菩提品
1. Paṭhamabodhisuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena Bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukha-paṭisaṃvedī. Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –
“Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imass’uppādā idaṃ uppajjati, yad idaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā sambhavanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yadā have pātubhavanti dhammā,
ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
ath’assa kaṅkhā vapayanti sabbā,
yato pajānāti sahetudhamman” ti.
Paṭhamaṃ.
2. Dutiyabodhisuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena Bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukha-paṭisaṃvedī. Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ paṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –
“Iti imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yad idaṃ – avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā nirujjhanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yadā have pātubhavanti dhammā,
ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
ath’assa kaṅkhā vapayanti sabbā,
yato khayaṃ paccayānaṃ avedī” ti.
Dutiyaṃ.
3. Tatiyabodhisuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena Bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukha-paṭisaṃvedī. Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –
“Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imass’uppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati; yad idaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā sambhavanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
“Avijjāya tv eva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā nirujjhanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yadā have pātubhavanti dhammā,
ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
vidhūpayaṃ tiṭṭhati Mārasenaṃ,
sūriyo va obhāsayam antalikkhan” ti.
Tatiyaṃ.
4. Huṃhuṅkasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre ajapāla-nigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena Bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukha-paṭisaṃvedī. Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi.
Atha kho aññataro huṃhuṅkajātiko brāhmaṇo yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca – “kittāvatā nu kho, bho Gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā” ti?
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo,
nihuṃhuṅko nikkasāvo yatatto;
vedantagū vūsitabrahmacariyo,
dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;
yass’ussadā natthi kuhiñci loke” ti.
Catutthaṃ.
5. Brāhmaṇasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno āyasmā ca Mahākassapo āyasmā ca Mahākaccāno āyasmā ca Mahākoṭṭhiko āyasmā ca Mahākappino āyasmā ca Mahācundo āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Revato āyasmā ca Nando yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.
Addasā kho Bhagavā te āyasmante dūrato va āgacchante; disvāna bhikkhū āmantesi – “ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchanti; ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchantī” ti. Evaṃ vutte, aññataro brāhmaṇajātiko bhikkhu Bhagavantaṃ etad avoca – “kittāvatā nu kho, bhante, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā” ti?
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā;
khīṇasaṃyojanā buddhā, te ve lokasmi brāhmaṇā” ti.
Pañcamaṃ.
6. Mahākassapasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Mahākassapo Pippaliguhāyaṃ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā Mahākassapo aparena samayena tamhā ābādhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato Mahākassapassa tamhā ābādhā vuṭṭhitassa etad ahosi – “yaṃnūnāhaṃ Rājagahaṃ piṇḍāya paviseyyan” ti.
Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato Mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā Mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi – yena dalidda-visikhā kapaṇa-visikhā pesakāra-visikhā. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Mahākassapaṃ Rājagahe piṇḍāya carantaṃ yena dalidda-visikhā kapaṇa-visikhā pesakāra-visikhā.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Anaññaposim aññātaṃ, dantaṃ sāre patiṭṭhitaṃ;
khīṇāsavaṃ vantadosaṃ, tam ahaṃ brūmi brāhmaṇan” ti.
Chaṭṭhaṃ.
7. Ajakalāpakasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Pāvāyaṃ viharati Ajakalāpake cetiye, Ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena Bhagavā rattandhakāra-timisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho Ajakalāpako yakkho Bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavato avidūre tikkhattuṃ “akkulo pakkulo” ti akkula-pakkulikaṃ akāsi – “eso te, samaṇa, pisāco” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo;
atha etaṃ pisācañ ca, pakkulañ cātivattatī” ti.
Sattamaṃ.
8. Saṅgāmajisuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Saṅgāmaji Sāvatthiṃ anuppatto hoti Bhagavantaṃ dassanāya. Assosi kho āyasmato Saṅgāmajissa purāṇadutiyikā – “ayyo kira Saṅgāmaji Sāvatthiṃ anuppatto” ti. Sā dārakaṃ ādāya Jetavanaṃ agamāsi.
