婆悉吒经注

Evaṃ me sutan ti Vāseṭṭhasuttaṃ. Kā uppatti? Ayam eva yāssa nidāne vuttā. Atthavaṇṇanaṃ pan’assa vuttanayāni uttānatthāni ca padāni pariharantā karissāma. Icchānaṅgalo ti gāmassa nāmaṃ. Brāhmaṇamahāsālānaṃ Caṅkī Tārukkho Todeyyo ti vohāranāmam etaṃ, Pokkharasāti Jāṇussoṇī ti nemittikaṃ. Tesu kira eko Himavantapasse pokkharaṇiyā padume nibbatto, aññataro tāpaso taṃ padumaṃ gahetvā tattha sayitaṃ dārakaṃ disvā saṃvaḍḍhetvā rañño dassesi, pokkhare sayitattā “Pokkharasātī” ti c’assa nāmam akāsi. Ekassa ṭhānantare nemittikaṃ. Tena kira Jāṇussoṇināmakaṃ purohitaṭṭhānaṃ laddhaṃ, so ten’eva paññāyi.

Te sabbe pi aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā kasmā Icchānaṅgale paṭivasantī ti? Veda-sajjhāyana-parivīmaṃsanatthaṃ. Tena kira samayena Kosalajanapade vedakā brāhmaṇā vedānaṃ sajjhāyakaraṇatthañ ca atthūpaparikkhaṇatthañ ca tasmiṃ yeva gāme sannipatanti, tena te pi antarantarā attano bhogagāmato āgamma tattha paṭivasanti.

Vāseṭṭha-Bhāradvājānan ti Vāseṭṭhassa ca Bhāradvājassa ca. Ayam antarākathā ti yaṃ attano sahāyaka-bhāvānurūpaṃ kathaṃ kathentā anuvicariṃsu, tassā kathāya antarā vemajjhe yeva ayaṃ aññā kathā udapādī ti vuttaṃ hoti.

Saṃsuddhagahaṇiko ti saṃsuddhakucchiko, saṃsuddhāya brāhmaṇiyā eva kucchismiṃ nibbatto ti adhippāyo. “Samavepākiniyā gahaṇiyā” ti ādīsu hi udaraggi “gahaṇī” ti vuccati, idha pana mātukucchi. Yāva sattamā ti mātu mātā, pitu pitā ti evaṃ paṭilomena yāva satta jātiyo. Ettha ca pitāmaho ca pitāmahī ca pitāmahā, tathā mātāmaho ca mātāmahī ca mātāmahā, pitāmahā ca mātāmahā ca pitāmahā yeva, pitāmahānaṃ yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yugan ti āyuppamāṇaṃ, abhilāpamattam eva c’etaṃ, atthato pana pitāmahā yeva pitāmahayugaṃ. Akkhitto ti jātiṃ ārabbha “kiṃ so” ti kenaci anavaññāto. Anupakkuṭṭho ti jātisandosavādena anupakkuṭṭhapubbo.

Vatasampanno ti ācārasampanno. Saññāpetun ti ñāpetuṃ bodhetuṃ, nirantaraṃ¹ kātun ti vuttaṃ hoti.

Āyāmā ti gacchāma.

600

Anuññātapaṭiññātā ti “tevijjā tumhe” ti evaṃ mayaṃ ācariyehi ca anuññātā attanā ca paṭijānimhā ti attho. Asmā ti bhavāma. Ubho ti dve pi janā. Ahaṃ Pokkharasātissa, Tārukkhassāyaṃ māṇavo ti ahaṃ Pokkharasātissa jeṭṭhantevāsī aggasisso, ayaṃ Tārukkhassā ti adhippāyena bhaṇati ācariyasampattiṃ attano sampattiñ ca dīpento.

601

Tevijjānan ti tivedānaṃ. Kevalino ti niṭṭhaṅgatā. Asmase ti amha bhavāma. Idāni taṃ kevalibhāvaṃ vitthārento āha “padak’asmā…pe… sādisā” ti. Tattha jappe ti vede.

