梵网经之二


未完稿

小戒
Cūḷasīlaṃ

7

「诸比丘!说着如来赞誉的凡夫所能说的,只是小量、低量的戒量。诸比丘!什么是这说着如来赞誉的凡夫所能说的小量、低量的戒量?

“Appamattakaṃ kho pan’etaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya. Katamañ ca taṃ, bhikkhave, appamattakaṃ oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya?

8

“‘Pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato samaṇo Gotamo nihitadaṇḍo, nihitasattho, lajjī, dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

“‘Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato samaṇo Gotamo dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharatī’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

“‘Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī samaṇo Gotamo ārācārī virato methunā gāmadhammā’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

9

“‘Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato samaṇo Gotamo saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassā’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

“‘Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato samaṇo Gotamo, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

“‘Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato samaṇo Gotamo, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

“‘Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato samaṇo Gotamo kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitan’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

10

“‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave …pe….

“‘Ekabhattiko samaṇo Gotamo rattūparato virato vikālabhojanā ….

“‘Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato samaṇo Gotamo ….

“‘Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato samaṇo Gotamo ….

“‘Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato samaṇo Gotamo ….

“‘Jātarūpa-rajata-paṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo Gotamo ….

“Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Kayavikkayā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato samaṇo Gotamo …. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

Cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ.

中戒
Majjhimasīlaṃ

11

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ bījagāma-bhūtagāma-samārambhaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījam eva pañcamaṃ; iti evarūpā bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

12

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ sannidhikāraparibhogaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—annasannidhiṃ pānasannidhiṃ vatthasannidhiṃ yānasannidhiṃ sayanasannidhiṃ gandhasannidhiṃ āmisasannidhiṃ iti vā iti evarūpā sannidhikāraparibhogā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

13

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūṇaṃ sobhanakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahiṃsayuddhaṃ usabhayuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

14

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—aṭṭhapadaṃ dasapadaṃ ākāsaṃ parihārapathaṃ santikaṃ khalikaṃ ghaṭikaṃ salākahatthaṃ akkhaṃ paṅgacīraṃ vaṅkakaṃ mokkhacikaṃ ciṅgulikaṃ pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ akkharikaṃ manesikaṃ yathāvajjaṃ iti vā iti evarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

15

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ uccāsayana-mahāsayanaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—āsandiṃ pallaṅkaṃ gonakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ tūlikaṃ vikatikaṃ uddalomiṃ ekantalomiṃ kaṭṭissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ iti vā iti evarūpā uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

16

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—ucchādanaṃ parimaddanaṃ nhāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ mālāgandhavilepanaṃ mukhacuṇṇaṃ mukhalepanaṃ hatthabandhaṃ sikhābandhaṃ daṇḍaṃ nāḷikaṃ asiṃ chattaṃ citrupāhanaṃ uṇhīsaṃ maṇiṃ vālabījaniṃ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā iti evarūpā maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

17

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

18

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ viggāhikakathaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi, micchā paṭipanno tvam asi, ahamasmi sammā paṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvam asi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti iti vā iti evarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

19

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ—raññaṃ, rājamahāmattānaṃ, khattiyānaṃ, brāhmaṇānaṃ, gahapatikānaṃ, kumārānaṃ “idha gaccha, amutrāgaccha, idaṃ hara, amutra idaṃ āharā” ti iti vā iti evarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

20

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti, lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca, lābhena lābhaṃ nijigīsitāro ca iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

Majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ.

大戒
Mahāsīlaṃ

21

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti, seyyathidaṃ—aṅgaṃ nimittaṃ uppātaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ aggihomaṃ dabbihomaṃ thusahomaṃ kaṇahomaṃ taṇḍulahomaṃ sappihomaṃ telahomaṃ mukhahomaṃ lohitahomaṃ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṃ saraparittāṇaṃ migacakkaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

22

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti, seyyathidaṃ—maṇilakkhaṇaṃ vatthalakkhaṇaṃ daṇḍalakkhaṇaṃ satthalakkhaṇaṃ asilakkhaṇaṃ usulakkhaṇaṃ dhanulakkhaṇaṃ āvudhalakkhaṇaṃ itthilakkhaṇaṃ purisalakkhaṇaṃ kumāralakkhaṇaṃ kumārilakkhaṇaṃ dāsalakkhaṇaṃ dāsilakkhaṇaṃ hatthilakkhaṇaṃ assalakkhaṇaṃ mahiṃsalakkhaṇaṃ usabhalakkhaṇaṃ golakkhaṇaṃ ajalakkhaṇaṃ meṇḍalakkhaṇaṃ kukkuṭalakkhaṇaṃ vaṭṭakalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇaṃ kaṇṇikālakkhaṇaṃ kacchapalakkhaṇaṃ migalakkhaṇaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

23

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti, seyyathidaṃ—raññaṃ niyyānaṃ bhavissati, raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati, iti imassa jayo bhavissati, imassa parājayo bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

24

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti, seyyathidaṃ—candaggāho bhavissati, sūriyaggāho bhavissati, nakkhattaggāho bhavissati, candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, candimasūriyānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, nakkhattānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, nakkhattānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, ukkāpāto bhavissati, disāḍāho bhavissati, bhūmicālo bhavissati, devadudrabhi bhavissati, candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati, evaṃvipāko candaggāho bhavissati, evaṃvipāko sūriyaggāho bhavissati, evaṃvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ nakkhattānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ nakkhattānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipāko ukkāpāto bhavissati, evaṃvipāko disāḍāho bhavissati, evaṃvipāko bhūmicālo bhavissati, evaṃvipāko devadudrabhi bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

25

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti, seyyathidaṃ—suvuṭṭhikā bhavissati, dubbuṭṭhikā bhavissati, subhikkhaṃ bhavissati, dubbhikkhaṃ bhavissati, khemaṃ bhavissati, bhayaṃ bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaṃ bhavissati, muddā, gaṇanā, saṅkhānaṃ, kāveyyaṃ, lokāyataṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

26

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti, seyyathidaṃ—āvāhanaṃ vivāhanaṃ saṃvaraṇaṃ vivaraṇaṃ saṅkiraṇaṃ vikiraṇaṃ subhagakaraṇaṃ dubbhagakaraṇaṃ viruddhagabbhakaraṇaṃ jivhānibandhanaṃ hanusaṃhananaṃ hatthābhijappanaṃ hanujappanaṃ kaṇṇajappanaṃ ādāsapañhaṃ kumārikapañhaṃ devapañhaṃ ādiccupaṭṭhānaṃ mahatupaṭṭhānaṃ abbhujjalanaṃ sirivhāyanaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

27

‘Yathā vā pan’eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti, seyyathidaṃ—santikammaṃ paṇidhikammaṃ bhūtakammaṃ bhūrikammaṃ vassakammaṃ vossakammaṃ vatthukammaṃ vatthuparikammaṃ ācamanaṃ nhāpanaṃ juhanaṃ vamanaṃ virecanaṃ uddhaṃvirecanaṃ adhovirecanaṃ sīsavirecanaṃ kaṇṇatelaṃ nettatappanaṃ natthukammaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ sālākiyaṃ sallakattiyaṃ dārakatikicchā mūlabhesajjānaṃ anuppadānaṃ osadhīnaṃ paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo Gotamo’ ti—iti vā hi, bhikkhave, puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

Idaṃ kho, bhikkhave, appamattakaṃ oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.

Mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ.