梵网经注之三

Pubbantakappika-sassatavāda-vaṇṇanā

28

Evaṃ Brahmadattena vuttavaṇṇassa anusandhivasena tividhaṃ sīlaṃ vitthāretvā idāni bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇassa anusandhivasena – “atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā” ti ādinā nayena suññatāpakāsanaṃ ārabhi. Tattha dhammā ti guṇe, desanāyaṃ, pariyattiyaṃ, nissatteti evamādīsu dhammasaddo vattati.

“Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatin” ti. (theragā. 304)

Ādīsu hi guṇe dhammasaddo. “Dhammaṃ, vo bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇan” ti ādīsu (ma. ni. 3.420) desanāyaṃ. “Idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ, geyyan” ti ādīsu (a. ni. 5.73) pariyattiyaṃ. “Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā hontī” ti ādīsu (dha. sa. 121) nissatte. Idha pana guṇe vattati. Tasmā atthi, bhikkhave, aññeva Tathāgatassa guṇāti evamettha attho daṭṭhabbo.

Gambhīrā ti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra Tathāgatā aññesaṃ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭhā, gambhīrattāyeva duddasā. Duddasattāyeva duranubodhā. Nibbutasabbapariḷāhattā santā, santārammaṇesu pavattanatopi santā. Atittikaraṇaṭṭhena paṇītā, sādurasabhojanaṃ viya. Uttamañāṇavisayattā na takkena avacaritabbāti atakkāvacarā. Nipuṇā ti saṇhasukhumasabhāvattā. Bālānaṃ avisayattā, paṇḍitehiyeva veditabbāti paṇḍitavedanīyā.

Ye Tathāgato sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetī ti ye dhamme Tathāgato anaññaneyyo hutvā sayam eva abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkhaṃ katvā pavedeti, dīpeti, katheti, pakāsetīti attho. Yehī ti yehi guṇadhammehi. Yathābhuccan ti yathābhūtaṃ. Vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyun ti Tathāgatassa vaṇṇaṃ vattukāmā sammā vadeyyuṃ, ahāpetvā vattuṃ sakkuṇeyyunti attho. Katame ca pana te dhammā Bhagavatā evaṃ thomitāti? Sabbaññutaññāṇaṃ. Yadi evaṃ, kasmā bahuvacana-niddeso katoti? Puthucittasamāyogato c’eva, puthuārammaṇato ca. Tañ hi catūsu ñāṇasampayuttamahākiriyacittesu labbhati, na c’assa koci dhammo ārammaṇaṃ nāma na hoti. Yathāha – “atītaṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññutaññāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthī ti anāvaraṇañāṇan” tiādi. (paṭi. ma. 1.120) Iti puthucittasamāyogato punappunaṃ uppattivasena puthuārammaṇato ca bahuvacana-niddeso kato ti.

“Aññevā” ti idaṃ pan’ettha vavatthāpanavacanaṃ, “aññeva, na pāṇātipātā veramaṇiādayo. Gambhīrāva na uttānā” ti evaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ. Sāvakapāramīñāṇañhi gambhīraṃ, paccekabodhiñāṇaṃ pana tato gambhīrataranti tattha vavatthānaṃ natthi, sabbaññutaññāṇañca tatopi gambhīrataranti tatthāpi vavatthānaṃ natthi, ito panaññaṃ gambhīrataraṃ natthi; tasmā gambhīrā vāti vavatthānaṃ labbhati. Tathā duddasāva duranubodhā vāti sabbaṃ veditabbaṃ.

Katame ca te bhikkhave ti ayaṃ pana tesaṃ dhammānaṃ kathetukamyatā pucchā. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā tiādi pucchāvissajjanaṃ. Kasmā pan’etaṃ evaṃ āraddhanti ce? Buddhānañhi cattāri ṭhānāni patvā gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttā. Katamāni cattāri? Vinayapaññattiṃ, bhūmantaraṃ, paccayākāraṃ, samayantaranti. Tasmā – “idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, ayaṃ āpatti, ayaṃ anāpatti, ayaṃ chejjagāminī, ayaṃ vuṭṭhānagāminī, ayaṃ desanāgāminī, ayaṃ lokavajjā, ayaṃ paṇṇattivajjā, imasmiṃ vatthusmiṃ idaṃ paññapetabban” ti yaṃ evaṃ otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma, tattha aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi; avisayo esa aññesaṃ, Tathāgatasseva visayo. Iti vinayapaññattiṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.

Tathā ime cattāro satipaṭṭhānā nāma…pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāma, pañca khandhā nāma, dvādasa āyatanāni nāma, aṭṭhārasa dhātuyo nāma, cattāri ariyasaccāni nāma, bāvīsatindriyāni nāma, nava hetū nāma, cattāro āhārā nāma, satta phassā nāma, satta vedanā nāma, satta saññā nāma, satta cetanā nāma, satta cittāni nāma. Etesu ettakā kāmāvacarā dhammā nāma, ettakā rūpāvacaraarūpāvacarapariyāpannā dhammā nāma, ettakā lokiyā dhammā nāma, ettakā lokuttarā dhammā nāmāti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ anantanayaṃ abhidhammapiṭakaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, Tathāgatasseva visayo. Iti bhūmantaraparicchedaṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.

Tathā ayaṃ avijjā saṅkhārānaṃ navahākārehi paccayo hoti, uppādo hutvā paccayo hoti, pavattaṃ hutvā, nimittaṃ, āyūhanaṃ, saṃyogo, palibodho, samudayo, hetu, paccayo hutvā paccayo hoti, tathā saṅkhārādayo viññāṇādīnaṃ. Yathāha – “kathaṃ paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ? Avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca, nimittaṭṭhiti ca, āyūhanaṭṭhiti ca, saṃyogaṭṭhiti ca, palibodhaṭṭhiti ca, samudayaṭṭhiti ca, hetuṭṭhiti ca, paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānaṃ avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca…pe… jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca…pe… paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ paccayasamuppannaṃ, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇan” ti. (paṭi. ma. 1.45) Evamimaṃ tassa tassa dhammassa tathā tathā paccayabhāvena pavattaṃ tivaṭṭaṃ tiyaddhaṃ tisandhiṃ catusaṅkhepaṃ vīsatākāraṃ paṭiccasamuppādaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, Tathāgatasseva visayo, iti paccayākāraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.

Tathā cattāro janā sassatavādā nāma, cattāro ekaccasassatavādā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā nāma. Te idaṃ nissāya idaṃ gaṇhantīti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni bhinditvā nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, Tathāgatasseva visayo. Iti samayantaraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantatā paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttāti.

Imasmiṃ pana ṭhāne samayantaraṃ labbhati, tasmā sabbaññutaññāṇassa mahantabhāvadassanatthaṃ desanāya ca suññatāpakāsanavibhāvanatthaṃ samayantaraṃ anupavisanto dhammarājā – “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā” ti evaṃ pucchāvissajjanaṃ ārabhi.

29

Tattha santī ti atthi saṃvijjanti upalabbhanti. Bhikkhave ti ālapanavacanaṃ. Eke ti ekacce. Samaṇabrāhmaṇā ti pabbajjūpagatabhāvena samaṇā, jātiyā brāhmaṇā. Lokena vā samaṇāti ca brāhmaṇāti ca evaṃ sammatā. Pubbantaṃ kappetvā vikappetvā gaṇhantīti pubbantakappikā. Pubbantakappo vā etesaṃ atthī ti pubbantakappikā. Tattha antoti ayaṃ saddo antaabbhantaramariyādalāmakaparabhāgakoṭṭhāsesu dissati. “Antapūro udarapūro” ti ādīsu hi ante antasaddo. “Caranti loke parivārachannā anto asuddhā bahi sobhamānā” ti ādīsu. (saṃ. ni. 1.122) abbhantare. “Kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278) “Sā haritantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā” ti ādīsu (ma. ni. 1.304) mariyādāyaṃ. “Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yad idaṃ piṇḍolyan” ti ādīsu (saṃ. ni. 3.80) lāmake. “Esevanto dukkhassā” ti ādīsu (saṃ. ni. 2.51) parabhāge. Sabbapaccayasaṅkhayo hi dukkhassa parabhāgo koṭīti vuccati. “Sakkāyo kho, āvuso, eko anto” ti ādīsu (a. ni. 6.61) koṭṭhāse. Svāyaṃ idhāpi koṭṭhāse vattati.