602

Kammunā ti dasavidhena kusalakammapathakammunā. Ayañ hi pubbe sattavidhaṃ kāyavacīkammaṃ sandhāya “yato kho bho sīlavā hotī” ti āha, tividhaṃ manokammaṃ sandhāya “vatasampanno” ti āha, tena samannāgato hi ācārasampanno hoti.

Idāni taṃ vacanantarena dassento āha “ahañ ca kammunā brūmī” ti.

604

Khayātītan ti ūnabhāvaṃ atītaṃ, paripuṇṇan ti attho. Peccā ti upagantvā. Namassantī ti namo karonti.

605

Cakkhuṃ loke samuppannan ti avijjandhakāre loke, taṃ andhakāraṃ vidhamitvā lokassa diṭṭhadhammikādi-attha-sandassanena cakkhu hutvā samuppannaṃ.

606

Evaṃ abhitthavitvā Vāseṭṭhena yācito Bhagavā dve pi jane saṅgaṇhanto āha “tesaṃ vo ahaṃ byakkhissan” ti ādi. Tattha byakkhissan ti byākarissāmi. Anupubban ti tiṭṭhatu tāva brāhmaṇacintā, kīṭa-paṭaṅga-tiṇa-rukkhato pabhuti vo anupubbaṃ byakkhissan ti evam ettha adhippāyo veditabbo, evaṃ vitthārakathāya vinetabbā hi te māṇavakā. Jātivibhaṅgan ti jātivitthāraṃ. Aññamaññā hi jātiyo ti tesaṃ tesañ hi pāṇānaṃ jātiyo aññā aññā nānappakārā ti attho.

607

Tato pāṇānaṃ jātivibhaṅge kathetabbe “tiṇarukkhe pi jānāthā” ti anupādinnakānaṃ tāva kathetuṃ āraddho. Taṃ kim attham iti ce? Upādinnesu sukhañāpanatthaṃ. Anupādinnesu hi jātibhede gahite upādinnesu so pākaṭataro hoti.

Tattha tiṇāni nāma antopheggūni bahisārāni, tasmā tāla-nāḷikerādayo pi tiṇasaṅgahaṃ gacchanti, rukkhā nāma bahipheggū antosārā, tiṇāni ca rukkhā ca tiṇarukkhā, te upayogabahuvacanena dassento āha “tiṇarukkhe pi jānāthā” ti. Na cāpi paṭijānare ti “mayaṃ tiṇā, mayaṃ rukkhā” ti evam pi na paṭijānanti. Liṅgaṃ jātimayan ti apaṭijānantānam pi ca tesaṃ jātimayam eva saṇṭhānaṃ attano mūlabhūta-tiṇādi-sadisam eva hoti. Kiṃ kāraṇaṃ? Aññamaññā hi jātiyo, yasmā aññā tiṇajāti, aññā rukkhajāti, tiṇesu pi aññā tālajāti, aññā nāḷikerajātī ti evaṃ vitthāretabbaṃ.

Tena kiṃ dīpeti? Yaṃ jātivasena nānā hoti, taṃ attano paṭiññaṃ paresaṃ vā upadesaṃ vinā pi aññajātito visesena gayhati. Yadi ca jātiyā brāhmaṇo bhaveyya, so pi attano paṭiññaṃ paresaṃ vā upadesaṃ vinā khattiyato vessa-suddato vā visesena gayheyya, na ca gayhati, tasmā na jātiyā brāhmaṇo ti. Parato pana “yathā etāsu jātīsū” ti imāya gāthāya etam atthaṃ vacībheden’eva āvikarissati.

608

Evaṃ anupādinnesu jātibhedaṃ dassetvā upādinnesu taṃ dassento “tato kīṭe” ti evam ādim āha. Tattha kīṭā ti kimayo. Paṭaṅgā ti paṭaṅgā yeva. Yāva kunthakipillike ti kunthakipillikaṃ pariyantaṃ katvā ti attho.

609

Khuddake ti kāḷa²-kakaṇḍakādayo. Mahallake ti sasa-biḷārādayo. Sabbe hi te anekavaṇṇā.

