总说篇


Vibhāgavāra
Uddesavāra

CST1

这里,什么是十六导引1?开示、简择、所应、足处、特相、四阵、回转、分解、转向、异名、施设、归纳、澄清、基准、资具、总结。

Tattha katame soḷasa hārā? Desanā vicayo yutti padaṭṭhāno lakkhaṇo catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano iti.

其随颂为——

开示、简择、所应,足处与特相、
四阵与回转,分解、转向,

异名与施设,归纳与澄清,
基准、资具,总结等十六。

这十六导引已经宣说,在意义上不混杂,
出于详细,对这些而有理法的分解。

Tassānugīti —

Desanā vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo;
catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano.

Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano;
adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso.

Ete soḷasa hārā, pakittitā atthato asaṃkiṇṇā;
etesañ c’eva bhavati, vitthāratayā nayavibhattī ti.

CST2

这里,什么是五种理法?欢喜回转、三花、狮子游戏、方位观察、象钩。

Tattha katame pañca nayā? Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkuso iti.

其随颂为——

第一是欢喜回转,第二是三花,
名为狮子游戏的第三是理法的标记,

他们说第四方位观察是最上的理法,
第五名为象钩,所有五种理法聚齐。

Tassānugīti —

Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo;
sīhavikkīḷito nāma, tatiyo nayalañjako.

Disālocanam āhaṃsu, catutthaṃ nayam uttamaṃ;
pañcamo aṅkuso nāma, sabbe pañca nayā gatā ti.

CST3

这里,什么是十八根本词?九词为善,九词为不善。

Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni? Nava padāni kusalāni nava padāni akusalāni.

这里,什么是九不善词?渴爱、无明、贪、嗔、痴、净想、乐想、常想、我想,这九词为不善,所有的不善分归摄于此。

Tattha katamāni nava padāni akusalāni? Taṇhā avijjā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññā ti, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbo akusalapakkho saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchati.

这里,什么是九善词?奢摩他、毗婆舍那、无贪、无嗔、无痴、不净想、苦想、无常想、无我想,这九词为善,所有的善分归摄于此。

Tattha katamāni nava padāni kusalāni? Samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññā ti, imāni nava padāni kusalāni, yattha sabbo kusalapakkho saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchati.

对此,其总颂为——

渴爱与无明、贪、嗔以及痴,
和四颠倒,为烦恼地之九词。

奢摩他与毗婆舍那,以及三善根、
四念处,为根地之九词。

以九词的善,并以九不善分相连,
这些根本词,便成为十八词。

Tatr’idaṃ uddānaṃ —

Taṇhā ca avijjā pi ca, lobho doso tath’eva moho ca;
caturo ca vipallāsā, kilesabhūmī nava padāni.

Samatho ca vipassanā ca, kusalāni ca yāni tīṇi mūlāni;
caturo satipaṭṭhānā, indriyabhūmī nava padāni.

Navahi ca padehi kusalā, navahi ca yujjanti akusalapakkhā;
ete kho mūlapadā, bhavanti aṭṭhārasa padānī ti.

Uddesavāro.


  1. 这里将 hāra 暂译为「导引」。义注在此说:以何义为导引?(1) 契经、应颂等境域的无知、疑惑、颠倒在此被它们引去,而为导引,或它们自己引去这些,或仅是引去,以接近于果,而为导引。(2) 或者,被法的解释者、法的接受者引入、运用,因法的施受而为导引。(3) 或者,如同项链而为导引。因为好比许多宝物被线聚拢而得名项链,因触及作为其组成部分的宝物而生起的喜乐能平息受用者身体因酷暑的炎热而生的热恼,同样,这多种第一义宝物串联的殊胜解释,因证得作为其组成部分的第一义宝物而生起的寂灭之乐能平息受法者心中欲贪等烦恼为因的热恼。(4) 或者,它们引去无知等,使之消失,或者宣告,而为导引。(5) 或者,由引入、喜悦听者之心故,依语源之理而为导引,如说「在诸有中舍离而行者为世尊」。 ↩︎