Kappasaddopi – “tiṭṭhatu, bhante Bhagavā kappaṃ”, (dī. ni. 2.167) “atthi kappo nipajjituṃ”, (a. ni. 8.80) “kappakatena akappakataṃ saṃsibbitaṃ hotī” ti,. (pāci. 371) evaṃ āyukappalesakappavinayakappādīsu sambahulesu atthesu vattati. Idha taṇhādiṭṭhīsu vattatīti veditabbo. Vuttam pi c’etaṃ – “kappāti dve kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo cā” ti (mahāni. 28) Tasmā taṇhādiṭṭhivasena atītaṃ khandhakoṭṭhāsaṃ kappetvā pakappetvā ṭhitāti pubbantakappikāti evamettha attho veditabbo. Tesaṃ evaṃ pubbantaṃ kappetvā ṭhitānaṃ punappunaṃ uppajjanavasena pubbantameva anugatā diṭṭhīti pubbantānudiṭṭhino. Te evaṃdiṭṭhino taṃ pubbantaṃ ārabbha āgamma paṭicca aññam pi janaṃ diṭṭhigatikaṃ karontā anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi.

Tattha anekavihitānī ti anekavidhāni. Adhimuttipadānī ti adhivacanapadāni. Atha vā bhūtaṃ atthaṃ abhibhavitvā yathāsabhāvato aggahetvā pavattanato adhimuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti. Adhimuttīnaṃ padāni adhimuttipadāni, diṭṭhidīpakāni vacanānīti attho. Aṭṭhārasahi vatthūhī ti aṭṭhārasahi kāraṇehi.

30

Idāni yehi aṭṭhārasahi vatthūhi abhivadanti, tesaṃ kathetukamyatāya pucchāya “te ca kho bhonto” ti ādinā nayena pucchitvā tāni vatthūni vibhajitvā dassetuṃ “santi, bhikkhave” ti ādim āha. Tattha vadanti etenāti vādo, diṭṭhigatass’etaṃ adhivacanaṃ. Sassato vādo etesan ti sassatavādā, sassatadiṭṭhinoti attho. Eten’eva nayena ito paresampi evarūpānaṃ padānaṃ attho veditabbo. Sassataṃ attānañ ca lokañcā ti rūpādīsu aññataraṃ attāti ca lokoti ca gahetvā taṃ sassataṃ amaraṃ niccaṃ dhuvaṃ paññapenti. Yathāha – “rūpaṃ attā c’eva loko ca sassato cā ti attānañ ca lokañ ca paññapenti tathā vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ attā c’eva loko ca sassato cā ti attānañ ca lokañ ca paññapentī” ti.

31

Ātappamanvāyā ti ādīsu vīriyaṃ kilesānaṃ ātāpanabhāvena ātappanti vuttaṃ. Tadeva padahanavasena padhānaṃ. Punappunaṃ yuttavasena anuyogo ti. Evaṃ tippabhedaṃ vīriyaṃ anvāya āgamma paṭiccāti attho. Appamādo vuccati satiyā avippavāso. Sammā manasikāro ti upāyamanasikāro, pathamanasikāro, atthato ñāṇanti vuttaṃ hoti. Yasmiñhi manasikāre ṭhitassa pubbenivāsānussati ñāṇaṃ ijjhati, ayaṃ imasmiṃ ṭhāne manasikāroti adhippeto. Tasmā vīriyañca satiñca ñāṇañca āgammāti ayam ettha saṅkhepattho. Tathārūpan ti tathājātikaṃ. Cetosamādhin ti cittasamādhiṃ. Phusatī ti vindati paṭilabhati. Yathā samāhite citte ti yena samādhinā sammā āhite suṭṭhu ṭhapite cittamhi anekavihitaṃ pubbenivāsan tiādīnaṃ attho Visuddhimagge vutto.

So evam āhā ti so evaṃ jhānānubhāvasampanno hutvā diṭṭhigatiko evaṃ vadati. Vañjho ti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalo kassaci ajanakoti. Etena “attā” ti ca “loko” ti ca gahitānaṃ jhānādīnaṃ rūpādijanakabhāvaṃ paṭikkhipati. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitoti kūṭaṭṭho. Esikaṭṭhāyiṭṭhito ti esikaṭṭhāyī viya hutvā ṭhitoti esikaṭṭhāyiṭṭhito. Yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitoti attho. Ubhayena pi lokassa vināsābhāvaṃ dīpeti. Keci pana īsikaṭṭhāyiṭṭhitoti pāḷiṃ vatvā muñje īsikā viya ṭhitoti vadanti. Tatrāyamadhippāyo – yad idaṃ jāyatīti vuccati, taṃ muñjato īsikā viya vijjamānameva nikkhamati. Yasmā ca īsikaṭṭhāyiṭṭhito, tasmā teva sattā sandhāvanti, ito aññattha gacchantīti attho.

Saṃsarantī ti aparāparaṃ sañcaranti. Cavantī ti evaṃ saṅkhyaṃ gacchanti. Tathā upapajjantī ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana pubbe “sassato attā ca loko cā” ti vatvā idāni te ca sattā sandhāvantīti ādinā vacanena ayaṃ diṭṭhigatiko attanāyeva attano vādaṃ bhindati, diṭṭhigatikassa dassanaṃ nāma na nibaddhaṃ, thusarāsimhi nikhātakhāṇu viya cañcalaṃ, ummattakapacchiyaṃ pūvakhaṇḍagūthagomayādīni viya c’ettha sundarampi asundarampi hoti yevāti vuttaṃ. Atthitveva sassatisaman ti ettha sassatī ti niccaṃ vijjamānatāya mahāpathaviṃva maññati, tathā Sinerupabbatacandimasūriye. Tato tehi samaṃ attānaṃ maññamānā atthi tveva sassatisamanti vadanti.

Idāni sassato attā ca loko cā tiādikāya paṭiññāya sādhanatthaṃ hetuṃ dassento “taṃ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāyā” ti ādim āha. Tattha imināmahaṃ etaṃ jānāmī ti iminā visesādhigamena ahaṃ etaṃ paccakkhato jānāmi, na kevalaṃ saddhāmattakeneva vadāmīti dasseti, makāro pan’ettha padasandhikaraṇatthaṃ vutto. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ ṭhānan ti catūhi vatthūhīti vatthusaddena vuttesu catūsu ṭhānesu idaṃ paṭhamaṃ ṭhānaṃ, idaṃ jātisatasahassamattānussaraṇaṃ paṭhamaṃ kāraṇanti attho.

32-33

Upari vāradvayepi eseva nayo. Kevalañhi ayaṃ vāro anekajātisatasahassānussaraṇavasena vutto. Itare dasacattālīsasaṃvaṭṭavivaṭṭakappānussaraṇavasena. Mandapañño hi titthiyo anekajātisatasahassamattaṃ anussarati, majjhimapañño dasasaṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, tikkhapañño cattālīsaṃ, na tato uddhaṃ.

34

Catutthavāre takkayatīti takkī, takko vā assa atthī ti takkī. Takketvā vitakketvā diṭṭhigāhino etaṃ adhivacanaṃ. Vīmaṃsāya samannāgatoti vīmaṃsī. Vīmaṃsā nāma tulanā ruccanā khamanā. Yathā hi puriso yaṭṭhiyā udakaṃ vīmaṃsitvā otarati, evam eva yo tulayitvā ruccitvā khamāpetvā diṭṭhiṃ gaṇhāti, so “vīmaṃsī” ti veditabbo. Takkapariyāhatan ti takkena pariyāhataṃ, tena tena pariyāyena takketvāti attho. Vīmaṃsānucaritan ti tāya vuttappakārāya vīmaṃsāya anucaritaṃ. Sayaṃpaṭibhānan ti attano paṭibhānamattasañjātaṃ. Evamāhā ti sassatadiṭṭhiṃ gahetvā evaṃ vadati.

Tattha catubbidho takkī – anussutiko, jātissaro, lābhī, suddhatakkikoti. Tattha yo “vessantaro nāma rājā ahosī” ti ādīni sutvā “tena hi yadi vessantarova Bhagavā, sassato attā” ti takkayanto diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ anussutiko nāma. Dve tisso jātiyo saritvā – “ahameva pubbe asukasmiṃ nāma ahosiṃ, tasmā sassato attā” ti takkayanto jātissaratakkiko nāma. Yo pana lābhitāya “yathā me idāni attā sukhī hoti, atītepi evaṃ ahosi, anāgatepi bhavissatī” ti takkayitvā diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ lābhītakkiko nāma. “Evaṃ sati idaṃ hotī” ti takkamatteneva gaṇhanto pana suddhatakkiko nāma.

35

Etesaṃ vā aññatarenā ti etesaṃ yeva catunnaṃ vatthūnaṃ aññatarena ekena vā dvīhi vā tīhi vā. Natthi ito bahiddhā ti imehi pana vatthūhi bahi aññaṃ ekaṃ kāraṇampi sassatapaññattiyā natthī ti appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadati.

