Diṭṭhisaṃyuttaṃ

1. Vātasuttavaṇṇanā

206

Diṭṭhisaṃyutte na vātā vāyantī ti ādīsu evaṃ kira tesaṃ diṭṭhi – “yepi ete rukkhasākhādīni bhañjantā vātā vāyanti, na ete vātā, vātaleso nāmeso, vāto pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Tathā yāpi etā tiṇakaṭṭhādīni vahantiyo nadiyo sandanti, na ettha udakaṃ sandaki, udakaleso nāmesa, udakaṃ pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitaṃ. Yāpimā gabbhiniyo vijāyantīti ca vuccanti, kiñcāpi tā milātudarā honti, gabbho pana na nikkhamati, gabbhaleso nāmeso, gabbho pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Yepi ete candimasūriyā udenti vā apenti vā, neva te udenti na apenti, candimasūriyaleso nāmesa, candimasūriyā pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitā” ti.

2-4. Etaṃmamasuttādivaṇṇanā

207-209

Diṭṭhan ti ādīsu diṭṭhaṃ rūpāyatanaṃ. Sutaṃ saddāyatanaṃ. Mutaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. Tañ hi patvā gahetabbato mutanti ca vuttaṃ. Avasesāni sattāyatanāni viññātaṃ nāma. Pattan ti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitan ti pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ manasā ti cittena anusañcaritaṃ. Lokasmiñhi pariyesitvā pattampi atthi, pariyesitvā nopattampi, apariyesitvā pattampi, apariyesitvā nopattampi. Tattha pariyesitvā pattaṃ pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattaṃ pariyesitaṃ nāma. Apariyesitvā pattañca apariyesitvā nopattañca manasānuvicaritaṃ nāma. Atha vā pariyesitvā pattampi apariyesitvā pattampi pattaṭṭhena pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattameva pariyesitaṃ nāma, apariyesitvā nopattaṃ manasānuvicaritaṃ nāma. Sabbaṃ vā etaṃ manasā anuvicaritameva.

5. Natthidinnasuttavaṇṇanā

210

Natthi dinnan ti ādīsu natthi dinnan ti dinnassa phalābhāvaṃ sandhāya vadanti. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Hutan ti paheṇakasakkāro adhippeto. tam pi ubhayaṃ phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipanti. Sukatadukkaṭānan ti sukatadukkatānaṃ, kusalākusalānanti attho. Phalaṃ vipāko ti yaṃ phalanti vā vipākoti vā vuccati, taṃ natthī ti vadanti. Natthi ayaṃ loko ti paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthi. Natthi paro loko ti idha loke ṭhitassapi paro loko natthi, sabbe tattha tatth’eva ucchijjantīti dassenti. Natthi mātā natthi pitā ti tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalābhāvavasena vadanti. Natthi sattā opapātikā ti cavitvā uppajjanakasattā nāma natthī ti vadanti. Natthi loke samaṇabrāhmaṇā ti loke sammāpaṭipannā samaṇabrāhmaṇā nāma natthī ti vadanti.

Cātumahābhūtiko ti catumahābhūtamayo. Pathavī pathavīkāyan ti ajjhattikā pathavīdhātu bāhiraṃ pathavīdhātuṃ. Anupetī ti anuyāti. Anupagacchatī ti tass’eva vevacanaṃ, anugacchatītipi attho. Ubhayenāpi upeti upagacchatīti dassenti. Āpā dīsupi eseva nayo. Indriyānī ti manacchaṭṭhāni indriyāni. Saṅkamantī ti ākāsaṃ pakkhandanti. Āsandipañcamā ti nipannamañcena pañcamā, mañco c’eva, cattāro mañcapāde gahetvā ṭhitā cattāro purisā cā ti attho. Yāva āḷāhanā ti yāva susānā. Padānī ti “ayaṃ evaṃ sīlavā ahosi, evaṃ dussīlo” ti ādinā nayena pavattāni guṇāguṇapadāni. Sarīrameva vā ettha padānīti adhippetaṃ. Kāpotakānī ti kapotakavaṇṇāni, pārāvatapakkhavaṇṇānīti attho. Bhassantā ti bhasmantā. Ayameva vā pāḷi. Āhutiyo ti yaṃ paheṇakasakkārādibhedaṃ dinnadānaṃ, sabbaṃ taṃ chārikāvasānameva hoti, na tato paraṃ phaladāyakaṃ hutvā gacchatīti attho. Dattupaññattan ti dattūhi bālamanussehi paññattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – bālehi abuddhīhi paññattamidaṃ dānaṃ, na paṇḍitehi. Bālā denti, paṇḍitā gaṇhantīti dassenti.