610

Pādūdare ti udarapāde, udaraṃ yeva yesaṃ pādā ti vuttaṃ hoti. Dīghapiṭṭhike ti sappānañ hi sīsato yāva naṅguṭṭhā piṭṭhi eva hoti, tena te “dīghapiṭṭhikā” ti vuccanti. Te pi anekappakārā āsīvisādi-bhedena.

611

Odake ti udakamhi jāte. Macchā pi anekappakārā rohita-macchādi-bhedena.

612

Pakkhī ti sakuṇe. Te hi pakkhānaṃ atthitāya “pakkhī” ti vuccanti. Pattehi yantī ti pattayānā. Vehāse gacchantī ti vihaṅgamā. Te pi anekappakārā kākādibhedena.

613

Evaṃ thala-jalākāsa-gocarānaṃ pāṇānaṃ jātibhedaṃ dassetvā idāni yenādhippāyena taṃ dassesi, taṃ āvikaronto “yathā etāsū” ti gātham āha. Tass’attho saṅkhepato pubbe vuttādhippāya-vaṇṇanā-vasen’eva veditabbo.

614

Vitthārato pan’ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ sayam eva dassento “na kesehī” ti ādim āha. Tatrāyaṃ yojanā yaṃ vuttaṃ “natthi manussesu liṅgaṃ jātimayaṃ puthū” ti, taṃ evaṃ natthī ti veditabbaṃ, seyyathidaṃ na kesehī ti. Na hi “brāhmaṇānaṃ īdisā kesā honti, khattiyānaṃ īdisā” ti niyamo atthi yathā hatthi-assa-migādīnan ti iminā nayena sabbaṃ yojetabbaṃ.

616

Liṅgaṃ jātimayaṃ n’eva yathā aññāsu jātisū ti idaṃ pana vuttass’ev’atthassa nigamanan ti veditabbaṃ. Tassa yojanā tad eva yasmā imehi kesādīhi natthi manussesu liṅgaṃ jātimayaṃ puthu, tasmā veditabbam etaṃ “brāhmaṇādibhedesu manussesu liṅgaṃ jātimayaṃ n’eva yathā aññāsu jātīsū” ti.

617

Idāni evaṃ jātibhede asante pi brāhmaṇo khattiyo ti idaṃ nānattaṃ yathā jātaṃ, taṃ dassetuṃ “paccattan” ti gātham āha. Tass’attho etaṃ tiracchānānaṃ viya yonisiddham eva kesādi-saṇṭhāna-nānattaṃ manussesu brāhmaṇādīnaṃ attano attano sarīresu na vijjati. Avijjamāne pi pana etasmiṃ yad etaṃ brāhmaṇo khattiyo ti nānatta-vidhāna-pariyāyaṃ vokāraṃ, taṃ vokārañ ca manussesu samaññāya pavuccati, vohāramattena vuccatī ti.

618

Ettāvatā Bhagavā Bhāradvājassa vādaṃ niggahetvā idāni yadi jātiyā brāhmaṇo bhaveyya, ājīva-sīlācāra-vipanno pi brāhmaṇo bhaveyya, yasmā pana porāṇā brāhmaṇā tassa brāhmaṇabhāvaṃ na icchanti loke ca aññe pi paṇḍitamanussā, tasmā Vāseṭṭhassa vādapaggahaṇatthaṃ taṃ dassento “yo hi koci manussesū” ti ādikā aṭṭha gāthāyo āha. Tattha gorakkhan ti khettarakkhaṃ, kasikamman ti vuttaṃ hoti. Pathavī hi “go” ti vuccati, tappabhedo ca khettaṃ.

619

Puthusippenā ti tantavāyakammādi-nānāsippena.

620

Vohāran ti vaṇijjaṃ.

621

Parapessenā ti paresaṃ veyyāvaccena.

623

Issatthan ti āvudhajīvikaṃ, usuñ ca sattiñ cā ti vuttaṃ hoti.

624

Porohiccenā ti purohitakammena.