36

Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānātī ti bhikkhave, taṃ idaṃ catubbidhampi diṭṭhigataṃ Tathāgato nānappakārato jānāti. Tato taṃ pajānanākāraṃ dassento ime diṭṭhiṭṭhānātiādimāha. Tattha diṭṭhiyova diṭṭhiṭṭhānā nāma. Api ca diṭṭhīnaṃ kāraṇampi diṭṭhiṭṭhānameva. Yathāha “katamāni aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni? Khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ, avijjāpi, phassopi, saññāpi, vitakkopi, ayonisomanasikāropi, pāpamittopi, paratoghosopi diṭṭhiṭṭhānan” ti. “Khandhā hetu, khandhā paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃ khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Avijjā hetu…pe… pāpamitto hetu. Paratoghoso hetu, paratoghoso paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃ paratoghosopi diṭṭhiṭṭhānan” ti. (paṭi. ma. 1.124) Evaṃgahitā ti diṭṭhisaṅkhātā tāva diṭṭhiṭṭhānā – “sassato attā ca loko cā” ti evaṃgahitā ādinnā, pavattitāti attho. Evaṃparāmaṭṭhā ti nirāsaṅkacittatāya punappunaṃ āmaṭṭhā parāmaṭṭhā, ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ ti pariniṭṭhāpitā. Kāraṇasaṅkhātā pana diṭṭhiṭṭhānā yathā gayhamānā diṭṭhiyo samuṭṭhāpenti, evaṃ ārammaṇavasena ca pavattanavasena ca āsevanavasena ca gahitā. Anādīnavadassitāya punappunaṃ gahaṇavasena parāmaṭṭhā. Evaṃgatikā ti evaṃ nirayatiracchānapettivisayagatikānaṃ aññataragatikā. Evaṃ abhisamparāyā ti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ, evaṃvidhaparalokāti vuttaṃ hoti.

Tañ ca Tathāgato pajānātī ti na kevalañ ca Tathāgato sakāraṇaṃ sagatikaṃ diṭṭhigatameva pajānāti, atha kho tañ ca sabbaṃ pajānāti, tato ca uttaritaraṃ sīlañceva samādhiñca sabbaññutaññāṇañca pajānāti. Tañ ca pajānanaṃ na parāmasatī ti tañ ca evaṃvidhaṃ anuttaraṃ visesaṃ pajānantopi ahaṃ pajānāmīti taṇhādiṭṭhimānaparāmāsavasena tañ ca na parāmasati. Aparāmasato c’assa paccattaññeva nibbuti viditā ti evaṃ aparāmasato c’assa aparāmāsapaccayā sayam eva attanāyeva tesaṃ parāmāsakilesānaṃ nibbuti viditā. Pākaṭaṃ, bhikkhave, Tathāgatassa nibbānanti dasseti.

Idāni yathāpaṭipannena Tathāgatena sā nibbuti adhigatā, taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ yāsu vedanāsu rattā titthiyā “idha sukhino bhavissāma, ettha sukhino bhavissāmā” ti diṭṭhigahanaṃ pavisanti, tāsaṃ yeva vedanānaṃ vasena kammaṭṭhānaṃ ācikkhanto vedanānaṃ samudayañcātiādimāha. Tattha yathābhūtaṃ viditvā ti “avijjāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, taṇhāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, kammasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, phassasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati. (paṭi. ma. 1.50) Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa udayaṃ passatī” ti imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanānaṃ samudayaṃ yathābhūtaṃ viditvā; “avijjānirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, taṇhānirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, kammanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, phassanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passatī” ti (paṭi. ma. 1.50) imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanānaṃ atthaṅgamaṃ yathābhūtaṃ viditvā, “yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ vedanāya assādo” ti (saṃ. ni. 3.26) evaṃ assādañ ca yathābhūtaṃ viditvā, “yaṃ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ vedanāya ādīnavo” ti evaṃ ādīnavañ ca yathābhūtaṃ viditvā, “yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ vedanāya nissaraṇan” ti evaṃ nissaraṇañ ca yathābhūtaṃ viditvā vigatachandarāgatāya anupādāno anupādāvimutto, bhikkhave, Tathāgato; yasmiṃ upādāne sati kiñci upādiyeyya, upādinnattā ca khandho bhaveyya, tassa abhāvā kiñci dhammaṃ anupādiyitvā va vimutto bhikkhave Tathāgatoti.

37

Ime kho te, bhikkhave ti ye te ahaṃ – “katame, ca te, bhikkhave, dhammā gambhīrā” ti apucchiṃ, “ime kho te, bhikkhave, tañ ca Tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraṃ pajānātī” ti evaṃ niddiṭṭhā sabbaññutaññāṇadhammā gambhīrā duddasā…pe… paṇḍitavedanīyāti veditabbā. Yehi Tathāgatassa neva puthujjano, na sotāpannādīsu aññataro vaṇṇaṃ yathābhūtaṃ vattuṃ sakkoti, atha kho Tathāgatova yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyāti evaṃ pucchamānenāpi sabbaññutaññāṇameva puṭṭhaṃ, niyyātentenāpi tadeva niyyātitaṃ, antarā pana diṭṭhiyo vibhattāti.

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Ekaccasassatavādavaṇṇanā

38

Ekaccasassatikā ti ekaccasassatavādā. Te duvidhā honti – sattekaccasassatikā, saṅkhārekaccasassatikāti. Duvidhāpi idha gahitāyeva.

39

Yan ti nipātamattaṃ. Kadācī ti kismiñci kāle. Karahacī ti tass’eva vevacanaṃ. Dīghassa addhuno ti dīghassa kālassa. Accayenā ti atikkamena. Saṃvaṭṭatī ti vinassati. Yebhuyyenā ti ye uparibrahmalokesu vā arūpesu vā nibbattanti, tadavasese sandhāya vuttaṃ. Jhānamanena nibbattattā manomayā. Pīti tesaṃ bhakkho āhāroti pītibhakkhā. Attanova tesaṃ pabhāti sayaṃpabhā. Antalikkhe carantīti antalikkhacarā. Subhesu uyyānavimānakapparukkhādīsu tiṭṭhantīti, subhaṭṭhāyino subhā vā manorammavatthābharaṇā hutvā tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyino. Ciraṃ dīghamaddhānan ti ukkaṃsena aṭṭha kappe.

40

Vivaṭṭatī ti saṇṭhāti. Suññaṃ brahmavimānan ti pakatiyā nibbattasattānaṃ natthitāya suññaṃ, brahmakāyikabhūmi nibbattatīti attho. Tassa kattā vā kāretā vā natthi, Visuddhimagge vuttanayena pana kammapaccayautusamuṭṭhānā ratanabhūmi nibbattati. Pakatinibbattiṭṭhānesuyeva c’ettha uyyānakapparukkhādayo nibbattanti. Atha sattānaṃ pakatiyā vasitaṭṭhāne nikanti uppajjati, te paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā tato otaranti, tasmā atha kho aññataro sattotiādimāha. Āyukkhayā vā puññakkhayā vā ti ye uḷāraṃ puññakammaṃ katvā yattha katthaci appāyuke devaloke nibbattanti, te attano puññabalena ṭhātuṃ na sakkonti, tassa pana devalokassa āyuppamāṇeneva cavantīti āyukkhayā cavantīti vuccanti. Ye pana parittaṃ puññakammaṃ katvā dīghāyukadevaloke nibbattanti, te yāvatāyukaṃ ṭhātuṃ na sakkonti, antarāva cavantīti puññakkhayā cavantīti vuccanti. Dīghamaddhānaṃ tiṭṭhatī ti kappaṃ vā upaḍḍhakappaṃ vā.

41

Anabhiratī ti aparassāpi sattassa āgamanapatthanā. Yā pana paṭighasampayuttā ukkaṇṭhitā, sā brahmaloke natthi. Paritassanā ti ubbijjanā phandanā, sā pan’esā tāsatassanā, taṇhātassanā, diṭṭhitassanā, ñāṇatassanāti catubbidhā hoti. Tattha “jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso. Jaraṃ… byādhiṃ… maraṇaṃ paṭicca…pe… utrāso” ti (vibha. 921) ayaṃ tāsatassanā nāma. “Aho vata aññe pi sattā itthattaṃ āgaccheyyun” ti (dī. ni. 3.38) ayaṃ taṇhātassanā nāma. “Paritassitavipphanditamevā” ti ayaṃ diṭṭhitassanā nāma. “Tepi Tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī” ti (a. ni. 4.33) ayaṃ ñāṇatassanā nāma. Idha pana taṇhātassanāpi diṭṭhitassanāpi vaṭṭati. Brahmavimānan ti idha pana paṭhamābhinibbattassa atthitāya suññanti na vuttaṃ. Upapajjantī ti upapattivasena upagacchanti. Sahabyatan ti sahabhāvaṃ.

42

Abhibhū ti abhibhavitvā ṭhito jeṭṭhakohamasmīti. Anabhibhūto ti aññehi anabhibhūto. Aññadatthū ti ekaṃsavacane nipāto. Dassanavasena daso, sabbaṃ passāmīti attho. Vasavattī ti sabbaṃ janaṃ vase vattemi. Issaro kattā nimmātā ti ahaṃ loke issaro, ahaṃ lokassa kattā ca nimmātā ca, pathavī – himavanta-sineru-cakkavāḷa-mahāsamudda-candima-sūriyā mayā nimmitāti. Seṭṭho sajitā ti ahaṃ lokassa uttamo ca sajitā ca, “tvaṃ khattiyo nāma hohi, tvaṃ brāhmaṇo, vesso, suddo, gahaṭṭho, pabbajito nāma. Antamaso tvaṃ oṭṭho hohi, goṇo hohī” ti “evaṃ sattānaṃ saṃvisajetā ahan” ti maññati. Vasī pitā bhūtabhabyānan ti (dī. ni. 1.17) ahamasmi ciṇṇavasitāya vasī, ahaṃ pitā bhūtānañca bhabyānañcāti maññati. Tattha aṇḍajajalābujā sattā antoaṇḍakose c’eva antovatthimhi ca bhabyā nāma, bahi nikkhantakālato paṭṭhāya bhūtā nāma. Saṃsedajā paṭhamacittakkhaṇe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtā. Opapātikā paṭhamairiyāpathe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtāti veditabbā. Te sabbe pi mayhaṃ puttāti saññāya “ahaṃ pitā bhūtabhabyānan” ti maññati.

Idāni kāraṇato sādhetukāmo – “mayā ime sattā nimmitā” ti paṭiññaṃ katvā “taṃ kissa hetū” ti ādim āha. Itthattan ti itthabhāvaṃ, brahmabhāvanti attho. Iminā mayan ti attano kammavasena cutāpi upapannāpi ca kevalaṃ maññanāmatteneva “iminā mayaṃ nimmitā” ti maññamānā vaṅkacchidde vaṅkaāṇī viya onamitvā tass’eva pādamūlaṃ gacchantīti.

43

Vaṇṇavantataro cā ti vaṇṇavantataro, abhirūpo pāsādikoti attho. Mahesakkhataro ti issariyaparivāravasena mahāyasataro.

44

Ṭhānaṃ kho panetan ti kāraṇaṃ kho panetaṃ. So tato cavitvā aññatra na gacchati, idh’eva āgacchati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Agārasmā ti gehā. Anagāriyan ti pabbajjaṃ. Pabbajjā hi yasmā agārassa hi taṃ kasigorakkhādikammaṃ tattha natthi, tasmā anagāriyanti vuccati. Pabbajatī ti upagacchati. Tato paraṃ nānussaratī ti tato pubbenivāsā paraṃ na sarati, sarituṃ asakkonto tattha ṭhatvā diṭṭhiṃ gaṇhāti.

Nicco ti ādīsu tassa upapattiṃ apassanto nicco ti vadati, maraṇaṃ apassanto dhuvo ti, sadābhāvato sassato ti, jarāvasenāpi vipariṇāmassa abhāvato avipariṇāmadhammoti. Sesamettha paṭhamavāre uttānamevāti.

45-46

Dutiyavāre khiḍḍāya padussanti vinassantīti khiḍḍāpadosikā, padūsikātipi pāḷiṃ likhanti, sā aṭṭhakathāyaṃ natthi. Ativelan ti atikālaṃ, aticiranti attho. Hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā ti hassarati dhammañceva khiḍḍāratidhammañca samāpannā anuyuttā, keḷihassasukhañceva kāyikavācasikakīḷāsukhañca anuyuttā, vuttappakāraratidhammasamaṅgino hutvā viharantīti attho.

Sati sammussatī ti khādanīyabhojanīyesu sati sammussati. Te kira puññavisesādhigatena mahantena attano sirivibhavena nakkhattaṃ kīḷantā tāya sampattimahantatāya – “āhāraṃ paribhuñjimha, na paribhuñjimhā” ti pi na jānanti. Atha ekāhārātikkamanato paṭṭhāya nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Kasmā? Kammajatejassa balavatāya, karajakāyassa mandatāya, manussānañhi kammajatejo mando, karajakāyo balavā. Tesaṃ tejassa mandatāya karajakāyassa balavatāya sattāhampi atikkamitvā uṇhodakaacchayāguādīhi sakkā vatthuṃ upatthambhetuṃ. Devānaṃ pana tejo balavā hoti, karajaṃ mandaṃ. Te ekaṃ āhāravelaṃ atikkamitvā va saṇṭhātuṃ na sakkonti. Yathā nāma gimhānaṃ majjhanhike tattapāsāṇe ṭhapitaṃ padumaṃ vā uppalaṃ vā sāyanhasamaye ghaṭasatenāpi siñciyamānaṃ pākatikaṃ na hoti, vinassatiyeva. Evam eva pacchā nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Tenāha “satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavantī” ti. Katame pana te devāti? Ime devāti aṭṭhakathāyaṃ vicāraṇā natthi, “devānaṃ kammajatejo balavā hoti, karajaṃ mandan” ti avisesena vuttattā pana ye keci kabaḷīkārāhārūpajīvino devā evaṃ karonti, teyeva cavantīti veditabbā. Keci panāhu – “nimmānaratiparanimmitavasavattino te devā” ti. Khiḍḍāpadussanamatteneva hete khiḍḍāpadosikāti vuttā. Sesamettha purimanayen’eva veditabbaṃ.

47-48

Tatiyavāre manena padussanti vinassantīti manopadosikā, ete cātumahārājikā. Tesu kira eko devaputto – nakkhattaṃ kīḷissāmīti saparivāro rathena vīthiṃ paṭipajjati, athañño nikkhamanto taṃ purato gacchantaṃ disvā – ‘bho ayaṃ kapaṇo’, adiṭṭhapubbaṃ viya etaṃ disvā – “pītiyā uddhumāto viya bhijjamāno viya ca gacchatī” ti kujjhati. Purato gacchantopi nivattitvā taṃ kuddhaṃ disvā – kuddhā nāma suviditā hontī ti kuddhabhāvamassa ñatvā – “tvaṃ kuddho, mayhaṃ kiṃ karissasi, ayaṃ sampatti mayā dānasīlādīnaṃ vasena laddhā, na tuyhaṃ vasenā” ti paṭikujjhati. Ekasmiñhi kuddhe itaro akuddho rakkhati, ubhosu pana kuddhesu ekassa kodho itarassa paccayo hoti. Tassapi kodho itarassa paccayo hotī ti ubho kandantānaṃ yeva orodhānaṃ cavanti. Ayam ettha dhammatā. Sesaṃ vuttanayen’eva veditabbaṃ.

49-52

Takkīvāde ayaṃ cakkhādīnaṃ bhedaṃ passati, cittaṃ pana yasmā purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa paccayaṃ datvā va nirujjhati, tasmā cakkhādīnaṃ bhedato balavatarampi cittassa bhedaṃ na passati. So taṃ apassanto yathā nāma sakuṇo ekaṃ rukkhaṃ jahitvā aññasmiṃ nilīyati, evam eva imasmiṃ attabhāve bhinne cittaṃ aññatra gacchatīti gahetvā evam āha. Sesamettha vuttanayen’eva veditabbaṃ.

Antānantavādavaṇṇanā

53

Antānantikā ti antānantavādā, antaṃ vā anantaṃ vā antānantaṃ vā nevantānānantaṃ vā ārabbha pavattavādāti attho.

54-60

Antasaññī lokasmiṃ viharatī ti paṭibhāganimittaṃ cakkavāḷapariyantaṃ avaḍḍhetvā taṃ – “loko” ti gahetvā antasaññī lokasmiṃ viharati, cakkavāḷapariyantaṃ katvā vaḍḍhitakasiṇo pana anantasaññī hoti, uddhamadho avaḍḍhetvā pana tiriyaṃ vaḍḍhetvā uddhamadho antasaññī, tiriyaṃ anantasaññī. Takkīvādo vuttanayen’eva veditabbo. Ime cattāropi attanā diṭṭhapubbānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā.

