一集
Paṭhamavaggo
1. Lobhasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Lobhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Paṭhamaṃ.
2. Dosasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Dosaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ dosaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Dutiyaṃ.
3. Mohasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Mohaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Tatiyaṃ.
4. Kodhasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Kodhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Catutthaṃ.
5. Makkhasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Makkhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena makkhena makkhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Pañcamaṃ.
6. Mānasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Mānaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena mānena mattāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ mānaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Sabbapariññāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Sabbaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Sabbañ ca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yo sabbaṃ sabbato ñatvā, sabbatthesu na rajjati;
sa ve sabbapariññā so, sabbadukkham upaccagā” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Sattamaṃ.
8. Mānapariññāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Mānaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Mānañ ca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Mān’upetā ayaṃ pajā, mānaganthā bhave ratā;
mānaṃ aparijānantā, āgantāro punabbhavaṃ.
“Ye ca mānaṃ pahantvāna, vimuttā mānasaṅkhaye;
te mānaganthābhibhuno, sabbadukkham upaccagun” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Lobhapariññāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Lobhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Lobhañ ca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Navamaṃ.
10. Dosapariññāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Dosaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Dosañ ca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ dosaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Dasamaṃ.
Paṭhamo vaggo niṭṭhito.
Tass’uddānaṃ –
Rāga-Dosā atha Moho, Kodha-Makkhā Mānaṃ Sabbaṃ;
Mānato Rāga-Dosā puna dve, pakāsitā vaggam āhu paṭhaman ti.
11. Mohapariññāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Mohaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Mohañ ca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Paṭhamaṃ.
12. Kodhapariññāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Kodhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kodhañ ca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Dutiyaṃ.
13. Makkhapariññāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Makkhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Makkhañ ca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yena makkhena makkhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācanan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Tatiyaṃ.
14. Avijjānīvaraṇasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanīvaraṇam pi samanupassāmi yena nīvaraṇena nivutā pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇaṃ. Avijjānīvaraṇena hi, bhikkhave, nivutā pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Natth’añño ekadhammo pi, yen’evaṃ nivutā pajā;
saṃsaranti ahorattaṃ, yathā mohena āvutā.
“Ye ca mohaṃ pahantvāna, tamokhandhaṃ padālayuṃ;
na te puna saṃsaranti, hetu tesaṃ na vijjatī” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Catutthaṃ.
15. Taṇhāsaṃyojanasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekasaṃyojanam pi samanupassāmi yena saṃyojanena saṃyuttā sattā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave, taṇhāsaṃyojanaṃ. Taṇhāsaṃyojanena hi, bhikkhave, saṃyuttā sattā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Taṇhādutiyo puriso, dīgham addhāna saṃsaraṃ;
itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.
“Etam ādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;
vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Pañcamaṃ.
16. Paṭhamasekhasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa viharato ajjhattikaṃ aṅgan ti karitvā nāññaṃ ekaṅgam pi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ yathayidaṃ, bhikkhave, yoniso manasikāro. Yoniso, bhikkhave, bhikkhu manasi karonto akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāvetī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yoniso manasikāro, dhammo sekhassa bhikkhuno;
natth’añño evaṃ bahukāro, uttamatthassa pattiyā;
yoniso padahaṃ bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Chaṭṭhaṃ.
17. Dutiyasekhasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa viharato bāhiraṃ aṅgan ti karitvā nāññaṃ ekaṅgam pi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamitto, bhikkhave, bhikkhu akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāvetī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Kalyāṇamitto yo bhikkhu, sappatisso sagāravo;
karaṃ mittānaṃ vacanaṃ, sampajāno patissato;
pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Sattamaṃ.
18. Saṅghabhedasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo? Saṅghabhedo. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṃ bhaṇḍanāni c’eva honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti, aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā c’eva nappasīdanti, pasannānañ ca ekaccānaṃ aññathattaṃ hotī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Āpāyiko nerayiko, kappaṭṭho saṅghabhedako;
vaggārāmo adhammaṭṭho, yogakkhemā padhaṃsati;
saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Aṭṭhamaṃ.
19. Saṅghasāmaggīsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo? Saṅghasāmaggī. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na c’eva aññamaññaṃ bhaṇḍanāni honti, na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā c’eva pasīdanti, pasannānañ ca bhiyyobhāvo hotī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānañ c’anuggaho;
samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsati;
saṅghaṃ samaggaṃ katvāna, kappaṃ saggamhi modatī” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Navamaṃ.
20. Paduṭṭhacittasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṅkareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hi’ssa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ. Cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evam idh’ekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Paduṭṭhacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;
etam atthañ ca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.
“Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;
nirayaṃ upapajjeyya, cittaṃ hi’ssa padūsitaṃ.
“Yathā haritvā nikkhipeyya, evam eva tathāvidho;
cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggatin” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Dasamaṃ.
Dutiyo vaggo niṭṭhito.
Tass’uddānaṃ –
Moho Kodho atha Makkho, Vijjā Taṇhā Sekha-duve ca;
Bhedo Sāmaggi-Puggalo, vaggam āhu dutiyan ti vuccatī ti.
21. Pasannacittasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hi’ssa, bhikkhave, pasannaṃ. Cetopasādahetu kho pana, bhikkhave, evam idh’ekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Pasannacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;
etam atthañ ca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.
“Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;
sugatiṃ upapajjeyya, cittaṃ hi’ssa pasāditaṃ.
“Yathā haritvā nikkhipeyya, evam eva tathāvidho;
cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggatin” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Paṭhamaṃ.
22. Mettasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha. Sukhass’etaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yad idaṃ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṃ, bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ. Satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṃ lokaṃ punar āgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamāne sudaṃ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi; vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi.
“Tatra sudaṃ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, Sakko ahosiṃ devānam Indo; anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Ko pana vādo padesarajjassa.
“Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etad ahosi – ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etad ahosi – ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ, tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti, seyyathidaṃ – dānassa, damassa, saññamassā’” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Puññam eva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;
dānañ ca samacariyañ ca, mettacittañ ca bhāvaye.
“Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye;
abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Dutiyaṃ.
23. Ubhayatthasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañ c’eva atthaṃ samparāyikañ ca. Katamo ekadhammo? Appamādo kusalesu dhammesu. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañ c’eva atthaṃ samparāyikañ cā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.
“Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo c’attho samparāyiko;
atthābhisamayā dhīro, paṇḍito ti pavuccatī” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Tatiyaṃ.
24. Aṭṭhipuñjasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṃ sandhāvato saṃsarato siyā evaṃ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṃ Vepullo pabbato sace saṃhārako assa, sambhatañ ca na vinasseyyā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Ekass’ekena kappena, puggalass’aṭṭhisañcayo;
siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṃ mahesinā.
“So kho panāyaṃ akkhāto, Vepullo pabbato mahā;
uttaro Gijjhakūṭassa, Magadhānaṃ giribbaje.
“Yato ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati;
dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
ariyañ c’aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
“Sa sattakkhattuṃ paramaṃ, sandhāvitvāna puggalo;
dukkhassantakaro hoti, sabbasaṃyojanakkhayā” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Catutthaṃ.
25. Musāvādasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Ekadhammaṃ atītassa, bhikkhave, purisapuggalassa nāhaṃ tassa kiñci pāpakammaṃ akaraṇīyan ti vadāmi. Katamaṃ ekadhammaṃ? Yad idaṃ bhikkhave, sampajānamusāvādo” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Ekadhammaṃ atītassa, musāvādissa jantuno;
vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṃ akāriyan” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Pañcamaṃ.
26. Dānasuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Evañ ce, bhikkhave, sattā jāneyyuṃ dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṃ, na ca nesaṃ maccheramalaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya. Yo pi nesaṃ assa carimo ālopo carimaṃ kabaḷaṃ, tato pi na asaṃvibhajitvā bhuñjeyyuṃ, sace nesaṃ paṭiggāhakā assu. Yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na evaṃ jānanti dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti, maccheramalañ ca nesaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, yathāvuttaṃ mahesinā;
vipākaṃ saṃvibhāgassa, yathā hoti mahapphalaṃ.
“Vineyya maccheramalaṃ, vippasannena cetasā;
dajjuṃ kālena ariyesu, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
“Annañ ca datvā bahuno, dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṃ;
ito cutā manussattā, saggaṃ gacchanti dāyakā.
“Te ca saggagatā tattha, modanti kāmakāmino;
vipākaṃ saṃvibhāgassa, anubhonti amaccharā” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Chaṭṭhaṃ.
27. Mettābhāvanāsuttaṃ
Vuttañ h’etaṃ Bhagavatā, vuttam arahatā ti me sutaṃ –
“Yāni kānici, bhikkhave, opadhikāni puññakiriya-vatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ. Mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
“Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā sabbā tā candiyā pabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candapabhā yeva tā adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evam eva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriya-vatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
“Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evam eva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriya-vatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
“Seyyathāpi, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṃ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evam eva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriya-vatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati cā” ti. Etam atthaṃ Bhagavā avoca. Tatth’etaṃ iti vuccati –
“Yo ca mettaṃ bhāvayati, appamāṇaṃ paṭissato;
tanū saṃyojanā honti, passato upadhikkhayaṃ.
“Ekam pi ce pāṇam aduṭṭhacitto, mettāyati kusalo tena hoti;
sabbe ca pāṇe manasānukampaṃ, pahūtam ariyo pakaroti puññaṃ.
“Ye sattasaṇḍaṃ pathaviṃ vijitvā, rājisayo yajamānānupariyagā;
assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ.
“Mettassa cittassa subhāvitassa, kalam pi te nānubhavanti soḷasiṃ;
candappabhā tāragaṇā va sabbe.
“Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;
mettaṃso sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī” ti.
Ayam pi attho vutto Bhagavatā, iti me sutan ti. Sattamaṃ.
Tatiyo vaggo niṭṭhito.
Tass’uddānaṃ –
Cittaṃ Mettaṃ Ubho atthe, Puñjaṃ Vepullapabbataṃ;
Sampajānamusāvādo, Dānañ ca Mettabhāvanā.
Satt’imāni ca suttāni, purimāni ca vīsati;
ekadhammesu suttantā, sattavīsatisaṅgahā ti.
Ekakanipāto niṭṭhito.