6. Karotosuttavaṇṇanā

211

Karoto ti sahatthā karontassa. Kārayato ti āṇattiyā kārentassa. Chindato ti paresaṃ hatthādīni chindantassa. Chedāpayato ti parehi chedāpentassa. Pacato ti daṇḍena pīḷentassa. Pacāpayato ti parehi daṇḍādinā pīḷāpentassa. Socato socāpayato ti parassa bhaṇḍaharaṇādīhi sokaṃ sayaṃ karontassāpi parehi kārentassāpi. Kilamato kilamāpayato ti āhārupacchedabandhanāgārapavesanādīhi sayaṃ kilamentassapi parehi kilamāpentassapi. Phandato phandāpayato ti paraṃ phandantaṃ phandanakāle sayampi phandato parempi phandāpayato. Pāṇamatipātayato ti pāṇaṃ hanantassapi hanāpentassapi. Evaṃ sabbattha karaṇakārāpanavaseneva attho veditabbo.

Sandhin ti gharasandhiṃ. Nillopan ti mahāvilopaṃ. Ekāgārikan ti ekam eva gharaṃ parivāretvā vilumpanaṃ. Paripanthe tiṭṭhato ti āgatāgatānaṃ acchindanatthaṃ magge tiṭṭhato. Karoto na karīyati pāpan ti yaṃkiñci pāpaṃ karomīti saññāya karotopi pāpaṃ na karīyati, natthi pāpaṃ. Sattā pana karomāti evaṃsaññino hontī ti dīpenti. Khurapariyantenā ti khuraneminā, khuradhārasadisapariyantena vā. Ekamaṃsakhalan ti ekamaṃsarāsiṃ. Puñjan ti tass’eva vevacanaṃ. Tatonidānan ti ekamaṃsakhalakaraṇanidānaṃ.

Dakkhiṇan ti dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā dāruṇā, te sandhāya hananto tiādi vuttaṃ. Uttaran ti uttaratīre saddhā honti pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā, te sandhāya dadanto tiādi vuttaṃ. Tattha yajanto ti mahāyāgaṃ karonto. Damenā ti indriyadamena uposathakammena. Saṃyamenā ti sīlasaṃyamena. Saccavajjenā ti saccavacanena. Āgamo ti āgamanaṃ, pavattīti attho. Sabbathāpi pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipanti.

7. Hetusuttavaṇṇanā

212

Natthi hetu natthi paccayo ti ettha paccayo ti hetuvevacanameva. Ubhayenāpi vijjamānameva kāyaduccaritādīnaṃ saṃkilesapaccayaṃ, kāyasucaritādīnañca visuddhipaccayaṃ paṭikkhipanti. Natthi balan ti yamhi attano bale patiṭṭhitā ime sattā devattampi mārattampi brahmattampi sāvakabodhimpi paccekabodhimpi sabbaññutampi pāpuṇanti, taṃ balaṃ paṭikkhipanti. Natthi vīriyan ti ādīni sabbāni aññamaññavevacanāneva. “Idaṃ no vīriyena, idaṃ purisathāmena, idaṃ purisaparakkamena pattan” ti, evaṃ pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasena panetāni visuṃ ādiyanti.

Sabbe sattā ti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasese pariggaṇhanti. Sabbe pāṇā ti ekindriyo pāṇo, dvindriyo pāṇotiādivasena vadanti. Sabbe bhūtā ti aṇḍakosavatthikosesu bhūte sandhāya vadanti. Sabbe jīvā ti sāliyavagodhumādayo sandhāya vadanti. Tesu hi te viruhanabhāvena jīvasaññino. Avasā abalā avīriyā ti tesaṃ attano vaso vā balaṃ vā vīriyaṃ vā natthi. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatā ti ettha niyatī ti niyatatā. Saṅgatī ti channaṃ abhijātīnaṃ tattha tattha gamanaṃ. Bhāvo ti sabhāvoyeva. Evaṃ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāvena ca pariṇatā nānappakārataṃ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṃ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṃ, so na bhavatīti dassenti. Chasvevābhijātīsū ti chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedenti, aññā sukhadukkhabhūmi natthī ti dassenti.

8-10. Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā

213-215

Akaṭā ti akatā. Akaṭavidhā ti akatavidhānā, “evaṃ karohī” ti kenaci kāritāpi na hontī ti attho. Animmitā ti iddhiyāpi na nimmitā. Animmātā ti animmāpitā. “Animmitabbā” ti pi pāṭho, na nimmitabbāti attho. Vañjhā ti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalā kassaci ajanakā. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitāti kūṭaṭṭhā. Esikaṭṭhāyino viya hutvā ṭhitāti esikaṭṭhāyiṭṭhitā, yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitāti attho. Na iñjantī ti esikatthambho viya ṭhitattā na calanti. Na vipariṇamantī ti pakatiṃ na vijahanti. Na aññamaññaṃ byābādhentī ti aññamaññaṃ na upahananti. Nālan ti na samatthā. Pathavīkāyo ti ādīsu pathavīyeva pathavīkāyo, pathavīsamūho vā. Sattannaṃtveva kāyānan ti yathā muggarāsiādīsu pahaṭaṃ satthaṃ muggarāsiādīnaṃ antareneva pavisati, evaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antarena chiddena vivarena satthaṃ pavisati. Tattha “ahaṃ imaṃ jīvitā voropemī” ti kevalaṃ saññāmattameva hotī ti dassenti.

