samussāhento āha “jīva bho jīvitaṃ seyyo” ti. Kathaṃ seyyo ti ce? Jīvaṃ puññāni kāhasī ti.

431

Atha attanā sammatāni puññāni dassento āha “carato ca te brahmacariyan” ti. Tattha brahmacariyan ti kālena kālaṃ methunaviratiṃ sandhāyāha, yaṃ tāpasā karonti. Jūhato ti juhantassa. Sesam ettha pākaṭam eva.

432

Duggo maggo ti imaṃ pana aḍḍhagāthaṃ padhāna-vicchandaṃ janento āha. Tattha appāṇakajjhānādi-gahanattā dukkhena gantabbo ti duggo, dukkhitakāyacittena kattabbattā dukkaro, santikamaraṇena tādisenāpi pāpuṇituṃ asakkuṇeyyato durabhisambhavo ti evam attho veditabbo.

Ito paraṃ imā gāthā bhaṇaṃ Māro, aṭṭhā Buddhassa santike ti ayam upaḍḍhagāthā saṅgītikārehi vuttā. Sakalagāthāpī ti eke. Bhagavatā eva pana paraṃ viya attānaṃ niddisantena sabbam ettha evaṃjātikaṃ vuttan ti ayam amhākaṃ khanti. Tattha aṭṭhā ti aṭṭhāsi. Sesaṃ uttānam eva.

433

Chaṭṭhagāthāya yen’atthenā ti ettha paresaṃ antarāyakaraṇena attano atthena tvaṃ, pāpima, āgato’sī ti ayam adhippāyo. Sesaṃ uttānam eva.

434

“Jīvaṃ puññāni kāhasī” ti idaṃ pana vacanaṃ paṭikkhipanto “aṇumatto pī” ti imaṃ gātham āha. Tattha puññenā ti vaṭṭagāmiṃ Mārena vuttaṃ puññaṃ sandhāya bhaṇati. Sesaṃ uttānam eva.

435

Idāni “ekaṃso tava jīvitan” ti idaṃ vacanaṃ ārabbha Māraṃ santajjento “atthi saddhā” ti imaṃ gātham āha. Tatrāyam adhippāyo: are, Māra, yo anuttare santivarapade assaddho bhaveyya, saddho pi vā kusīto, saddho āraddhavīriyo samāno pi vā duppañño, taṃ tvaṃ jīvitam anupucchamāno sobheyyāsi, mayhaṃ pana anuttare santivarapade okappanasaddhā atthi, tathā kāyika-cetasikam asithilaparakkamatā-saṅkhātaṃ vīriyaṃ, vajirūpamā paññā ca mama vijjati, so tvaṃ evaṃ maṃ pahitattaṃ uttamajjhāsayaṃ kiṃ jīvam anupucchasi, kasmā jīvitaṃ pucchasi.

Paññā ca mamā ti ettha ca-saddena sati samādhi ca. Evaṃ sante yehi pañcahi indriyehi samannāgatā nibbānaṃ pāpuṇanti, tesu ekenāpi avirahitaṃ evaṃ maṃ pahitattaṃ kiṃ jīvam anupucchasi? Nanu “ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, vīriyam ārabhato daḷhaṃ (dha. pa. 112), paññavantassa jhāyino, passato udayabbayan” ti. (dha. pa. 111, 113)

436

Evaṃ Māraṃ santajjetvā attano dehacittappavattiṃ dassento “nadīnam apī” pi gāthāttayam āha. Tam atthato pākaṭam eva. Ayaṃ pana adhippāyavaṇṇanā: yvāyaṃ mama sarīre appāṇakajjhāna-vīriya-vega-samuṭṭhito vāto vattati, loke Gaṅgā-Yamunādīnaṃ nadīnam pi sotāni ayaṃ visosaye, kiñ ca me evaṃ pahitattassa catunāḷimattaṃ lohitaṃ na upasoseyya.

437

Na kevalañ ca me lohitam eva sussati, api ca kho pana tamhi lohite sussamānamhi baddhābaddhabhedaṃ sarīrānugataṃ pittaṃ asita-pītādi-paṭicchādakaṃ catunāḷimattam eva semhañ ca, kiñ cāparaṃ tattakam eva muttañ ca ojañ ca sussati. Tesu ca sussamānesu maṃsāni pi khīyanti, tassa me evaṃ anupubbena maṃsesu khīyamānesu bhiyyo cittaṃ pasīdati, na tv eva tappaccayā saṃsīdati. So tvaṃ īdisaṃ cittam ajānanto sarīramattam eva disvā bhaṇasi “kiso tvam asi dubbaṇṇo, santike maraṇaṃ tavā” ti. Na kevalañ ca me cittam eva pasīdati, api ca kho pana bhiyyo sati ca paññā ca samādhi mama tiṭṭhati, aṇumatto pi pamādo vā sammoho vā cittavikkhepo vā natthi.

