Campeyyakkhandhakaṃ

Kassapagottabhikkhuvatthukathā

380

Campeyyakkhandhake – gaggarāya pokkharaṇiyā tīre ti gaggarānāmikāya itthiyā kāritapokkharaṇiyā tīre. Tantibaddho ti tasmiṃ āvāse kattabbatātantipaṭibaddho. Ussukkampi akāsi yāguyā ti ādīsu manussehi āgantukesu āgatesu ācikkheyyāthāti vuttaṭṭhāneyeva ussukkaṃ kātuṃ vaṭṭati; na avuttaṭṭhāne. Gaccha tvaṃ bhikkhū ti satthā tassa bhikkhuno tatth’eva senāsanaṃ sappāyanti addasa, tenevam āha.

382

Adhammena vaggakammaṃ karontī tiādīnaṃ parato pāḷiyaṃ yeva nānākaraṇaṃ āgamissati.

385

Aññatrāpi dhammā kammaṃ karontī ti aññatrāpi dhammaṃ kammaṃ karonti, ayameva vā pāṭho. Bhūtena vatthunā kataṃ dhammena kataṃ nāma hoti, tathā na karontīti attho. Aññatrāpi vinayā kammaṃ, aññatrāpi satthusāsanā kamman ti etesupi eseva nayo. Ettha pana vinayo ti codanā ca sāraṇā ca. Satthusāsanan ti ñattisampadā anussāvanasampadā ca; tāhi vinā kammaṃ karontīti attho. Paṭikuṭṭhakatan ti paṭikuṭṭhañceva katañca; yaṃ aññesu paṭikkosantesu kataṃ taṃ paṭikuṭṭhañceva hoti katañca; tādisampi kammaṃ karontīti attho.

387

Chayimāni bhikkhave kammāni adhammakamman ti ādīsu pana “dhammo” ti pāḷiyā adhivacanaṃ. Tasmā yaṃ yathāvuttāya pāḷiyā na kariyati, taṃ adhammakammanti veditabbaṃ. Ayam ettha saṅkhepo, vitthāro pana pāḷiyaṃ yeva āgato. So ca kho ñattidutiyañatticatutthakammānaṃ yeva vasena. Yasmā pana ñattikamme ñattidutiyañatticatutthesu viya hāpanaṃ vā aññathā karaṇaṃ vā natthi, apalokanakammañca sāvetvā va kariyati, tasmā tāni pāḷiyaṃ na dassitāni, tesaṃ sabbesampi kammānaṃ vinicchayaṃ parato vaṇṇayissāma.

Catuvaggakaraṇādikathā

388

Idāni yad idaṃ chaṭṭhaṃ dhammena samaggakammaṃ nāma, taṃ yehi saṅghehi kātabbaṃ, tesaṃ pabhedaṃ dassetuṃ “pañca saṅghā” tiādi vuttaṃ. Kammappatto ti kammaṃ patto, kammayutto kammāraho; na kiñci kammaṃ kātuṃ nārahatīti attho.

389

Catuvaggakaraṇañce bhikkhave kammaṃ bhikkhunicatuttho tiādi parisato kammavipattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha ukkhittakaggahaṇena kammanānāsaṃvāsako gahito, nānāsaṃvāsakaggahaṇena laddhinānāsaṃvāsako. Nānāsīmāya ṭhitacatuttho ti sīmantarikāya vā bahisīmāya vā hatthapāse ṭhitenāpi saddhiṃ catuvaggo hutvā ti attho.

393

Pārivāsikacatuttho tiādi parivāsādikammānaṃ yeva parisato vipattidassanatthaṃ vuttaṃ, tesaṃ vinicchayaṃ parato vaṇṇayissāma.

394

Ekaccassa bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhatī tiādi paṭikuṭṭhakatakammassa kuppākuppabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Pakatattassā ti avipannasīlassa pārājikaṃ anajjhāpannassa. Ānantarikassā ti attano anantaraṃ nisinnassa.

Dvenissāraṇādikathā

395

Dvemā bhikkhave nissāraṇā tiādi vatthuto kammānaṃ kuppākuppabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha “appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti, sunissārito” ti idaṃ pabbājanīyakammaṃ sandhāya vuttaṃ. Pabbājanīyakammena hi vihārato nissārenti, tasmā taṃ “nissāraṇā” ti vuccati. Tañcesa yasmā kuladūsako na hoti, tasmā āveṇikena lakkhaṇena appatto. Yasmā pan’assa ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyyāti vuttaṃ, tasmā sunissārito hoti. Tañce saṅgho nissāretī ti sace saṅgho tajjanīyakammādivasena nissāreti, so yasmā tattha “tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya – eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehī” ti (cūḷava. 395) evaṃ ekekena pi aṅgena nissāraṇā anuññātā, tasmā sunissārito.

396

Osāraṇā ti pavesanā. Tattha tañce saṅgho osāretī ti upasampadakammavasena paveseti. Dosārito ti duosārito. Sahassakkhattumpi upasampādito anupasampannova hoti ācariyupajjhāyā ca sātisārā, tathā seso kārakasaṅgho, na koci āpattito muccati. Iti ime ekādasa abhabbapuggalā dosāritā. Hatthacchinnādayo pana dvattiṃsa suosāritā, upasampāditā upasampannāva honti, na te labbhā kiñci vattuṃ. Ācariyupajjhāyā pana kārakasaṅgho ca sātisārā, na koci āpattito muccati.

397

Idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā tiādi abhūtavatthuvasena adhammakammaṃ, bhūtavatthuvasena dhammakammañca dassetuṃ vuttaṃ. Tattha paṭinissajjitā ti paṭinissajjitabbā.

Upālipucchākathā

400

Upālipañhesupi vatthuvaseneva dhammādhammakammaṃ vibhattaṃ. Tattha dve nayā – ekamūlako ca dvimūlako ca. Ekamūlako uttānoyeva. Dvimūlake yathā sativinayo amūḷhavinayena saddhiṃ ekā pucchā katā, evaṃ amūḷhavinayādayopi tassapāpiyyasikādīhi. Avasāne pana upasampadārahaṃ upasampādetī ti ekam eva padaṃ hoti. Parato bhikkhūnampi sativinayaṃ ādiṃ katvā ekekena saddhiṃ sesapadāni yojetabbāni.

Tajjanīyakammakathā

407

Idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako tiādi “adhammenavaggaṃ, adhammenasamaggaṃ; dhammenavaggaṃ, dhammapatirūpakenavaggaṃ, dhammapatirūpakenasamaggan” ti imesaṃ vasena cakkaṃ bandhitvā tajjanīyādīsu sattasu kammesu paṭipassaddhīsu ca vipattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha anapadāno ti apadānavirahito. Apadānaṃ vuccati paricchedo; āpattiparicchedavirahitoti attho. Tato paraṃ paṭikuṭṭhakatakammappabhedaṃ dassetuṃ sāyeva pāḷi “akataṃ kamman” tiādīhi saṃsanditvā vuttā. Tattha na kiñci pāḷianusārena na sakkā vidituṃ, tasmā vaṇṇanaṃ na vitthārayimhāti.