说余遍品

Āpokasiṇakathā

CST91

1

Idāni pathavīkasiṇânantare āpokasiṇe vitthārakathā hoti. Yath’eva hi pathavīkasiṇaṃ, evaṃ āpokasiṇam pi bhāvetukāmena sukhanisinnena āpasmiṃ nimittaṃ gaṇhitabbaṃ “kate vā akate vā” (IV.22) ti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ sabbattha. Ito parañ hi ettakam pi avatvā visesamattam eva vakkhāma.

2

Idhâpi pubbe katâdhikārassa puññavato akate āpasmiṃ pokkharaṇiyā vā taḷāke vā loṇiyaṃ vā samudde vā nimittaṃ uppajjati, Cūḷasivattherassa viya. Tassa kir’āyasmato “lābhasakkāraṃ pahāya vivittavāsaṃ vasissāmī” ti Mahātitthe nāvam ārūhitvā Jambudīpaṃ gacchato antarā mahāsamuddaṃ olokayato tappaṭibhāgaṃ kasiṇanimittaṃ udapādi.

3

Akatâdhikārena cattāro kasiṇadose pariharantena nīla-pīta-lohitodāta-vaṇṇānam aññataravaṇṇaṃ āpaṃ agahetvā, yaṃ pana bhūmiṃ asampattam eva ākāse suddhavatthena gahitaṃ udakaṃ, aññaṃ vā tathārūpaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, tena pattaṃ vā kuṇḍikaṃ vā samatittikaṃ pūretvā vihārapaccante vuttappakāre paṭicchanne okāse ṭhapetvā sukhanisinnena na vaṇṇo paccavekkhitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ, nissayasavaṇṇam eva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭhapetvā “ambu, udakaṃ, vāri, salilan” ti ādīsu āponāmesu pākaṭanāmavasen’eva “āpo āpo” ti bhāvetabbaṃ.

4

Tass’evaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayen’eva nimittadvayaṃ uppajjati. Idha pana uggahanimittaṃ calamānaṃ viya upaṭṭhāti. Sace pheṇa-pupphuḷaka¹-missaṃ udakaṃ hoti, tādisam eva upaṭṭhāti, kasiṇadoso paññāyati. Paṭibhāganimittaṃ pana nipparipphandaṃ ākāse ṭhapita-maṇi-tālavaṇṭaṃ viya maṇimayâdāsa-maṇḍalam iva² ca hutvā upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhānen’eva upacārajjhānaṃ, vuttanayen’eva catukka-pañcaka-jjhānāni ca pāpuṇātī ti.

Āpokasiṇaṃ.

Tejokasiṇakathā

CST92

5

Tejokasiṇaṃ bhāvetukāmenâpi tejasmiṃ nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Tattha katâdhikārassa puññavato akate nimittaṃ gaṇhantassa dīpasikhāya vā uddhane vā pattapacanaṭṭhāne vā davadāhe vā yattha katthaci aggijālaṃ olokentassa nimittaṃ uppajjati, Cittaguttattherassa viya. Tassa h’āyasmato dhammassavanadivase uposathâgāraṃ paviṭṭhassa dīpasikhaṃ olokentass’eva nimittaṃ uppajji.

6

Itarena pana kātabbaṃ. Tatr’idaṃ karaṇavidhānaṃ: siniddhāni sāradārūni phāletvā sukkhāpetvā ghaṭikaṃ ghaṭikaṃ katvā patirūpaṃ rukkhamūlaṃ vā maṇḍapaṃ vā gantvā pattapacanâkārena rāsiṃ katvā ālimpetvā kaṭasārake vā camme vā paṭe vā vidatthi-caturaṅgula-ppamāṇaṃ chiddaṃ kātabbaṃ. Taṃ purato ṭhapetvā vuttanayen’eva nisīditvā heṭṭhā tiṇakaṭṭhaṃ vā upari dhūmasikhaṃ vā amanasikaritvā vemajjhe ghanajālāya nimittaṃ gaṇhitabbaṃ.