626

Evaṃ brāhmaṇasamayena ca lokavohārena ca ājīva-sīlācāra-vipannassa abrāhmaṇabhāvaṃ sādhetvā evaṃ sante na jātiyā brāhmaṇo, guṇehi pana brāhmaṇo hoti, tasmā yattha yattha kule jāto yo guṇavā, so brāhmaṇo, ayam ettha ñāyo ti. Evam etaṃ ñāyaṃ atthato āpādetvā puna tad eva ñāyaṃ vacībhedena pakāsento āha “na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmī” ti.

Tass’attho ahaṃ pana, yvāyaṃ catūsu yonīsu yattha katthaci jāto, tatrāpi vā visesena yo brāhmaṇa-samaññitāya mātari sambhūto, taṃ yonijaṃ mattisambhavaṃ. Yā cāyaṃ

“Ubhato sujāto” ti (dī. ni. 1.303; ma. ni. 2.424)

ādinā nayena brāhmaṇehi brāhmaṇassa parisuddha-uppatti-magga-saṅkhātā yoni kathīyati, “saṃsuddhagahaṇiko” ti iminā ca mātusampatti, tato pi jātasambhūtattā “yonijo mattisambhavo” ti ca vuccati. Tam pi yonijaṃ mattisambhavaṃ iminā ca yonija-mattisambhavamattena brāhmaṇaṃ na brūmi.

Kasmā? Yasmā “bho bho” ti vacanamattena aññehi sakiñcanehi visiṭṭhattā bhovādī nāma so hoti, sace hoti sakiñcano. Yo panāyaṃ yattha katthaci kule jāto pi rāgādi-kiñcanābhāvena akiñcano, sabba-gahaṇa-paṭinissaggena ca anādāno, akiñcanaṃ anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. Kasmā? Yasmā bāhitapāpo ti.

627

Kiñ ca bhiyyo “sabbasaṃyojanaṃ chetvā” ti ādikā sattavīsati gāthā. Tattha sabbasaṃyojanan ti dasavidhaṃ saṃyojanaṃ. Na paritassatī ti taṇhāya na tassati. Tam ahan ti taṃ ahaṃ rāgādīnaṃ saṅgānaṃ atikkantattā saṅgātigaṃ, catunnam pi yogānaṃ abhāvena visaṃyuttaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

628

Naddhin ti nayhanabhāvena pavattaṃ kodhaṃ. Varattan ti bandhanabhāvena pavattaṃ taṇhaṃ. Sandānaṃ sahanukkaman ti anusayānukkama-sahitaṃ dvāsaṭṭhi-diṭṭhi-sandānaṃ, idaṃ sabbam pi chinditvā ṭhitaṃ avijjā-palighassa ukkhittattā ukkhittapalighaṃ catunnaṃ saccānnaṃ buddhattā buddhaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

629

Aduṭṭho ti evaṃ dasahi akkosavatthūhi akkosañ ca pāṇi-ādīhi pothanañ ca andubandhanādīhi bandhanañ ca yo akuddhamānaso hutvā adhivāsesi, khantibalena samannāgatattā khantībalaṃ, punappunaṃ uppattiyā anīkabhūtena ten’eva khantībalānīkena samannāgatattā balānīkaṃ taṃ evarūpaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

630

Vatantan ti dhutavatena samannāgataṃ, catupārisuddhisīlena sīlavantaṃ, taṇhāussadābhāvena anussadaṃ, chaḷindriyadamanena dantaṃ, koṭiyaṃ ṭhitena attabhāvena antimasārīraṃ tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

631

Yo na limpatī ti evam eva yo abbhantare duvidhe pi kāme na limpati, tasmiṃ kāme na saṇṭhāti, tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

632

Dukkhassā ti khandhadukkhassa. Pannabhāran ti ohitakkhandhabhāraṃ. Catūhi yogehi sabbakilesehi vā visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

633

Gambhīrapaññan ti gambhīresu khandhādīsu pavattāya paññāya samannāgataṃ, dhammojapaññāya medhāviṃ, “ayaṃ duggatiyā, ayaṃ sugatiyā, ayaṃ nibbānassa maggo, ayaṃ amaggo” ti evaṃ magge amagge ca chekatāya maggāmaggassa kovidaṃ, arahattasaṅkhātaṃ uttam attham anuppattaṃ tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