438

Tassa mayhaṃ evaṃ viharato ye keci samaṇabrāhmaṇā atītaṃ vā addhānaṃ anāgataṃ vā etarahi vā opakkamikā vedanā vedayanti, tāsaṃ nidassanabhūtaṃ pattassa uttamavedanaṃ. Yathā aññesaṃ dukkhena phuṭṭhānaṃ sukhaṃ, sītena uṇhaṃ, uṇhena sītaṃ, khudāya bhojanaṃ, pipāsāya phuṭṭhānaṃ udakaṃ apekkhate cittaṃ, evaṃ pañcasu kāmaguṇesu ekakāmam pi nāpekkhake cittaṃ. “Aho vatāhaṃ subhojanaṃ bhuñjitvā sukhaseyyaṃ sayeyyan” ti īdisenākārena mama cittaṃ na uppannaṃ, passa, tvaṃ Māra, sattassa suddhatan ti.

439

Evaṃ attano suddhataṃ dassetvā “nivāressāmi tan” ti āgatassa Mārassa manoratha-bhañjanatthaṃ mārasenaṃ kittetvā tāya aparājitabhāvaṃ dassento “kāmā te paṭhamā senā” ti ādikā cha gāthāyo āha.

Tattha yasmā ādito va agāriyabhūte satte vatthukāmesu kilesakāmā mohayanti, te abhibhuyya anagāriyabhāvaṃ upagatānaṃ pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati uppajjati. Vuttañ c’etaṃ

“Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā” ti. (saṃ. ni. 4.331)

Tato te para-paṭibaddha-jīvikattā khuppipāsā bādheti, tāya bādhitānaṃ pariyesanataṇhā cittaṃ kilamayati.

440

Atha nesaṃ kilantacittānaṃ thinamiddhaṃ okkamati. Tato visesam anadhigacchantānaṃ durabhisambhavesu arañña-vanapatthesu senāsanesu viharataṃ utrāsa-saññitā bhīru jāyati. Tesaṃ ussaṅkita-parisaṅkitānaṃ dīgharattaṃ vivekarasam anassādayamānānaṃ viharataṃ “na siyā nu kho esa maggo” ti paṭipattiyaṃ vicikicchā uppajjati. Taṃ vinodetvā viharataṃ appamattakena visesādhigamena māna-makkha-thambhā jāyanti.

441

Te pi vinodetvā viharataṃ, tato adhikataraṃ visesādhigamaṃ nissāya lābha-sakkāra-silokā uppajjanti. Lābhādi-mucchitā dhamma-patirūpakāni pakāsentā micchā yasaṃ adhigantvā tattha ṭhitā jāti-ādīhi attānaṃ ukkaṃsenti, paraṃ vambhenti, tasmā kāmādīnaṃ paṭhamasenādibhāvo veditabbo.

442

Evam etaṃ dasavidhaṃ senaṃ uddisitvā yasmā sā kaṇhadhamma-samannāgatattā Kaṇhassa Namucino upakārāya saṃvattati, tasmā naṃ tava senā ti niddisanto āha “esā Namuci te senā, Kaṇhassābhippahārinī” ti.

Tattha abhippahārinī ti samaṇabrāhmaṇānaṃ ghātanī nippothanī antarāyakarī ti attho. Na naṃ asūro jināti, jetvā ca labhate sukhan ti evaṃ tava senaṃ asūro kāye ca jīvite ca sāpekkho puriso na jināti, sūro pana jināti, jetvā ca maggasukhaṃ phalasukhañ ca adhigacchati.

443

Yasmā ca labhate sukhaṃ, tasmā sukhaṃ patthayamāno aham pi esa muñjaṃ parihareti. Saṅgāmāvacarā anivattino purisā attano anivattanaka-bhāva-viññāpanatthaṃ sīse vā dhaje vā āvudhe vā muñjatiṇaṃ bandhanti, taṃ ayam pi pariharat’icc eva maṃ dhārehi.

Tava senāya parājitassa dhir atthu mama jīvitaṃ, tasmā evaṃ dhārehi: saṅgāme me mataṃ seyyo, yañ ce jīve parājito, yena jīvitena parājito jīve, tasmā jīvitā tayā sammāpaṭipannānaṃ antarāyakarena saddhiṃ saṅgāme mataṃ mama seyyo ti attho.