7

Nīlan ti vā pītan ti vā ti ādivasena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, uṇhattavasena lakkhaṇaṃ na manasikātabbaṃ, nissayasavaṇṇam eva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭhapetvā “pāvako, kaṇhavattanī, jātavedo, hutâsano” ti ādīsu aggināmesu pākaṭanāmavasen’eva “tejo tejo” ti bhāvetabbaṃ.

8

Tass’evaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayen’eva nimittadvayaṃ uppajjati. Tattha uggahanimittaṃ jālaṃ chijjitvā chijjitvā patanasadisaṃ hutvā upaṭṭhāti. Akate gaṇhantassa pana kasiṇadoso paññāyati, alātakhaṇḍaṃ vā aṅgārapiṇḍo vā chārikā vā dhūmo vā upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ niccalaṃ ākāse ṭhapita-ratta-kambala-kkhaṇḍaṃ viya suvaṇṇa-tālavaṇṭaṃ viya kañcana-tthambho viya ca upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhānen’eva upacārajjhānaṃ, vuttanayen’eva catukka-pañcaka-jjhānāni ca pāpuṇātī ti.

Tejokasiṇaṃ.

Vāyokasiṇakathā

CST93

9

Vāyokasiṇaṃ bhāvetukāmenâpi vāyusmiṃ nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Tañ ca kho diṭṭhavasena vā phuṭṭhavasena vā. Vuttañ h’etaṃ Aṭṭhakathāsu:

“Vāyokasiṇaṃ uggaṇhanto vāyusmiṃ nimittaṃ gaṇhāti, ucchaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti, veḷaggaṃ vā…pe… rukkhaggaṃ vā kesaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti, kāyasmiṃ vā phuṭṭhaṃ upalakkhetī” ti.

10

Tasmā samasīsaṭṭhitaṃ ghanapattaṃ ucchuṃ vā veḷuṃ vā rukkhaṃ vā caturaṅgula-ppamāṇaṃ ghanakesassa purisassa sīsaṃ vā vātena pahariyamānaṃ disvā “ayaṃ vāto etasmiṃ ṭhāne paharatī” ti satiṃ ṭhapetvā, yaṃ vā pan’assa vātapānantarikāya vā bhittichiddena vā pavisitvā vāto kāyappadesaṃ paharati, tattha satiṃ ṭhapetvā vāta-māluta-anilâdīsu vāyu-nāmesu³ pākaṭanāmavasen’eva “vāto vāto” ti bhāvetabbaṃ.

11

Idha uggahanimitta-vaḍḍhanato otāritamattassa pāyāsassa usumavaṭṭi-sadisaṃ calaṃ hutvā upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ sannisinnaṃ hoti niccalaṃ. Sesaṃ vuttanayen’eva veditabban ti.

Vāyokasiṇaṃ.

Nīlakasiṇakathā

CST94

12

Tadanantaraṃ pana,

“Nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā” ti

vacanato katâdhikārassa puññavato tāva tathārūpaṃ mālāgacchaṃ vā pūjāṭhānesu pupphasantharaṃ vā nīlavattha-maṇīnaṃ vā aññataraṃ disvā va nimittaṃ uppajjati.

13

Itarena nīluppala-girikaṇṇikâdīni pupphāni gahetvā, yathā kesaraṃ vā vaṇṭaṃ vā na paññāyati, evaṃ caṅgoṭakaṃ vā karaṇḍapaṭalaṃ vā pattehi yeva samatittikaṃ pūretvā santharitabbaṃ, nīlavaṇṇena vā vatthena bhaṇḍikaṃ bandhitvā pūretabbaṃ, mukhavaṭṭiyaṃ vā assa bheritalam iva bandhitabbaṃ, kaṃsanīla-palāsanīla-añjananīlānaṃ vā aññatarena dhātunā pathavīkasiṇe vuttanayena saṃhārimaṃ vā bhittiyaṃ yeva vā kasiṇamaṇḍalaṃ katvā visabhāgavaṇṇena paricchinditabbaṃ. Tato pathavīkasiṇe vuttanayena “nīlaṃ nīlan” ti manasikāro pavattetabbo.