Amarāvikkhepavādavaṇṇanā

61

Na maratīti amarā. Kā sā? Evantipi me noti ādinā nayena pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi c’eva vācā ca. Vividho khepoti vikkhepo, amarāya diṭṭhiyā vācāya ca vikkhepoti amarāvikkhepo, so etesaṃ atthī ti amarāvikkhepikā, aparo nayo – amarā nāma ekā macchajāti, sā ummujjananimujjanādivasena udake sandhāvamānā gahetuṃ na sakkāti, evam eva ayam pi vādo itocito ca sandhāvati, gāhaṃ na upagacchatīti amarāvikkhepo ti vuccati. So etesaṃ atthī ti amarāvikkhepikā.

62

“Idaṃ kusalan” ti yathābhūtaṃ nappajānātī ti dasa kusalakammapathe yathābhūtaṃ nappajānātīti attho. Akusalepi dasa akusalakammapathāva adhippetā. So mamassa vighāto ti “musā mayā bhaṇitan” ti vippaṭisāruppattiyā mama vighāto assa, dukkhaṃ bhaveyyāti attho. So mamassa antarāyo ti so mama saggassa c’eva maggassa ca antarāyo assa. Musāvādabhayā musāvādaparijegucchā ti musāvāde ottappena c’eva hiriyā ca. Vācāvikkhepaṃ āpajjatī ti vācāya vikkhepaṃ āpajjati. Kīdisaṃ? Amarāvikkhepaṃ, apariyantavikkhepanti attho.

Evantipi me no ti ādīsu evan ti pi me noti aniyamitavikkhepo. Tathātipi me no ti “sassato attā ca loko cā” ti vuttaṃ sassatavādaṃ paṭikkhipati. Aññathātipi me no ti sassatato aññathā vuttaṃ ekaccasassataṃ paṭikkhipati. Notipi me no ti – “na hoti Tathāgato paraṃ maraṇā” ti vuttaṃ ucchedaṃ paṭikkhipati. No notipi me no ti “neva hoti na na hotī” ti vuttaṃ takkīvādaṃ paṭikkhipati. Sayaṃ pana “idaṃ kusalan” ti vā “akusalan” ti vā puṭṭho na kiñci byākaroti. “Idaṃ kusalan” ti puṭṭho “evan ti pi me no” ti vadati. Tato “kiṃ akusalan” ti vutte “tathātipi me no” ti vadati. “Kiṃ ubhayato aññathā” ti vutte “aññathātipi me no” ti vadati. Tato “tividhenāpi na hoti, kiṃ te laddhī” ti vutte “notipi me no” ti vadati. Tato “kiṃ no noti te laddhī” ti vutte “no notipi me no” ti evaṃ vikkhepameva āpajjati, ekasmimpi pakkhe na tiṭṭhati.

63

Chando vā rāgo vā ti ajānantopi sahasā kusalameva “kusalan” ti vatvā akusalameva “akusalan” ti vatvā mayā asukassa nāma evaṃ byākataṃ, kiṃ taṃ subyākatanti aññe paṇḍite pucchitvā tehi – “subyākataṃ, bhadramukha, kusalameva tayā kusalaṃ, akusalameva akusalanti byākatan” ti vutte natthi mayā sadiso paṇḍito ti evaṃ me tattha chando vā rāgo vā assāti attho. Ettha ca chando dubbalarāgo, rāgo balavarāgo. Doso vā paṭigho vā ti kusalaṃ pana “akusalan” ti, akusalaṃ vā “kusalan” ti vatvā aññe paṇḍite pucchitvā tehi – “dubyākataṃ tayā” ti vutte ettakam pi nāma na jānāmīti tattha me assa doso vā paṭigho vāti attho. Idhāpi doso dubbalakodho, paṭigho balavakodho.

Taṃ mamassa upādānaṃ, so mamassa vighāto ti taṃ chandarāgadvayaṃ mama upādānaṃ assa, dosapaṭighadvayaṃ vighāto. Ubhayam pi vā daḷhaggahaṇavasena upādānaṃ, vihananavasena vighāto. Rāgo hi amuñcitukāmatāya ārammaṇaṃ gaṇhāti jalūkā viya. Doso vināsetukāmatāya āsīviso viya. Ubhopi cete santāpakaṭṭhena vihananti yevāti “upādānan” ti ca “vighāto” ti ca vuttā. Sesaṃ paṭhamavārasadisameva.

64

Paṇḍitā ti paṇḍiccena samannāgatā. Nipuṇā ti saṇhasukhumabuddhino sukhumaatthantaraṃ paṭivijjhanasamatthā. Kataparappavādā ti viññātaparappavādā c’eva parehi saddhiṃ katavādaparicayā ca. Vālavedhirūpā ti vālavedhidhanuggahasadisā. Te bhindantā maññe ti vālavedhi viya vālaṃ sukhumānipi paresaṃ diṭṭhigatāni attano paññāgatena bhindantā viya carantīti attho. Te maṃ tatthā ti te samaṇabrāhmaṇā maṃ tesu kusalākusalesu. Samanuyuñjeyyun ti “kiṃ kusalaṃ, kiṃ akusalanti attano laddhiṃ vadā” ti laddhiṃ puccheyyuṃ. Samanugāheyyun ti “idaṃ nāmā” ti vutte “kena kāraṇena etam atthaṃ gāheyyun” ti kāraṇaṃ puccheyyuṃ. Samanubhāseyyun ti “iminā nāma kāraṇenā” ti vutte kāraṇe dosaṃ dassetvā “na tvaṃ idaṃ jānāsi, idaṃ pana gaṇha, idaṃ vissajjehī” ti evaṃ samanuyuñjeyyuṃ. Na sampāyeyyan ti na sampādeyyaṃ, sampādetvā kathetuṃ na sakkuṇeyyanti attho. So mamassa vighāto ti yaṃ taṃ punappunaṃ vatvāpi asampāyanaṃ nāma, so mama vighāto assa, oṭṭhatālujivhāgalasosanadukkhameva assāti attho. Sesametthāpi paṭhamavārasadisameva.

65-66

Mando ti mandapañño apaññassevetaṃ nāmaṃ. Momūho ti atisammūḷho. Hoti Tathāgato ti ādīsu satto “Tathāgato” ti adhippeto. Sesamettha uttānameva. Imepi cattāro pubbe pavattadhammānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā.

Adhiccasamuppannavādavaṇṇanā

67

“Adhiccasamuppanno attā ca loko cā” ti dassanaṃ adhiccasamuppannaṃ. Taṃ etesaṃ atthī ti adhiccasamuppannikā. Adhiccasamuppannan ti akāraṇasamuppannaṃ.

68-73

Asaññasattā ti desanāsīsametaṃ, acittuppādā rūpamattakaattabhāvāti attho. Tesaṃ evaṃ uppatti veditabbā – ekacco hi titthāyatane pabbajitvā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā jhānā vuṭṭhāya – “citte dosaṃ passati, citte sati hatthacchedādidukkhañceva sabbabhayāni ca honti, alaṃ iminā cittena, acittakabhāvova santo” ti, evaṃ citte dosaṃ passitvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā asaññasattesu nibbattati, cittamassa cuticittanirodhena idh’eva nivattati, rūpakkhandhamattameva tattha pātubhavati. Te tattha yathā nāma jiyāvegakkhitto saro yattako jiyāvego, tattakameva ākāse gacchati. Evam eva jhānavegakkhittā upapajjitvā yattako jhānavego, tattakameva kālaṃ tiṭṭhanti, jhānavege pana parihīne tattha rūpakkhandho antaradhāyati, idha pana paṭisandhisaññā uppajjati. Yasmā pana tāya idha uppannasaññāya tesaṃ tattha cuti paññāyati, tasmā “saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī” ti vuttaṃ. Santatāyā ti santabhāvāya. Sesamettha uttānameva. Takkīvādopi vuttanayen’eva veditabboti.

Aparantakappikavaṇṇanā

74

Evaṃ aṭṭhārasa pubbantakappike dassetvā idāni catucattārīsaṃ aparantakappike dassetuṃ – “santi, bhikkhave” ti ādim āha. Tattha anāgatakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ aparantaṃ kappetvā gaṇhantīti aparantakappikā, aparantakappo vā etesaṃ atthī ti aparantakappikā. Evaṃ sesampi pubbe vuttappakāranayen’eva veditabbaṃ.

Saññīvādavaṇṇanā

75

Uddhamāghātanikā ti āghātanaṃ vuccati maraṇaṃ, uddhamāghātanā attānaṃ vadantīti uddhamāghātanikā. Saññīti pavatto vādo, saññīvādo, so etesaṃ atthī ti saññīvādā.