444

Kasmā mataṃ seyyo ti ce? Yasmā “pagāḷh’ettha…pe… subbatā”. Ettha kāmādikāya attukkaṃsana-paravambhana-pariyosānāya tava senāya pagāḷhā nimuggā anupaviṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na dissanti, sīlādīhi guṇehi nappakāsanti, andhakāraṃ paviṭṭhā viya honti. Ete evaṃ pagāḷhā samānā, sace pi kadāci ummujjitvā nimujjanapuriso viya “sāhu saddhā” ti ādinā nayena ummujjanti, tathā pi tāya senāya ajjhotthaṭattā tañ ca maggaṃ na jānanti khemaṃ nibbānagāmīnaṃ, sabbe pi buddha-paccekabuddhādayo yena gacchanti subbatā ti. Imaṃ pana gāthaṃ sutvā Māro puna kiñci avatvā eva pakkāmi.

445

Pakkante pana tasmiṃ mahāsatto tāya dukkarakārikāya kiñci pi visesaṃ anadhigacchanto anukkamena “siyā nu kho añño maggo bodhāyā” ti ādīni cintetvā oḷārikāhāraṃ āhāretvā, balaṃ gahetvā, Visākha-puṇṇama-divase pageva Sujātāya pāyāsaṃ paribhuñjitvā, Bhadravanasaṇḍe divāvihāraṃ nisīditvā, tattha aṭṭha samāpattiyo nibbattento divasaṃ vītināmetvā sāyanhasamaye Mahābodhimaṇḍābhimukho gantvā Sotthiyena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo bodhimūle vikiritvā dasasahassa-lokadhātu-devatāhi katasakkārabahumāno

“Kāmaṃ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatu,
upasussatu nissesaṃ, sarīre maṃsalohitan” ti.

caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā “na dāni buddhattaṃ apāpuṇitvā pallaṅkaṃ bhindissāmī” ti paṭiññaṃ katvā aparājitapallaṅke nisīdi.

Taṃ ñatvā Māro pāpimā “ajja Siddhattho paṭiññaṃ katvā nisinno, ajj’eva dāni’ssa sā paṭiññā paṭibāhitabbā” ti bodhimaṇḍato yāva Cakkavāḷam āyataṃ dvādasa-yojana-vitthāraṃ uddhaṃ nava-yojana-m-uggataṃ mārasenaṃ samuṭṭhāpetvā diyaḍḍhayojana-sata-ppamāṇaṃ Girimekhalaṃ hatthirājānaṃ āruyha bāhusahassaṃ māpetvā nānāvudhāni gahetvā “gaṇhatha, hanatha, paharathā” ti bhaṇanto Āḷavakasutte vuttappakārā vuṭṭhiyo māpesi, tā mahāpurisaṃ patvā tattha vuttappakārā eva sampajjiṃsu.

Tato vajiraṅkusena hatthiṃ kumbhe paharitvā mahāpurisassa samīpaṃ netvā “uṭṭhehi, bho Siddhattha, pallaṅkā” ti āha. Mahāpuriso “na uṭṭhahāmi Mārā” ti vatvā taṃ dhajiniṃ samantā vilokento imā gāthāyo abhāsi “samantā dhajinin” ti.

Tattha dhajinin ti senaṃ. Yuttan ti uyyuttaṃ. Savāhanan ti Girimekhala-nāgarāja-sahitaṃ. Paccuggacchāmī ti abhimukho upari gamissāmi, so ca kho tejen’eva, na kāyena. Kasmā? Mā maṃ ṭhānā acāvayi, maṃ etasmā ṭhānā aparājitapallaṅkā Māro mā cālesī ti vuttaṃ hoti.

446

Nappasahatī ti sahituṃ na sakkoti, nābhibhavati vā. Āmaṃ pattan ti kācajātaṃ mattikābhājanaṃ. Asmanā ti pāsāṇena. Sesam ettha pākaṭam eva.

447

Idāni “etaṃ te mārasenaṃ bhinditvā tato paraṃ vijitasaṅgāmo sampatta-dhammarājābhiseko idaṃ karissāmī” ti dassento āha “vasīkaritvā” ti. Tattha vasīkaritvā saṅkappan ti maggabhāvanāya sabbaṃ micchāsaṅkappaṃ pahāya sammāsaṅkappass’eva pavattanena vasīkaritvā saṅkappaṃ. Satiñ ca sūpatiṭṭhitan ti kāyādīsu catūsu ṭhānesu attano satiñ ca suṭṭhu upaṭṭhitaṃ karitvā, evaṃ vasīkatasaṅkappo suppatiṭṭhita-ssati raṭṭhā raṭṭhaṃ vicarissāmi devamanussabhede puthū sāvake vinayanto.