14

Idhâpi uggahanimitte kasiṇadoso paññāyati, kesara-daṇḍaka-pattantarikâdīni upaṭṭhahanti. Paṭibhāganimittaṃ kasiṇamaṇḍalato muñcitvā ākāse maṇi-tālavaṇṭa-sadisaṃ upaṭṭhāti. Sesaṃ vuttanayen’eva veditabban ti.

Nīlakasiṇaṃ.

Pītakasiṇakathā

CST95

15

Pītakasiṇe pi es’eva nayo. Vuttañ h’etaṃ:

“Pītakasiṇaṃ uggaṇhanto pītakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā” ti.

Tasmā idhâpi katâdhikārassa puññavato tathārūpaṃ mālāgacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā pītavatthadhātūnaṃ vā aññataraṃ disvā va nimittaṃ uppajjati, Cittaguttattherassa viya. Tassa kir’āyasmato Cittalapabbate pattaṅgapupphehi kataṃ āsanapūjaṃ passato saha dassanen’eva āsanappamāṇaṃ nimittaṃ udapādi.

16

Itarena kaṇikārapupphâdinā vā pītavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayen’eva kasiṇaṃ katvā “pītakaṃ pītakan” ti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisam evā ti.

Pītakasiṇaṃ.

Lohitakasiṇakathā

CST96

17

Lohitakasiṇe pi es’eva nayo. Vuttañ h’etaṃ:

“Lohitakasiṇaṃ uggaṇhanto lohitakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā” ti.

Tasmā idhâpi katâdhikārassa puññavato tathārūpaṃ bandhujīvakâdi-mālāgacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā lohitakavattha-maṇi-dhātūnaṃ vā aññataraṃ disvā va nimittaṃ uppajjati.

18

Itarena jayasumana-bandhujīvaka-rattakoraṇḍakâdi-pupphehi vā rattavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayen’eva kasiṇaṃ katvā “lohitakaṃ lohitakan” ti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisam evā ti.

Lohitakasiṇaṃ.

Odātakasiṇakathā

CST97

19

Odātakasiṇe pi,

“Odātakasiṇaṃ uggaṇhanto odātasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā” ti

vacanato katâdhikārassa tāva puññavato tathārūpaṃ mālāgacchaṃ vā vassika-sumanâdi-pupphasantharaṃ vā kumuda-padumarāsiṃ vā odātavattha-dhātūnaṃ vā aññataraṃ disvā va nimittaṃ uppajjati, tipumaṇḍala-rajatamaṇḍala-candamaṇḍalesu pi uppajjati yeva.

20

Itarena vuttappakārehi odātapupphehi vā odātavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayen’eva kasiṇaṃ katvā “odātaṃ odātan” ti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisam evā ti.

Odātakasiṇaṃ.

Ālokakasiṇakathā

CST98

21

Ālokakasiṇe pana,

“Ālokakasiṇaṃ uggaṇhanto ālokasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti bhittichidde vā tāḷacchidde vā vātapānantarikāya vā” ti

vacanato katâdhikārassa tāva puññavato yaṃ bhittichiddâdīnaṃ aññatarena sūriyâloko vā candâloko vā pavisitvā bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā maṇḍalaṃ samuṭṭhāpeti, ghanapaṇṇa-rukkhasākhantarena vā ghanasākhā-maṇḍapantarena vā nikkhamitvā bhūmiyam eva maṇḍalaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ disvā va nimittaṃ uppajjati.

22

Itarenâpi tad eva vuttappakāram obhāsamaṇḍalaṃ “obhāso obhāso” ti vā “āloko āloko” ti vā bhāvetabbaṃ. Tathā asakkontena ghaṭe dīpaṃ jāletvā ghaṭamukhaṃ pidahitvā ghaṭe chiddaṃ katvā bhittimukhaṃ ṭhapetabbaṃ. Tena chiddena dīpâloko nikkhamitvā bhittiyaṃ maṇḍalaṃ karoti, taṃ “āloko āloko” ti bhāvetabbaṃ. Idam itarehi ciraṭṭhitikaṃ hoti.