Yonipamukhasatasahassānī ti pamukhayonīnaṃ uttamayonīnaṃ cuddasasatasahassāni aññāni ca saṭṭhisatāni aññāni ca chasatāni pañca ca kammuno satānī ti pañcakammasatāni cā ti kevalaṃ takkamattakena niratthakadiṭṭhiṃ dīpenti. Pañca ca kammāni tīṇi ca kammānī ti ādīsupi eseva nayo. Keci panāhu “pañca kammānīti pañcindriyavasena gaṇhanti, tīṇīti kāyakammādivasenā” ti. Kamme ca aḍḍhakamme cā ti ettha pan’assa kāyakammavacīkammāni kammanti laddhi, manokammaṃ upaḍḍhakammanti. Dvaṭṭhipaṭipadā ti dvāsaṭṭhipaṭipadāti vadanti. Dvaṭṭhantarakappā ti ekasmiṃ kappe catusaṭṭhi antarakappā nāma honti, ayaṃ pana aññe dve ajānanto evam āha.

Chaḷābhijātiyo ti kaṇhābhijāti nīlābhijāti lohitābhijāti haliddābhijāti sukkābhijāti paramasukkābhijātīti imā cha abhijātiyo vadanti. Tattha orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā, ye vā panaññe pi keci kurūrakammantā, ayaṃ kaṇhābhijātīti vadanti. Bhikkhū nīlābhijātīti vadanti. Te kira catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti, “bhikkhū ca kaṇṭakavuttikā” ti (a. ni. 6.57) ayaṃ hi’ssa pāḷi eva. Atha vā kaṇṭakavuttikā eva nāma eke pabbajitāti vadanti. Lohitābhijāti nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vadanti. Ime kira purimehi dvīhi paṇḍaratarā. Gihī odātavasanā acelakasāvakā haliddābhijātīti vadanti. Evaṃ attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karonti. Ājīvakā ājīviniyo ayaṃ sukkābhijātīti vadanti. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā. Nando vaccho, kiso saṃkicco, makkhali gosālo paramasukkābhijātīti vadanti. Te kira sabbehi paṇḍaratarā.

Aṭṭha purisabhūmiyo ti mandabhūmi khiḍḍābhūmi vīmaṃsakabhūmi ujugatabhūmi sekhabhūmi samaṇabhūmi jānanabhūmi pannabhūmīti imā aṭṭha purisabhūmiyoti vadanti. Tattha jātadivasato paṭṭhāya satta divase sambādhaṭṭhānato nikkhantattā sattā mandā honti momūhā, ayaṃ mandabhūmīti vadanti. Ye pana duggatito āgatā honti, te abhiṇhaṃ rodanti c’eva viravanti ca, sugatito āgatā taṃ anussaritvā anussaritvā hasanti, ayaṃ khiḍḍābhūmi nāma. Mātāpitūnaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā gahetvā bhūmiyaṃ padanikkhipanaṃ vīmaṃsakabhūmi nāma. Padasā gantuṃ samatthakālo ujugatabhūmi nāma. Sippāni sikkhanakālo sekhabhūmi nāma. Gharā nikkhamma pabbajanakālo samaṇabhūmi nāma. Ācariyaṃ sevitvā jānanakālo jānanabhūmi nāma. “Bhikkhu ca pannako jino na kiñci āhā” ti evaṃ alābhiṃ samaṇaṃ pannabhūmīti vadanti.

Ekūnapaññāsa ājīvakasate ti ekūnapaññāsa ājīvavuttisatāni. Paribbājakasate ti paribbājakapabbajjāsatāni. Nāgavāsasate ti nāgamaṇḍalasatāni. Vīse indriyasate ti vīsa indriyasatāni. Tiṃse nirayasate ti tiṃsa nirayasatāni. Rajodhātuyo ti rajaokiraṇaṭṭhānāni. Hatthapiṭṭhipādapiṭṭhādīni sandhāya vadati. Satta saññīgabbhā ti oṭṭhagoṇagadrabhaajapasumigamahiṃse sandhāya vadati. Satta asaññīgabbhā ti sāliyavagodhumamuggakaṅguvarakakudrūsake sandhāya vadati. Nigaṇṭhigabbhā ti gaṇṭhimhi jātagabbhā, ucchuveḷunaḷādayo sandhāya vadati. Satta devā ti bahū devā, so pana sattāti vadati. Manussāpi anantā, so sattāti vadati. Satta pesācā ti pisācā mahantamahantā, sattāti vadati. Sarā ti mahāsarā. Kaṇṇamuṇḍa-rathakāra-anotatta-sīhappapāta-chaddanta-mucalinda-kuṇāladahe gahetvā vadati.