634

Asaṃsaṭṭhan ti dassana-savana-samullāpa-paribhoga-kāya-saṃsaggānaṃ abhāvena asaṃsaṭṭhaṃ. Ubhayan ti gihīhi ca anagārehi cā ti ubhayehi pi asaṃsaṭṭhaṃ. Anokasārin ti anālayacāriṃ, taṃ evarūpaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

635

Nidhāyā ti nikkhipitvā oropetvā. Tasesu thāvaresu cā ti taṇhātāsena tasesu taṇhābhāvena thiratāya thāvaresu. Yo na hantī ti yo evaṃ sabbasattesu vigata-paṭighatāya nikkhittadaṇḍo n’eva kañci sayaṃ hanati, na aññena ghāteti, tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

636

Aviruddhan ti āghātavasena viruddhesu pi lokiyamahājanesu āghātābhāvena aviruddhaṃ, hatthagate daṇḍe vā satthe vā avijjamāne pi paresaṃ pahāradānato aviratattā attadaṇḍesu janesu nibbutaṃ nikkhittadaṇḍaṃ, pañcannaṃ khandhānaṃ “ahaṃ maman” ti gahitattā sādānesu, tassa gahaṇassa abhāvena anādānaṃ taṃ evarūpaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

637

Āraggā ti yass’ete rāgādayo ayañ ca paraguṇa-makkhaṇa-lakkhaṇo makkho āraggā sāsapo viya papatito, yathā sāsapo āragge na santiṭṭhati, evaṃ citte na tiṭṭhati, tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

638

Akakkasan ti apharusaṃ. Viññāpanin ti atthaviññāpaniṃ. Saccan ti bhūtaṃ. Nābhisaje ti yāya girāya aññaṃ kujjhāpanavasena na laggāpeyya. Khīṇāsavo nāma evarūpam eva giraṃ bhāseyya, tasmā tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

639

Sāṭakābharaṇādīsu dīghaṃ vā rassaṃ vā, maṇimuttādīsu aṇuṃ vā thūlaṃ vā mahaggha-appaggha-vasena subhaṃ vā asubhaṃ vā yo puggalo imasmiṃ loke parapariggahitaṃ nādiyati, tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

640

Nirāsāsan ti nittaṇhaṃ. Visaṃyuttan ti sabbakilesehi viyuttaṃ tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

641

Ālayā ti taṇhā. Aññāya akathaṃkathī ti aṭṭha vatthūni yathābhūtaṃ jānitvā aṭṭhavatthukāya vicikicchāya nibbicikiccho. Amatogadham anuppattan ti amataṃ nibbānaṃ ogahetvā anuppattaṃ tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

642

Ubho ti dve pi puññāni pāpāni ca chaḍḍetvā ti attho. Saṅgan ti rāgādibhedaṃ saṅgaṃ. Upaccagā ti atikkanto. Tam ahaṃ vaṭṭamūlasokena asokaṃ, abbhantare rāgarajādīnaṃ abhāvena virajaṃ, nirupakkilesatāya suddhaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

643

Vimalan ti abbhādi-mala-virahitaṃ. Suddhan ti nirupakkilesaṃ. Vippasannan ti pasannacittaṃ. Anāvilan ti kilesāvilattavirahitaṃ. Nandībhavaparikkhīṇan ti tīsu bhavesu parikkhīṇataṇhaṃ tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

644

Yo bhikkhu imaṃ rāgapalipathañ c’eva kilesaduggañ ca saṃsāravaṭṭañ ca catunnaṃ saccānaṃ appaṭivijjhanakamohañ ca atīto, cattāro oghe tiṇṇo hutvā pāraṃ anuppatto, duvidhena jhānena jhāyī, taṇhāya abhāvena anejo, kathaṃkathāya abhāvena akathaṃkathī, upādānānaṃ abhāvena anupādiyitvā kilesanibbānena nibbuto, tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