23

Idha uggahanimittaṃ bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā uṭṭhita-maṇḍala-sadisam eva hoti. Paṭibhāganimittaṃ ghana-vippasanna-ālokapuñja-sadisaṃ. Sesaṃ tādisam evā ti.

Ālokakasiṇaṃ.

Paricchinnākāsakasiṇakathā

CST99

24

Paricchinnâkāsakasiṇe pi,

“Ākāsakasiṇaṃ uggaṇhanto ākāsasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti bhittichidde vā tāḷacchidde vā vātapānantarikāya vā” ti

vacanato katâdhikārassa tāva puññavato bhittichiddâdīsu aññataraṃ disvā va nimittaṃ uppajjati.

25

Itarena succhanna-maṇḍape vā camma-kaṭasārakâdīnaṃ vā aññatarasmiṃ vidatthi-caturaṅgula-ppamāṇaṃ chiddaṃ katvā, tad eva vā bhitti-chiddâdi-bhedaṃ chiddaṃ “ākāso ākāso” ti bhāvetabbaṃ.

26

Idha uggahanimittaṃ saddhiṃ bhittipariyantâdīhi chiddasadisam eva hoti, vaḍḍhiyamānam pi na vaḍḍhati. Paṭibhāganimittam ākāsamaṇḍalam eva hutvā upaṭṭhāti, vaḍḍhiyamānañ ca vaḍḍhati. Sesaṃ pathavīkasiṇe vuttanayen’eva veditabban ti.

Paricchinnâkāsakasiṇaṃ.

27

Iti kasiṇāni Dasabalo dasa yāni avoca sabbadhammadaso
rūpāvacaramhi catukka-pañcaka-jjhāna-hetūni,

Evaṃ tāni ca tesañ ca bhāvanānayam imaṃ viditvāna,
tesv eva ayaṃ bhiyyo pakiṇṇakakathā pi viññeyyā.

Pakiṇṇakakathā

CST100

28

Imesu hi pathavīkasiṇavasena, “eko pi hutvā bahudhā hotī” ti ādibhāvo, ākāse vā udake vā pathaviṃ nimminitvā padasā gamanaṃ, ṭhāna-nisajjâdi-kappanaṃ vā, paritta-appamāṇa-nayena abhibhâyatana-paṭilābho ti evamādīni ijjhanti.

29

Āpokasiṇavasena, pathaviyaṃ ummujjana-nimmujjanaṃ, udakavuṭṭhi-samuppādanaṃ, nadī-samuddâdi-nimmānaṃ, pathavī-pabbata-pāsādâdīnaṃ kampanan ti evamādīni ijjhanti.

30

Tejokasiṇavasena, dhūmāyanā, pajjalanā, aṅgāravuṭṭhi-samuppādanaṃ, tejasā tejopariyādānaṃ, yad eva so icchati tassa ḍahana-samatthatā, dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya āloka-karaṇaṃ, parinibbānasamaye tejodhātuyā sarīra-jjhāpanan ti evamādīni ijjhanti.

31

Vāyokasiṇavasena, vāyugatigamanaṃ, vātavuṭṭhi-samuppādanan ti evamādīni ijjhanti.

32

Nīlakasiṇavasena, nīla-rūpanimmānaṃ, andhakāra-karaṇaṃ, suvaṇṇa-dubbaṇṇa-nayena abhibhâyatana-paṭilābho, subhavimokkhâdhigamo ti evamādīni ijjhanti.

33

Pītakasiṇavasena, pītaka-rūpanimmānaṃ, suvaṇṇan ti adhimuccanā, vuttanayen’eva abhibhâyatana-paṭilābho, subhavimokkhâdhigamo cā ti evamādīni ijjhanti.