76-77

Rūpī attā ti ādīsu kasiṇarūpaṃ “attā” ti tattha pavattasaññañcassa “saññā” ti gahetvā vā ājīvakādayo viya takkamatteneva vā “rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī” ti naṃ paññapenti. Tattha arogo ti nicco. Arūpasamāpattinimittaṃ pana “attā” ti samāpattisaññañcassa “saññā” ti gahetvā vā nigaṇṭhādayo viya takkamatteneva vā “arūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī” ti naṃ paññapenti. Tatiyā pana missakagāhavasena pavattā diṭṭhi. Catutthā takkagāheneva. Dutiyacatukkaṃ antānantikavāde vuttanayen’eva veditabbaṃ. Tatiyacatukke samāpannakavasena ekattasaññī, asamāpannakavasena nānattasaññī, parittakasiṇavasena parittasaññī, vipulakasiṇavasena appamāṇasaññīti veditabbā. Catutthacatukke pana dibbena cakkhunā tikacatukkajjhānabhūmiyaṃ nibbattamānaṃ disvā “ekantasukhī” ti gaṇhāti. Niraye nibbattamānaṃ disvā “ekantadukkhī” ti. Manussesu nibbattamānaṃ disvā “sukhadukkhī” ti. Vehapphaladevesu nibbattamānaṃ disvā “adukkhamasukhī” ti gaṇhāti. Visesato hi pubbenivāsānussatiñāṇalābhino pubbantakappikā honti, dibbacakkhukā aparantakappikāti.

Asaññīvādavaṇṇanā

78-83

Asaññīvādo saññīvāde ādimhi vuttānaṃ dvinnaṃ catukkānaṃ vasena veditabbo. Tathā nevasaññīnāsaññīvādo. Kevalañhi tattha “saññī attā” ti gaṇhantānaṃ tā diṭṭhiyo, idha “asaññī” ti ca “nevasaññīnāsaññī” ti ca. Tattha na ekantena kāraṇaṃ pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatikassa hi gāho ummattakapacchisadisoti vuttametaṃ.

Ucchedavādavaṇṇanā

84

Ucchedavāde sato ti vijjamānassa. Ucchedan ti upacchedaṃ. Vināsan ti adassanaṃ. Vibhavan ti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti, lābhī ca alābhī ca. Lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti, na upapātaṃ; so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī ca “ko paralokaṃ na jānātī” ti kāmasukhagiddhatāya vā. “Yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evam eva sattā” ti ādinā takkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvā va imā satta diṭṭhiyo uppannāti veditabbā.

85

Tattha rūpī ti rūpavā. Cātumahābhūtiko ti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kiṃ taṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Iti rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ “attā” ti vadati. Ittheke ti itthaṃ eke evameketi attho.

86

Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibbo ti devaloke sambhūto. Kāmāvacaro ti cha kāmāvacaradevapariyāpanno. Kabaḷīkāraṃ āhāraṃ bhakkhatīti kabaḷīkārāhārabhakkho.

87

Manomayo ti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgī ti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyo ti paripuṇṇindriyo. Yāni brahmaloke atthi, tesaṃ vasena itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ.

88-92

Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā tiādīnaṃ attho Visuddhimagge vutto. Ākāsānañcāyatanūpago ti ādīsu pana ākāsānañcāyatanabhavaṃ upagatoti, evamattho veditabbo. Sesamettha uttānamevāti.

Diṭṭhadhammanibbānavādavaṇṇanā

93

Diṭṭhadhammanibbānavāde diṭṭhadhammo ti paccakkhadhammo vuccati, tattha tattha paṭiladdhattabhāvass’etaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, imasmiṃyeva attabhāve dukkhavūpasamananti attho. Taṃ vadantīti diṭṭhadhammanibbānavādā. Paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ uttamanti attho.

94

Pañcahi kāmaguṇehī ti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappito ti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūto ti samannāgato. Paricāretī ti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti itocito ca upaneti. Atha vā laḷati ramati kīḷati. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānusakā c’eva dibbā ca. Mānusakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā, dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatānañhi te diṭṭhadhammanibbānasampattiṃ paññapenti.

95

Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā, pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammā ti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvā ti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā, yampi me ahosi, tam pi me natthī ti vuttanayena uppajjanti soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko, tannissitalālappanalakkhaṇo paridevo, kāyappaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ, visādalakkhaṇo upāyāso, vivicc’eva kāmehītiādīnamattho Visuddhimagge vutto.

96

Vitakkitan ti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritan ti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etenetan ti etena vitakkitena ca vicāritena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇḍakaṃ viya khāyati.

97-98

Pītigatan ti pītiyeva. Cetaso uppilāvitattan ti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogo ti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāro samannāhāroti. Sesamettha diṭṭhadhammanibbānavāde uttānameva.

Ettāvatā sabbāpi dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo kathitā honti. Yāsaṃ satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo.

100-104

Idāni – “imehi kho te, bhikkhave” ti iminā vārena sabbe pi te aparantakappike ekajjhaṃ niyyātetvā sabbaññutaññāṇaṃ vissajjeti. Puna – “imehi, kho te bhikkhave” ti ādinā vārena sabbe pi te pubbantāparantakappike ekajjhaṃ niyyātetvā tadeva ñāṇaṃ vissajjeti. Iti “katame ca te, bhikkhave, dhammā” tiādimhi pucchamānopi sabbaññutaññāṇameva pucchitvā vissajjamānopi sattānaṃ ajjhāsayaṃ tulāya tulayanto viya Sinerupādato vālukaṃ uddharanto viya dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni uddharitvā sabbaññutaññāṇameva vissajjeti. Evamayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā.

Tayo hi suttassa anusandhī – pucchānusandhi, ajjhāsayānusandhi, yathānusandhīti. Tattha “evaṃ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṃ etad avoca – kiṃ nu kho, bhante, orimaṃ tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīraṃ, ko majjhe saṃsīdo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo” ti (saṃ. ni. 4.241) evaṃ pucchantānaṃ Bhagavatā vissajjitasuttavasena pucchānusandhi veditabbo.

Atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi – “iti kira bho rūpaṃ anattā…, vedanā…, saññā…, saṅkhārā …, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni kira kammāni kamattānaṃ phusissantī” ti. Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi – “ṭhānaṃ kho pan’etaṃ, bhikkhave, vijjati, yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya – “iti kira bho rūpaṃ anattā…pe… phusissantī” ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā” ti. (ma. ni. 3.10) Evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ viditvā Bhagavatā vuttasuttavasena ajjhāsayānusandhi veditabbo.

Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa anurūpadhammavasena vā paṭipakkhavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesaṃ vasena yathānusandhi veditabbo. Seyyathidaṃ, ākaṅkheyyasutte heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari cha abhiññā āgatā. Vatthasutte heṭṭhā kilesena desanā uṭṭhitā, upari brahmavihārā āgatā. Kosambakasutte heṭṭhā bhaṇḍanena uṭṭhitā, upari sāraṇīyadhammā āgatā. Kakacūpame heṭṭhā akkhantiyā uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatā. Imasmimpi Brahmajāle heṭṭhā diṭṭhivasena desanā uṭṭhitā, upari suññatāpakāsanaṃ āgataṃ. Tena vuttaṃ – “evamayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā” ti.

Paritassitavipphanditavāravaṇṇanā

105-117

Idāni mariyādavibhāgadassanatthaṃ – “tatra bhikkhave” tiādikā desanā āraddhā. Tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitavipphanditamevā ti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañ ca lokañ ca paññapenti catūhi vatthūhi, tad api tesaṃ bhavantānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ yathābhūtaṃ dhammānaṃ sabhāvaṃ ajānantānaṃ apassantānaṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ kevalaṃ taṇhāgatānaṃ yeva taṃ vedayitaṃ, tañ ca kho pan’etaṃ paritassitavipphanditam eva. Diṭṭhisaṅkhātena c’eva taṇhāsaṅkhātena ca paritassitena vipphanditam eva calitameva kampitameva thusarāsimhi nikhātakhāṇusadisaṃ, na sotāpannassa dassanamiva niccalanti dasseti. Esa nayo ekaccasassatavādādīsupi.

Phassapaccayavāravaṇṇanā

118-130

Puna – “tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā” tiādi paramparapaccayadassanatthaṃ āraddhaṃ. Tattha tadapi phassapaccayā ti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañ ca lokañ ca paññapenti catūhi vatthūhi, tad api taṇhādiṭṭhipariphanditaṃ vedayitaṃ phassapaccayāti dasseti. Esa nayo sabbattha.