448

Atha mayā vinīyamānā te appamattā…pe… na socare, taṃ nibbānāmatam evā ti adhippāyo.

449

Atha Māro imā gāthāyo sutvā āha “evarūpaṃ pakkhaṃ disvā na bhāyasi bhikkhū” ti? “Āma, Māra, na bhāyāmī” ti. “Kasmā na bhāyasī” ti? “Dānādīnaṃ pāramipuññānaṃ katattā” ti. “Ko etaṃ jānāti dānādīni tvam akāsī” ti? “Kiṃ ettha pāpima sakkhikiccena, api ca ekasmiṃ yeva bhave Vessantaro hutvā yaṃ dānam adāsiṃ, tassānubhāvena sattakkhattuṃ chahi pakārehi sañjātakampā ayaṃ mahāpathavī yeva sakkhī” ti. Evaṃ vutte udakapariyantaṃ katvā mahāpathavī kampi bherava-saddaṃ muñcamānā, yaṃ sutvā Māro asanihato viya bhīto dhajaṃ paṇāmetvā palāyi saddhiṃ parisāya. Atha mahāpuriso tīhi yāmehi tisso vijjā sacchikatvā aruṇuggamane

“Anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayam ajjhagā” ti

imaṃ udānaṃ udānesi.

Māro udānasaddena āgantvā “ayaṃ ‘buddho ahan’ ti paṭijānāti, handa naṃ anubandhāmi ābhisamācārikaṃ passituṃ, sac’assa kiñci kāyena vā vācāya vā khalitaṃ bhavissati, viheṭhessāmi nan” ti pubbe bodhisattabhūmiyaṃ chabbassāni anubandhitvā buddhattaṃ pattaṃ ekaṃ vassaṃ anubandhi. Tato Bhagavato kiñci khalitaṃ apassanto “satta vassānī” ti imā nibbejanīyagāthāyo abhāsi. Tattha otāran ti randhaṃ vivaraṃ. Nādhigacchissan ti nādhigamiṃ.

450

Medavaṇṇan ti medapiṇḍasadisaṃ. Anupariyagā ti parito parito agamāsi. Mudun ti mudukaṃ. Vindemā ti adhigaccheyyāma. Assādanā ti sādubhāvo.

451

Vāyas’etto ti vāyaso etto. Sesam ettha pākaṭam eva.

Ayaṃ pana yojanā: satta vassāni Bhagavantaṃ otārāpekkho anubandhiṃ katthaci avijahanto padāpadaṃ, evaṃ anubandhitvā pi ca otāraṃ nādhigamiṃ. So’haṃ yathā nāma medavaṇṇaṃ pāsāṇaṃ medasaññī vāyaso ekasmiṃ passe mukhatuṇḍakena vijjhitvā assādaṃ avindamāno “app eva nāma ettha mudu vindema, api ito assādanā siyā” ti samantā tath’eva vijjhanto anupariyāyitvā katthaci assādaṃ aladdhā “pāsāṇo vāyan” ti nibbijja pakkameyya, evam evāhaṃ Bhagavantaṃ kāyakammādīsu attano parittapaññā-mukhatuṇḍakena vijjhanto samantā anupariyagā “app eva nāma katthaci aparisuddha-kāyasamācārādi-mudubhāvaṃ vindema, kutoci assādanā siyā” ti, te dāni mayaṃ assādaṃ alabhamānā kāko va selam āsajja nibbijjāpema Gotamaṃ āsajja tato Gotamā nibbijja apemā ti.

452

Evaṃ vadato kira Mārassa satta vassāni nipphala-parissamaṃ nissāya balavasoko udapādi, ten’assa visīdamānaṅgapaccaṅgassa Beluvapaṇḍu nāma vīṇā kacchato patitā, yā sakiṃ kusalehi vāditā cattāro māse madhurassaraṃ muñcati, yaṃ gahetvā Sakko Pañcasikhassa adāsi, taṃ so patamānam pi na bujjhi. Tenāha Bhagavā

Tassa sokaparetassa, vīṇā kacchā abhassatha,
tato so dummano yakkho, tatth’ev’antaradhāyathā ti.

saṅgītikārakā āhaṃsū ti eke, amhākaṃ pan’etaṃ nakkhamatī ti.