34

Lohitakasiṇavasena, lohitaka-rūpanimmānaṃ, vuttanayen’eva abhibhâyatana-paṭilābho, subhavimokkhâdhigamo ti evamādīni ijjhanti.

35

Odātakasiṇavasena, odāta-rūpanimmānaṃ, thinamiddhassa dūrabhāva-karaṇaṃ, andhakāra-vidhamanaṃ, dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya āloka-karaṇan ti evamādīni ijjhanti.

36

Ālokakasiṇavasena, sappabhā⁴-rūpanimmānaṃ, thinamiddhassa dūrabhāva-karaṇaṃ, andhakāra-vidhamanaṃ, dibbena cakkhunā rūpadassanatthaṃ āloka-karaṇan ti evamādīni ijjhanti.

37

Ākāsakasiṇavasena, paṭicchannānaṃ vivaṭa-karaṇaṃ, anto-pathavī-pabbatâdīsu pi ākāsaṃ nimminitvā iriyāpatha-kappanaṃ, tirokuḍḍâdīsu asajjamāna-gamanan ti evamādīni ijjhanti.

38

Sabbān’eva “uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇan” ti imaṃ pabhedaṃ labhanti. Vuttañ h’etaṃ:

“Pathavīkasiṇam eko sañjānāti, uddham adho tiriyaṃ advayam appamāṇan” ti ādi. (ma. ni.)

39

Tattha uddhan ti upari gaganatalâbhimukhaṃ. Adho ti heṭṭhā bhūmitalâbhimukhaṃ. Tiriyan ti khetta-maṇḍalam iva samantā paricchinditaṃ. Ekacco hi uddham eva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato, tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti, ālokam iva dibbacakkhunā rūpadassanakāmo, tena vuttaṃ uddham adho tiriyan ti. Advayan ti idaṃ pana ekassa aññabhāvânupagamanatthaṃ vuttaṃ. Yathā hi udakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakam eva hoti, na aññaṃ, evam eva pathavīkasiṇaṃ pathavīkasiṇam eva hoti, natthi tassa añño kasiṇasambhedo ti. Es’eva nayo sabbattha. Appamāṇan ti idaṃ tassa pharaṇa-appamāṇavasena vuttaṃ. Tañ hi cetasā pharanto sakalam eva pharati, na “ayam assa ādi, idaṃ majjhan” ti pamāṇaṃ gaṇhātī ti.

CST101

40

“Ye ca te sattā kammâvaraṇena vā samannāgatā, kilesâvaraṇena vā samannāgatā, vipākâvaraṇena vā samannāgatā, asaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattan” ti (vibha.)

vuttā, tesam ekassâp’ekakasiṇe pi bhāvanā na ijjhati.

41

Tattha kammâvaraṇena samannāgatā ti ānantariyakamma-samaṅgino. Kilesâvaraṇena samannāgatā ti niyata-micchādiṭṭhikā c’eva ubhatobyañjanaka-paṇḍakā ca. Vipākâvaraṇena samannāgatā ti ahetuka-dvihetuka-paṭisandhikā. Asaddhā ti Buddhâdīsu saddhā-virahitā. Acchandikā ti apaccanīka-paṭipadāyaṃ chanda-virahitā. Duppaññā ti lokiya-lokuttara-sammādiṭṭhiyā virahitā. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattan ti kusalesu dhammesu niyāma-saṅkhātaṃ sammatta-saṅkhātañ ca ariyamaggaṃ okkamituṃ abhabbā ti attho.

42

Na kevalañ ca kasiṇe yeva, aññesu pi kammaṭṭhānesu etesam ekassa pi bhāvanā na ijjhati. Tasmā vigata-vipākâvaraṇena pi kulaputtena kammâvaraṇañ ca kilesâvaraṇañ ca ārakā parivajjetvā saddhammassavana-sappurisûpanissayâdīhi saddhañ ca chandañ ca paññañ ca vaḍḍhetvā kammaṭṭhānânuyoge yogo karaṇīyo ti.