645

Yo puggalo idha loke ubho pi kāme hitvā anāgāro hutvā paribbajati, taṃ parikkhīṇakāmañ c’eva parikkhīṇabhavañ ca ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

646

Yo idha loke chadvārikaṃ taṇhaṃ jahitvā gharāvāsena anatthiko anāgāro hutvā paribbajati, taṇhāya c’eva bhavassa ca parikkhīṇattā taṇhābhava-parikkhīṇaṃ tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

647

Mānusakaṃ yogan ti mānusakaṃ āyuñ c’eva pañcavidhakāmaguṇe ca. Dibbayoge pi es’eva nayo. Upaccagā ti yo mānusakaṃ yogaṃ hitvā dibbaṃ atikkanto, taṃ sabbehi catūhi yogehi visaṃyuttaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

648

Ratin ti pañcakāmaguṇaratiṃ. Aratin ti araññavāse ukkaṇṭhitattaṃ. Sītibhūtan ti nibbutaṃ. Nirupadhin ti nirupakkilesaṃ. Vīran ti taṃ evarūpaṃ sabbaṃ khandhalokaṃ abhibhavitvā ṭhitaṃ vīriyavantaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

649

Yo vedī ti yo sattānaṃ sabbākārena cutiñ ca paṭisandhiñ ca pākaṭaṃ katvā jānāti, tam ahaṃ alaggatāya asattaṃ, paṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ, catunnaṃ saccānaṃ buddhatāya buddhaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

650

Yassā ti yass’ete devādayo gatiṃ na jānanti, tam ahaṃ āsavānaṃ khīṇatāya khīṇāsavaṃ, kilesehi ārakattā arahantaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

651

Pure ti atītakkhandhesu. Pacchā ti anāgatesu. Majjhe ti paccuppannesu. Kiñcanan ti yass’etesu ṭhānesu taṇhāgāha-saṅkhātaṃ kiñcanaṃ natthi. Tam ahaṃ rāgakiñcanādīhi akiñcanaṃ, kassaci gahaṇassa abhāvena anādānaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

652

Acchambhitattena usabha-sadisatāya usabhaṃ, uttamaṭṭhena pavaraṃ, vīriyasampattiyā vīraṃ, mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ esitattā mahesiṃ, tiṇṇaṃ mārānaṃ vijitattā vijitāvinaṃ, ninhātakilesatāya nhātakaṃ, catusaccabuddhatāya buddhaṃ taṃ evarūpaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

653

Yo pubbenivāsaṃ pākaṭaṃ katvā jānāti, chabbīsati-devalokabhedaṃ saggaṃ catubbidhaṃ apāyañ ca dibbacakkhunā passati, atho jātikkhaya-saṅkhātaṃ arahattaṃ patto, tam ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī ti attho.

654

Evaṃ Bhagavā guṇato brāhmaṇaṃ vatvā “ye ‘jātito brāhmaṇo’ ti abhinivesaṃ karonti, te idaṃ vohāramattaṃ ajānantā, sā ca nesaṃ diṭṭhi duddiṭṭhī” ti dassento “samaññā h’esā” ti gāthādvayam āha.

Tass’attho “yad idaṃ brāhmaṇo khattiyo Bhāradvājo Vāseṭṭho” ti nāmagottaṃ pakappitaṃ, samaññā h’esā lokasmiṃ, paññattivohāramattan ti veditabbaṃ. Kasmā? Yasmā sammuccā samudāgataṃ samanuññāya āgataṃ. Tañ hi tattha tattha jātakāle yev’assa ñāti-sālohitehi pakappitaṃ kataṃ. No c’etaṃ evaṃ pakappeyyuṃ, na koci kañci disvā “ayaṃ brāhmaṇo” ti vā “Bhāradvājo” ti vā jāneyya.