131-143

Idāni tassa paccayassa diṭṭhivedayite balavabhāvadassanatthaṃ puna – “tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā” ti ādim āha. Tattha te vata aññatra phassā ti te vata samaṇabrāhmaṇā taṃ vedayitaṃ vinā phassena paṭisaṃvedissantī ti kāraṇametaṃ natthī ti. Yathā hi patato gehassa upatthambhanatthāya thūṇā nāma balavapaccayo hoti, na taṃ thūṇāya anupatthambhitaṃ ṭhātuṃ sakkoti, evam eva phassopi vedanāya balavapaccayo, taṃ vinā idaṃ diṭṭhivedayitaṃ natthī ti dasseti. Esa nayo sabbattha.

Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathāvaṇṇanā

144

Idāni tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ attānañ ca lokañ ca paññapenti catūhi vatthūhi, ye pi te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikāti ādinā nayena sabbadiṭṭhivedayitāni sampiṇḍeti. Kasmā? Upari phasse pakkhipanatthāya. Kathaṃ? Sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paṭisaṃvedentīti. Tattha cha phassāyatanāni nāma – cakkhuphassāyatanaṃ, sotaphassāyatanaṃ, ghānaphassāyatanaṃ, jivhāphassāyatanaṃ, kāyaphassāyatanaṃ, manophassāyatananti imāni cha. Sañjāti-samosaraṇa-kāraṇa-paṇṇattimattatthesu hi ayaṃ āyatanasaddo pavattati. Tattha – “kambojo assānaṃ āyatanaṃ, gunnaṃ dakkhiṇāpatho” ti sañjātiyaṃ pavattati, sañjātiṭṭhāneti attho. “Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā” ti (a. ni. 5.38) samosaraṇe. “Sati satiāyatane” ti (a. ni. 3.102) kāraṇe. “Araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantī” ti (saṃ. ni. 1.255) paṇṇattimatte. Svāyam idha sañjātiādiatthattayepi yujjati. Cakkhādīsu hi phassapañcamakā dhammā sañjāyanti samosaranti, tāni ca tesaṃ kāraṇanti āyatanāni. Idha pana “cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso” ti (saṃ. ni. 2.43) iminā nayena phassasīseneva desanaṃ āropetvā phassaṃ ādiṃ katvā paccayaparamparaṃ dassetuṃ phassāyatanādīni vuttāni.

Phussa phussa paṭisaṃvedentī ti phusitvā phusitvā paṭisaṃvedenti. Ettha ca kiñcāpi āyatanānaṃ phusanakiccaṃ viya vuttaṃ, tathāpi na tesaṃ phusanakiccatā veditabbā. Na hi āyatanāni phusanti, phassova taṃ taṃ ārammaṇaṃ phusati, āyatanāni pana phasse upanikkhipitvā dassitāni; tasmā sabbe te cha phassāyatanasambhavena phassena rūpādīni ārammaṇāni phusitvā taṃ diṭṭhivedanaṃ paṭisaṃvedayantīti evamettha attho veditabbo.

Tesaṃ vedanāpaccayā taṇhā ti ādīsu vedanā ti cha phassāyatanasambhavā vedanā. Sā rūpataṇhādibhedāya taṇhāya upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Tena vuttaṃ – “tesaṃ vedanāpaccayā taṇhā” ti. Sā pana catubbidhassa upādānassa upanissayakoṭiyā c’eva sahajātakoṭiyā ca paccayo hoti. Tathā upādānaṃ bhavassa. Bhavo jātiyā upanissayakoṭiyā paccayo hoti.

Jātī ti pan’ettha savikārā pañcakkhandhā daṭṭhabbā, jāti jarāmaraṇassa c’eva sokādīnañca upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Ayam ettha saṅkhepo, vitthārato pana paṭiccasamuppādakathā Visuddhimagge vuttā. Idha pan’assa payojanamattameva veditabbaṃ. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento – “purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ ti evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati “idappaccayā avijjā” ti (a. ni. 10.61) evaṃ avijjāsīsena vā, purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya…pe… “idappaccayā bhavataṇhā” ti (a. ni. 10.62) evaṃ taṇhāsīsena vā, purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavadiṭṭhiyā…pe… “idappaccayā bhavadiṭṭhī” ti evaṃ diṭṭhisīsena vā kathesi”. Idha pana diṭṭhisīsena kathento vedanārāgena uppajjamānā diṭṭhiyo kathetvā vedanāmūlakaṃ paṭiccasamuppādaṃ kathesi. Tena idaṃ dasseti – “evamete diṭṭhigatikā, idaṃ dassanaṃ gahetvā tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu ito ettha etto idhāti sandhāvantā saṃsarantā yante yuttagoṇo viya, thambhe upanibaddhakukkuro viya, vātena vippannaṭṭhanāvā viya ca vaṭṭadukkhameva anuparivattanti, vaṭṭadukkhato sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkontī” ti.

Vivaṭṭakathādivaṇṇanā

145

Evaṃ diṭṭhigatikādhiṭṭhānaṃ vaṭṭaṃ kathetvā idāni yuttayogabhikkhuadhiṭṭhānaṃ katvā vivaṭṭaṃ dassento – “yato kho, bhikkhave, bhikkhū” ti ādim āha. Tattha yato ti yadā. Channaṃ phassāyatanānan ti yehi chahi phassāyatanehi phusitvā paṭisaṃvedayamānānaṃ diṭṭhigatikānaṃ vaṭṭaṃ vattati, tesaṃ yeva channaṃ phassāyatanānaṃ. Samudayan ti ādīsu avijjāsamudayā cakkhusamudayoti ādinā vedanākammaṭṭhāne vuttanayena phassāyatanānaṃ samudayādayo veditabbā. Yathā pana tattha “phassasamudayā phassanirodhā” ti vuttaṃ, evamidha, taṃ cakkhādīsu – “āhārasamudayā āhāranirodhā” ti veditabbaṃ. Manāyatane “nāmarūpasamudayā nāmarūpanirodhā” ti.

Uttaritaraṃ pajānātī ti diṭṭhigatiko diṭṭhimeva jānāti. Ayaṃ pana diṭṭhiñca diṭṭhito ca uttaritaraṃ sīlasamādhipaññāvimuttinti yāva arahattā jānāti. Ko evaṃ jānātīti? Khīṇāsavo jānāti, anāgāmī, sakadāgāmī, sotāpanno, bahussuto, ganthadharo bhikkhu jānāti, āraddhavipassako jānāti. Desanā pana arahattanikūṭen’eva niṭṭhāpitāti.

146

Evaṃ vivaṭṭaṃ kathetvā idāni “desanājālavimutto diṭṭhigatiko nāma natthī” ti dassanatthaṃ puna – “ye hi keci, bhikkhave” ti ārabhi. Tattha antojālīkatā ti imassa mayhaṃ desanājālassa antoyeva katā. Ettha sitā vā ti etasmiṃ mama desanājāle sitā nissitā avasitāva. Ummujjamānā ummujjantī ti kiṃ vuttaṃ hoti? Te adho osīdantāpi uddhaṃ uggacchantāpi mama desanājāle sitāva hutvā osīdanti ca uggacchanti ca. Ettha pariyāpannā ti ettha mayhaṃ desanājāle pariyāpannā, etena ābaddhā antojālīkatā ca hutvā ummujjamānā ummujjanti, na h’ettha asaṅgahito diṭṭhigatiko nāma atthī ti.

Sukhumacchikenā ti saṇhaacchikena sukhumacchiddenāti attho. Kevaṭṭo viya hi Bhagavā, jālaṃ viya desanā, parittaudakaṃ viya dasasahassilokadhātu, oḷārikā pāṇā viya dvāsaṭṭhidiṭṭhigatikā. Tassa tīre ṭhatvā olokentassa oḷārikānaṃ pāṇānaṃ antojālīkatabhāvadassanaṃ viya Bhagavato sabbadiṭṭhigatānaṃ desanājālassa antokatabhāvadassananti evamettha opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

147

Evaṃ imāhi dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīhi sabbadiṭṭhīnaṃ saṅgahitattā sabbesaṃ diṭṭhigatikānaṃ etasmiṃ desanājāle pariyāpannabhāvaṃ dassetvā idāni attano katthaci apariyāpannabhāvaṃ dassento – “ucchinnabhavanettiko, bhikkhave, Tathāgatassa kāyo” ti ādim āha. Tattha nayanti etāyāti netti. Nayantī ti gīvāya bandhitvā ākaḍḍhanti, rajjuyā etaṃ nāmaṃ. Idha pana nettisadisatāya bhavataṇhā nettīti adhippetā. Sā hi mahājanaṃ gīvāya bandhitvā taṃ taṃ bhavaṃ neti upanetīti bhavanetti. Arahattamaggasatthena ucchinnā bhavanetti assāti ucchinnabhavanettiko.

