慈达经注
1056
Pucchāmi tan ti Mettagusuttaṃ. Tattha maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattan ti “ayaṃ vedagū” ti ca “bhāvitatto” ti ca evaṃ taṃ maññāmi.
1057
Apucchasī ti ettha a-iti padapūraṇamatte nipāto, pucchas’icc eva attho. Pavakkhāmi yathā pajānan ti yathā pajānanto ācikkhati, evaṃ ācikkhissāmi. Upadhinidānā pabhavanti dukkhā ti taṇhādi-upadhi-nidānā jāti-ādi-dukkhavisesā pabhavanti.
1058
Evaṃ upadhinidānato pabhavantesu dukkhesu “yo ve avidvā” ti gāthā. Tattha pajānan ti saṅkhāre aniccādivasena jānanto. Dukkhassa jātippabhavānupassī ti vaṭṭadukkhassa jātikāraṇaṃ “upadhī” ti anupassanto.
1059
Sokapariddavañ cā ti sokañ ca paridevañ ca. Tathā hi te vidito esa dhammo ti yathā yathā sattā jānanti, tathā tathā paññāpanavasena vidito esa dhammo ti.
1060
Kittayissāmi te dhamman ti nibbānadhammaṃ nibbānagāminipaṭipadādhammañ ca te desayissāmi. Diṭṭhe dhamme ti diṭṭhe dukkhādidhamme, imasmiṃ yeva vā attabhāve. Anītihan ti attapaccakkhaṃ. Yaṃ viditvā ti yaṃ dhammaṃ “sabbe saṅkhārā aniccā” ti ādinā nayena sammasanto viditvā.
1061
Tañ cāhaṃ abhinandāmī ti taṃ vuttapakāradhammajotakaṃ tava vacanaṃ ahaṃ patthayāmi. Dhammam uttaman ti tañ ca dhammam uttamaṃ abhinandāmī ti.
1062
“Uddhaṃ adho tiriyañ cāpi majjhe” ti ettha uddhan ti anāgataddhā vuccati, adho ti atītaddhā, tiriyañ cāpi majjhe ti paccuppannaddhā. Etesu nandiñ ca nivesanañ ca, panujja viññāṇan ti etesu uddhādīsu taṇhañ ca diṭṭhinivesanañ ca abhisaṅkhāraviññāṇañ ca panudehi, panuditvā ca bhave na tiṭṭhe, evaṃ sante duvidhe pi bhave na tiṭṭheyya.
Evaṃ tāva panujja-saddassa panudehī ti imasmiṃ atthavikappe sambandho, panuditvā ti etasmiṃ pana atthavikappe “bhave na tiṭṭhe” ti ayam eva sambandho, etāni nandi-nivesana-viññāṇāni panuditvā duvidhe pi bhave na tiṭṭheyyā ti vuttaṃ hoti.
1063
Etāni vinodetvā bhave atiṭṭhanto eso “evaṃvihārī” ti gāthā. Tattha idh’evā ti imasmiṃ yeva sāsane, imasmiṃ yeva vā attabhāve.
1064
Sukittitaṃ Gotam’anūpadhīkan ti ettha anupadhikan ti nibbānaṃ. Taṃ sandhāya Bhagavantaṃ ālapanto āha “sukittitaṃ Gotam’anūpadhīkan” ti.
1065
Na kevalaṃ dukkham eva pahāsi “te cāpī” ti gāthā. Tattha aṭṭhitan ti sakkaccaṃ, sadā vā. Taṃ taṃ namassāmī ti tasmā taṃ namassāmi. Sameccā ti upagantvā. Nāgā ti Bhagavantaṃ ālapanto āha.
1066
Idāni taṃ Bhagavā “addhā hi Bhagavā pahāsi dukkhan” ti evaṃ tena brāhmaṇena vidito pi attānaṃ anupanetvā va pahīnadukkhena puggalena ovadanto “yaṃ brāhmaṇan” ti gātham āha.
Tass’attho yaṃ tvaṃ abhijānanto “ayaṃ bāhitapāpattā brāhmaṇo, vedehi gatattā vedagū, kiñcanābhāvena akiñcano, kāmesu ca bhavesu ca asattattā kāmabhave asatto” ti jaññā jāneyyāsi, addhā hi so imaṃ oghaṃ atāri, tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho.
1067
Kiñca bhiyyo “vidvā ca yo” ti gāthā. Tattha idhā ti imasmiṃ sāsane, attabhāve vā. Visajjā ti vossajjitvā. Sesaṃ sabbattha pākaṭam eva.
Evaṃ Bhagavā imam pi suttaṃ arahattanikūṭen’eva desesi. Desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosī ti.
Mettagūsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.