655

Evaṃ pakappitañ c’etaṃ dīgharattam anusayitaṃ diṭṭhigatam ajānataṃ, “pakappitaṃ nāmagottaṃ, nāmagottamattam etaṃ saṃvohāratthaṃ pakappitan” ti ajānantānaṃ sattānaṃ hadaye dīgharattaṃ diṭṭhigatam anusayitaṃ, tassa anusayitattā taṃ nāmagottaṃ ajānantā te pabruvanti “jātiyā hoti brāhmaṇo” ti, ajānantā yeva evaṃ vadantī ti vuttaṃ hoti.

656

Evaṃ “ye ‘jātito brāhmaṇo’ ti abhinivesaṃ karonti, te idaṃ vohāramattam ajānantā, sā ca nesaṃ diṭṭhi duddiṭṭhī” ti dassetvā idāni nippariyāyam eva jātivādaṃ paṭikkhipanto kammavādañ ca niropento “na jaccā” ti ādim āha.

657

Tattha “kammunā brāhmaṇo hoti, kammunā hoti abrāhmaṇo” ti imissā upaḍḍhagāthāya atthavitthāraṇatthaṃ “kassako kammunā” ti ādi vuttaṃ. Tattha kammunā ti paccuppannena kasikammādi-nibbattaka-cetanā-kammunā.

659

Paṭiccasamuppādadassā ti “iminā paccayena evaṃ hotī” ti evaṃ paṭiccasamuppādadassāvino. Kammavipākakovidā ti sammānāvamānārahe kule kammavasena uppatti hoti, aññā pi hīnapaṇītatā hīnapaṇīte kamme vipaccamāne hotī ti evaṃ kammavipākakusalā.

660

“Kammunā vattatī” ti gāthāya pana “loko” ti vā “pajā” ti vā “sattā” ti vā eko yeva attho, vacanamattam eva nānaṃ. Purimapadena c’ettha

“Atthi brahmā mahābrahmā…pe… seṭṭho sajitā vasī pitā bhūta-bhabyānan” ti (dī. ni. 1.42)

imissā diṭṭhiyā nisedho veditabbo. Kammunā hi vattati tāsu tāsu gatīsu uppajjati loko, tassa ko sajitā ti? Dutiyena “evaṃ kammunā uppanno pi ca pavattiyam pi atīta-paccuppanna-bhedena kammunā eva pavattati, sukhadukkhāni paccanubhonto hīnapaṇītādibhāvaṃ āpajjanto pavattatī” ti dasseti. Tatiyena tam ev’atthaṃ nigameti “evaṃ sabbathāpi kammanibandhanā sattā kammen’eva baddhā hutvā pavattanti, na aññathā” ti. Catutthena tam atthaṃ upamāya vibhāveti rathassāṇīva yāyato ti. Yathā rathassa yāyato āṇi nibandhanaṃ hoti, na tāya anibaddho yāti, evaṃ lokassa uppajjato ca pavattato ca kammaṃ nibandhanaṃ, na tena anibaddho uppajjati nappavattati.

661

Idāni yasmā evaṃ kammanibandhano loko, tasmā seṭṭhena kammunā seṭṭhabhāvaṃ dassento “tapenā” ti gāthādvayam āha. Tattha tapenā ti indriyasaṃvarena. Brahmacariyenā ti sikkhānissitena vuttāvasesa-seṭṭhacariyena. Saṃyamenā ti sīlena. Damenā ti paññāya. Etena seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtena kammunā brāhmaṇo hoti. Kasmā? Yasmā etaṃ brāhmaṇam uttamaṃ, yasmā etaṃ kammaṃ uttamo brāhmaṇabhāvo ti vuttaṃ hoti. “Brahmānan” ti pi pāṭho, tass’attho brahmaṃ ānetī ti brahmānaṃ, brahmabhāvaṃ āneti āvahati detī ti vuttaṃ hoti.

662

Dutiyagāthāya santo ti santakileso. Brahmā Sakko ti Bbrahmā ca Sakko ca. Yo evarūpo, so na kevalaṃ brāhmaṇo, api ca kho Brahmā ca Sakko ca so vijānataṃ paṇḍitānaṃ, evaṃ Vāseṭṭha jānāhī ti vuttaṃ hoti. Sesaṃ vuttanayam evā ti.