Kāyassa bhedā uddhan ti kāyassa bhedato uddhaṃ. Jīvitapariyādānā ti jīvitassa sabbaso pariyādinnattā parikkhīṇattā, puna appaṭisandhikabhāvāti attho. Na taṃ dakkhantī ti taṃ Tathāgataṃ. Devā vā manussā vā na dakkhissanti, apaṇṇattikabhāvaṃ gamissatīti attho.

Seyyathāpi, bhikkhave ti, upamāyaṃ pana idaṃ saṃsandanaṃ. Ambarukkho viya hi Tathāgatassa kāyo, rukkhe jātamahāvaṇṭo viya taṃ nissāya pubbe pavattataṇhā. Tasmiṃ vaṇṭe upanibaddhā pañcapakkadvādasapakkaaṭṭhārasapakkaparimāṇā ambapiṇḍī viya taṇhāya sati taṇhūpanibandhanā hutvā āyatiṃ nibbattanakā pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo. Yathā pana tasmiṃ vaṇṭe chinne sabbāni tāni ambāni tadanvayāni honti, taṃ yeva vaṇṭaṃ anugatāni, vaṇṭacchedā chinnāni yevāti attho; evam eva ye bhavanettivaṇṭassa anupacchinnattā āyatiṃ uppajjeyyuṃ pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasadhātuyo, sabbe te dhammā tadanvayā honti bhavanettiṃ anugatā, tāya chinnāya chinnā yevāti attho.

Yathā pana tasmimpi rukkhe maṇḍūkakaṇṭakavisasamphassaṃ āgamma anupubbena sussitvā mate – “imasmiṃ ṭhāne evarūpo nāma rukkho ahosī” ti vohāramattameva hoti, na taṃ rukkhaṃ koci passati, evaṃ ariyamaggasamphassaṃ āgamma taṇhāsinehassa pariyādinnattā anupubbena sussitvā viya bhinne imasmiṃ kāye, kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā na taṃ dakkhanti, Tathāgatampi devamanussā na dakkhissanti, evarūpassa nāma kira satthuno idaṃ sāsananti vohāramattameva bhavissatīti anupādisesanibbānadhātuṃ pāpetvā desanaṃ niṭṭhapesi.

148

Evaṃ vutte āyasmā Ānando ti evaṃ Bhagavatā imasmiṃ sutte vutte thero ādito paṭṭhāya sabbaṃ suttaṃ samannāharitvā evaṃ buddhabalaṃ dīpetvā kathitasuttassa na Bhagavatā nāmaṃ gahitaṃ, handassa nāmaṃ gaṇhāpessāmīti cintetvā Bhagavantaṃ etad avoca.

Tasmātiha tvan ti ādīsu ayamatthayojanā – Ānanda, yasmā imasmiṃ dhammapariyāye idhatthopi paratthopi vibhatto, tasmātiha tvaṃ imaṃ dhammapariyāyaṃ “atthajālan” ti pi naṃ dhārehi; yasmā pan’ettha bahū tantidhammā kathitā, tasmā “dhammajālan” ti pi naṃ dhārehi; yasmā ca ettha seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ sabbaññutaññāṇaṃ vibhattaṃ, tasmā “Brahmajālan” ti pi naṃ dhārehi; yasmā ettha dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo vibhattā, tasmā “diṭṭhijālan” ti pi naṃ dhārehi; yasmā pana imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā devaputtamārampi khandhamārampi maccumārampi kilesamārampi sakkā maddituṃ, tasmā “anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehī” ti.

Idam avoca Bhagavā ti idaṃ nidānāvasānato pabhuti yāva “anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehī” ti sakalaṃ suttantaṃ Bhagavā paresaṃ paññāya alabbhaneyyapatiṭṭhaṃ paramagambhīraṃ sabbaññutaññāṇaṃ pakāsento sūriyo viya andhakāraṃ diṭṭhigatamahandhakāraṃ vidhamanto avoca.

149

Attamanā te bhikkhū ti te bhikkhū attamanā sakamanā, buddhagatāya pītiyā udaggacittā hutvā ti vuttaṃ hoti. Bhagavato bhāsitan ti evaṃ vicitranayadesanāvilāsayuttaṃ idaṃ suttaṃ karavīkarutamañjunā kaṇṇasukhena paṇḍitajanahadayānaṃ amatābhisekasadisena brahmassarena bhāsamānassa Bhagavato vacanaṃ. Abhinandun ti anumodiṃsu c’eva sampaṭicchiṃsu ca. Ayañ hi abhinanda saddo – “abhinandati abhivadatī” ti ādīsu (saṃ. ni. 3.5) taṇhāyampi āgato. “Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā” ti ādīsu (saṃ. ni. 1.43) upagamanepi.

“Cirappavāsiṃ purisaṃ, dūrato sotthimāgataṃ;
Ñātimittā suhajjā ca, abhinandanti āgatan” ti. (dha. pa. 219)

Ādīsu sampaṭicchanepi. “Abhinanditvā anumoditvā” ti ādīsu (ma. ni. 1.205) anumodanepi. Svāyam idha anumodanasampaṭicchanesu yujjati. Tena vuttaṃ – “abhinandunti anumodiṃsu c’eva sampaṭicchiṃsu cā” ti.

Subhāsitaṃ sulapitaṃ, “sādhu sādhū” ti tādino;
Anumodamānā sirasā, sampaṭicchiṃsu bhikkhavoti.

Imasmiñ ca pana veyyākaraṇasmin ti imasmiṃ niggāthakasutte. Niggāthakattā hi idaṃ veyyākaraṇanti vuttaṃ.

Dasasahassī lokadhātū ti dasasahassacakkavāḷaparimāṇā lokadhātu. Akampitthā ti na suttapariyosāneyeva akampitthā ti veditabbā. Bhaññamāneti hi vuttaṃ. Tasmā dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu viniveṭhetvā desiyamānesu tassa tassa diṭṭhigatassa pariyosāne pariyosāneti dvāsaṭṭhiyā ṭhānesu akampitthā ti veditabbā.

Tattha aṭṭhahi kāraṇehi pathavīkampo veditabbo – dhātukkhobhena, iddhimato ānubhāvena, bodhisattassa gabbhokkantiyā, mātukucchito nikkhamanena, sambodhippattiyā, dhammacakkappavattanena, āyusaṅkhārossajjanena, parinibbānenāti. Tesaṃ vinicchayaṃ – “aṭṭha kho ime, Ānanda, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā” ti evaṃ mahāparinibbāne āgatāya tantiyā vaṇṇanākāle vakkhāma. Ayaṃ pana mahāpathavī aparesupi aṭṭhasu ṭhānesu akampittha – mahābhinikkhamane, bodhimaṇḍūpasaṅkamane, paṃsukūlaggahaṇe, paṃsukūladhovane, kāḷakārāmasutte, gotamakasutte, vessantarajātake, imasmiṃ Brahmajāleti. Tattha mahābhinikkhamanabodhimaṇḍūpasaṅkamanesu vīriyabalena akampittha. Paṃsukūlaggahaṇe dvisahassadīpaparivāre cattāro mahādīpe pahāya pabbajitvā susānaṃ gantvā paṃsukūlaṃ gaṇhantena dukkaraṃ Bhagavatā katanti acchariyavegābhihatā akampittha. Paṃsukūladhovanavessantarajātakesu akālakampanena akampittha. Kāḷakārāmagotamakasuttesu – “ahaṃ sakkhī Bhagavā” ti sakkhibhāvena akampittha. Imasmiṃ pana Brahmajāle dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu vijaṭetvā niggumbaṃ katvā desiyamānesu sādhukāradānavasena akampitthā ti veditabbā.

Na kevalañ ca etesu ṭhānesuyeva pathavī akampittha, atha kho tīsu saṅgahesupi mahāmahindattherassa imaṃ dīpaṃ āgantvā jotivane nisīditvā dhammaṃ desitadivasepi akampittha. Kalyāṇiyavihāre ca piṇḍapātiyattherassa cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā tatth’eva nisīditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā imaṃ suttantaṃ āraddhassa suttapariyosāne udakapariyantaṃ katvā akampittha. Lohapāsādassa pācīnaAmbalaṭṭhikaṭṭhānaṃ nāma ahosi. Tattha nisīditvā dīghabhāṇakattherā Brahmajālasuttaṃ ārabhiṃsu, tesaṃ sajjhāyapariyosānepi udakapariyantameva katvā pathavī akampitthā ti.

Evaṃ yassānubhāvena, akampittha anekaso;
Medanī suttaseṭṭhassa, desitassa sayambhunā.

Brahmajālassa tassīdha, dhammaṃ atthañca paṇḍitā;
Sakkaccaṃ uggahetvāna, paṭipajjantu yonisoti.