Pavuṭā ti gaṇṭhikā. Papātā ti mahāpapātā. Papātasatānī ti khuddakapapātasatāni. Supinā ti mahāsupinā. Supinasatānī ti khuddakasupinasatāni. Mahākappino ti mahākappānaṃ. Ettha ekamhā mahāsarā vassasate vassasate kusaggena ekaṃ udakabinduṃ nīharitvā sattakkhattuṃ tamhi sare nirudake kate eko mahākappoti vadati. Evarūpānaṃ mahākappānaṃ caturāsītisatasahassāni khepetvā bāle ca paṇḍite ca dukkhassantaṃ karontīti ayamassa laddhi. Paṇḍitopi kira antarāvisujjhituṃ na sakkoti, bālopi tato uddhaṃ na gacchati.

Sīlena vā ti acelakasīlena vā aññena vā yena kenaci. Vatenā ti tādiseneva vatena. Tapenā ti tapokammena. Aparipakkaṃ paripāceti nāma yo “ahaṃ paṇḍito” ti antarā visujjhati. Paripakkaṃ phussa phussa byantīkaroti nāma yo “ahaṃ bālo” ti vuttaparimāṇakālaṃ atikkamitvā yāti. Hevaṃ natthī ti evaṃ natthi. Tañ hi ubhayampi na sakkā kātunti dīpeti. Doṇamite ti doṇena mitaṃ viya. Sukhadukkhe ti sukhadukkhaṃ. Pariyantakate ti vuttaparimāṇena kālena katapariyanto. Natthi hāyanavaḍḍhane ti natthi hāyanavaḍḍhanāni, na saṃsāro paṇḍitassa hāyati, na bālassa vaḍḍhatīti attho. Ukkaṃsāvakaṃse ti ukkaṃsāvakaṃsā. Hāyanavaḍḍhanānamevetaṃ vevacanaṃ. Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento seyyathāpi nāmā ti ādim āha. Tattha suttaguḷe ti veṭhetvā katasuttaguḷe. Nibbeṭhiyamānameva paletī ti pabbate vā rukkhagge vā ṭhatvā khittaṃ suttappamāṇena nibbeṭhiyamānameva gacchati, sutte khīṇe tatth’eva tiṭṭhati, na gacchati evam eva bālā ca paṇḍitā ca kālavasena nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palenti, yathāvuttena kālena atikkamantīti dasseti.

11-18. Antavāsuttādivaṇṇanā

216-223

Antavā loko ti ekato vaḍḍhitanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Anantavā ti sabbato vaḍḍhitaṃ appamāṇanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīran ti jīvañca sarīrañca ekamevāti uppannadiṭṭhi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Imāni tāva sotāpattimaggavasena aṭṭhārasa veyyākaraṇāni ekaṃ gamanaṃ.

224-301

Dutiyaṃ gamanaṃ dukkhavasena vuttaṃ. Tatrāpi aṭṭhāraseva veyyākaraṇāni, tato parāni “rūpī attā hotī” ti ādīni aṭṭha veyyākaraṇāni, tehi saddhiṃ taṃ dutiyapeyyāloti vutto.

Tattha rūpī ti ārammaṇameva “attā” ti gahitadiṭṭhi. Arūpī ti jhānaṃ “attā” ti gahitadiṭṭhi. Rūpī ca arūpī cā ti ārammaṇañca jhānañca “attā” ti gahitadiṭṭhi. Neva rūpī nārūpī ti takkamattena gahitadiṭṭhi. Ekantasukhī ti lābhītakkījātissarānaṃ uppannadiṭṭhi. Jhānalābhinopi hi atīte ekantasukhaṃ attabhāvaṃ manasikaroto evaṃ diṭṭhi uppajjati. Takkinopi “yathā etarahi ahaṃ ekantasukhī, evaṃ samparāyepi bhavissāmī” ti uppajjati. Jātissarassapi sattaṭṭhabhave sukhitabhāvaṃ passantassa evaṃ uppajjati, ekantadukkhī ti ādīsupi eseva nayo.

Tatiyapeyyālo aniccadukkhavasena tehiyeva chabbīsatiyā suttehi vutto, catutthapeyyālo tiparivaṭṭavasenāti.