Tena kho pana samayena āyasmā Saṅgāmaji aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno hoti. Atha kho āyasmato Saṅgāmajissa purāṇadutiyikā yen’āyasmā Saṅgāmaji ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Saṅgāmajiṃ etad avoca – “khuddaputtañ hi, samaṇa, posa man” ti. Evaṃ vutte, āyasmā Saṅgāmaji tuṇhī ahosi.
Dutiyam pi kho āyasmato Saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ Saṅgāmajiṃ etad avoca – “khuddaputtañ hi, samaṇa, posa man” ti. Dutiyam pi kho āyasmā Saṅgāmaji tuṇhī ahosi.
Tatiyam pi kho āyasmato Saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ Saṅgāmajiṃ etad avoca – “khuddaputtañ hi, samaṇa, posa man” ti. Tatiyam pi kho āyasmā Saṅgāmaji tuṇhī ahosi.
Atha kho āyasmato Saṅgāmajissa purāṇadutiyikā taṃ dārakaṃ āyasmato Saṅgāmajissa purato nikkhipitvā pakkāmi – “eso te, samaṇa, putto; posa nan” ti.
Atha kho āyasmā Saṅgāmaji taṃ dārakaṃ n’eva olokesi nāpi ālapi. Atha kho āyasmato Saṅgāmajissa purāṇadutiyikā avidūraṃ gantvā apalokentī addasa āyasmantaṃ Saṅgāmajiṃ taṃ dārakaṃ n’eva olokentaṃ nāpi ālapantaṃ, disvān’assā etad ahosi – “na cāyaṃ samaṇo puttena pi atthiko” ti. Tato paṭinivattitvā dārakaṃ ādāya pakkāmi. Addasā kho Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmato Saṅgāmajissa purāṇadutiyikāya evarūpaṃ vippakāraṃ.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Āyantiṃ nābhinandati, pakkamantiṃ na socati;
saṅgā Saṅgāmajiṃ muttaṃ, tam ahaṃ brūmi brāhmaṇan” ti.
Aṭṭhamaṃ.
9. Jaṭilasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Gayāyaṃ viharati Gayāsīse. Tena kho pana samayena sambahulā jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye Gayāyaṃ ummujjanti pi nimujjanti pi, ummujja-nimujjam pi karonti osiñcanti pi, aggim pi juhanti – “iminā suddhī” ti.
Addasā kho Bhagavā te sambahule jaṭile sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye Gayāyaṃ ummujjante pi nimujjante pi ummujja-nimujjam pi karonte osiñcante pi aggim pi juhante – “iminā suddhī” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Na udakena sucī hotī, bahv ettha nhāyatī jano;
yam hi saccañ ca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo” ti.
Navamaṃ.
10. Bāhiyasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Bāhiyo dārucīriyo Suppārake paṭivasati samuddatīre sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Atha kho Bāhiyassa dārucīriyassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – “ye kho keci loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ahaṃ tesaṃ aññataro” ti.
Atha kho Bāhiyassa dārucīriyassa purāṇasālohitā devatā anukampikā atthakāmā Bāhiyassa dārucīriyassa cetasā cetoparivitakkam aññāya yena Bāhiyo dārucīriyo ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etad avoca – “n’eva kho tvaṃ, Bāhiya, arahā, nāpi arahattamaggaṃ vā samāpanno. Sā pi te paṭipadā natthi yāya tvaṃ arahā vā assa arahattamaggaṃ vā samāpanno” ti.
“Atha ke carahi sadevake loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpanno” ti? “Atthi, Bāhiya, uttaresu janapadesu Sāvatthi nāma nagaraṃ. Tattha so Bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho. So hi, Bāhiya, Bhagavā arahā c’eva arahattāya ca dhammaṃ desetī” ti.
Atha kho Bāhiyo dārucīriyo tāya devatāya saṃvejito tāvad eva Suppārakamhā pakkāmi. Sabbattha ekarattiparivāsena yena Sāvatthi Jetavanaṃ Anāthapiṇḍikassa ārāmo ten’upasaṅkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho Bāhiyo dārucīriyo yena te bhikkhū ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca – “kahaṃ nu kho, bhante, etarahi Bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho? Dassanakām’amhā mayaṃ taṃ Bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhan” ti. “Antaragharaṃ paviṭṭho kho, Bāhiya, Bhagavā piṇḍāyā” ti.
Atha kho Bāhiyo dārucīriyo taramānarūpo Jetavanā nikkhamitvā Sāvatthiṃ pavisitvā addasa Bhagavantaṃ Sāvatthiyaṃ piṇḍāya carantaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttama-damatha-samatham anuppattaṃ dantaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ. Disvāna yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavato pāde sirasā nipatitvā Bhagavantaṃ etad avoca – “desetu me, bhante Bhagavā, dhammaṃ; desetu, Sugato, dhammaṃ, yaṃ mam’assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā” ti.
Evaṃ vutte, Bhagavā Bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etad avoca – “akālo kho tāva, Bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā” ti.
Dutiyam pi kho Bāhiyo dārucīriyo Bhagavantaṃ etad avoca – “dujjānaṃ kho pan’etaṃ, bhante, Bhagavato vā jīvitantarāyānaṃ, mayhaṃ vā jīvitantarāyānaṃ. Desetu me, bhante Bhagavā, dhammaṃ; desetu, Sugato, dhammaṃ, yaṃ mam’assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā” ti.
Dutiyam pi kho Bhagavā Bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etad avoca – “akālo kho tāva, Bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā” ti.
Tatiyam pi kho Bāhiyo dārucīriyo Bhagavantaṃ etad avoca – “dujjānaṃ kho pan’etaṃ, bhante, Bhagavato vā jīvitantarāyānaṃ, mayhaṃ vā jīvitantarāyānaṃ. Desetu me bhante Bhagavā, dhammaṃ; desetu, Sugato, dhammaṃ, yaṃ mam’assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā” ti.
“Tasmātiha te, Bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ –
‘Diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissatī’ ti.
Evañ hi te, Bāhiya, sikkhitabbaṃ. Yato kho te, Bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati, tato tvaṃ, Bāhiya, na tena; yato tvaṃ, Bāhiya, na tena, tato tvaṃ, Bāhiya, na tattha; yato tvaṃ, Bāhiya, na tattha, tato tvaṃ, Bāhiya, n’ev’idha na huraṃ na ubhayam antarena. Es’ev’anto dukkhassā” ti.
Atha kho Bāhiyassa dārucīriyassa Bhagavato imāya saṃkhittāya dhammadesanāya tāvad eva anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci.
Atha kho Bhagavā Bāhiyaṃ dārucīriyaṃ iminā saṃkhittena ovādena ovaditvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantassa Bhagavato Bāhiyaṃ dārucīriyaṃ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi.
Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkanto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ nagaramhā nikkhamitvā addasa Bāhiyaṃ dārucīriyaṃ kālaṅkataṃ; disvāna bhikkhū āmantesi – “gaṇhatha, bhikkhave, Bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṃ; mañcakaṃ āropetvā nīharitvā jhāpetha; thūpañ c’assa karotha. Sabrahmacārī vo, bhikkhave, kālaṅkato” ti.
“Evaṃ, bhante” ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā Bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṃ mañcakaṃ āropetvā nīharitvā jhāpetvā thūpañ c’assa katvā yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ – “daḍḍhaṃ, bhante, Bāhiyassa dārucīriyassa sarīraṃ, thūpo c’assa kato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo” ti? “Paṇḍito, bhikkhave, Bāhiyo dārucīriyo paccapādi dhammassānudhammaṃ; na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Parinibbuto, bhikkhave, Bāhiyo dārucīriyo” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;
na tattha sukkā jotanti, ādicco na ppakāsati;
na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati.
“Yadā ca attanāvedi, muni monena brāhmaṇo;
atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā pamuccatī” ti.
Dasamaṃ.
Ayam pi udāno vutto Bhagavatā iti me sutan ti.
Tass’uddānaṃ –
Tayo Bodhi ca Huṃhuṅko, Brāhmaṇo Kassapena ca;
Aja-Saṅgāma-Jaṭilā, Bāhiyenā ti te dasā ti.
Bodhivaggo paṭhamo niṭṭhito.