玉蕊品


Mucalindavaggo

11. Mucalindasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre Mucalindamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena Bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukha-paṭisaṃvedī.

Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho Mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā Bhagavato kāyaṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ vihacca aṭṭhāsi – “mā Bhagavantaṃ sītaṃ, mā Bhagavantaṃ uṇhaṃ, mā Bhagavantaṃ ḍaṃsa-makasa-vātātapa-sarīsapa-samphasso” ti.

Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho Mucalindo nāgarājā viddhaṃ vigatavalāhakaṃ devaṃ viditvā Bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā Bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko Bhagavantaṃ namassamāno.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;
abyāpajjaṃ sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamo.

“Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;
asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukhan” ti.

Paṭhamaṃ.

12. Rājasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayam antarākathā udapādi – “ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā Māgadho seniyo Bimbisāro, rājā vā Pasenadi Kosalo” ti? Ayañ carahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.

Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yen’upaṭṭhānasālā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi – “kāya nu’ttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā” ti?

“Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayam antarākathā udapādi – ‘ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā Māgadho seniyo Bimbisāro, rājā vā Pasenadi Kosalo’ ti? Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha Bhagavā anuppatto” ti.

“Na khv etaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Yañ ca kāmasukhaṃ loke, yañ c’idaṃ diviyaṃ sukhaṃ;
taṇhakkhayasukhass’ete, kalaṃ nāgghanti soḷasin” ti.

Dutiyaṃ.

13. Daṇḍasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca Sāvatthiṃ antarā ca Jetavanaṃ ahiṃ daṇḍena hananti. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho Bhagavā sambahule kumārake antarā ca Sāvatthiṃ antarā ca Jetavanaṃ ahiṃ daṇḍena hanante.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;
attano sukham esāno, pecca so na labhate sukhaṃ.

“Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati;
attano sukham esāno, pecca so labhate sukhan” ti.

Tatiyaṃ.

14. Sakkārasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅgho pi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā Bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ – “etarahi, bhante, Bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅgho pi sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Atha kho te, bhante, aññatitthiyā paribbājakā Bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesantī” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Gāme araññe sukhadukkhaphuṭṭho,
n’ev’attato no parato dahetha;
phusanti phassā upadhiṃ paṭicca,
nirūpadhiṃ kena phuseyyu phassā” ti.

Catutthaṃ.

15. Upāsakasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro Icchānaṅgalako upāsako Sāvatthiṃ anuppatto hoti kenacid eva karaṇīyena. Atha kho so upāsako Sāvatthiyaṃ taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ upāsakaṃ Bhagavā etad avoca – “cirassaṃ kho tvaṃ, upāsaka, imaṃ pariyāyam akāsi yad idaṃ idhāgamanāyā” ti.

“Cirapaṭikāhaṃ, bhante, Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṃ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṃ nāsakkhiṃ Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitun” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Sukhaṃ vata tassa na hoti kiñci,
saṅkhātadhammassa bahussutassa;
sakiñcanaṃ passa vihaññamānaṃ,
jano janasmiṃ paṭibandharūpo” ti.

Pañcamaṃ.

16. Gabbhinīsuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa paribbājakassa daharamāṇavikā pajāpati hoti gabbhinī upavijaññā. Atha kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etad avoca – “gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī” ti.

Evaṃ vutte, so paribbājako taṃ paribbājikaṃ etad avoca – “kuto panāhaṃ, bhoti, telaṃ āharāmī” ti?

Dutiyam pi kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etad avoca – “gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī” ti.

Dutiyam pi kho so paribbājiko taṃ paribbājikaṃ etad avoca – “kuto panāhaṃ, bhoti, telaṃ āharāmī” ti?

Tatiyam pi kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etad avoca – “gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī” ti.

Tena kho pana samayena rañño Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṃ pātuṃ dīyati, no nīharituṃ.

Atha kho tassa paribbājakassa etad ahosi – “rañño kho pana Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṃ pātuṃ dīyati, no nīharituṃ. Yaṃnūnāhaṃ rañño Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāraṃ gantvā telassa yāvadatthaṃ pivitvā gharaṃ āgantvā ucchadditvāna dadeyyaṃ, yaṃ imissā vijātāya bhavissatī” ti.

Atha kho so paribbājako rañño Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāraṃ gantvā telassa yāvadatthaṃ pivitvā gharaṃ āgantvā n’eva sakkoti uddhaṃ kātuṃ, na pana adho. So dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭho āvaṭṭati parivaṭṭati.

Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho Bhagavā taṃ paribbājakaṃ dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhaṃ āvaṭṭamānaṃ parivaṭṭamānaṃ.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Sukhino vata ye akiñcanā,
vedaguno hi janā akiñcanā;
sakiñcanaṃ passa vihaññamānaṃ,
jano janasmiṃ paṭibandhacitto” ti.

Chaṭṭhaṃ.

17. Ekaputtakasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa upāsakassa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti.

Atha kho sambahulā upāsakā allavatthā allakesā divā divassa yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te upāsake Bhagavā etad avoca – “kiṃ nu kho tumhe, upāsakā, allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā” ti?

Evaṃ vutte, so upāsako Bhagavantaṃ etad avoca – “mayhaṃ kho, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. Tena mayaṃ allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Piyarūpassāda-gadhitāse,
devakāyā puthu manussā ca;
aghāvino parijunnā,
maccurājassa vasaṃ gacchanti.

“Ye ve divā ca ratto ca,
appamattā jahanti piyarūpaṃ;
te ve khaṇanti aghamūlaṃ,
maccuno āmisaṃ durativattan” ti.

Sattamaṃ.

18. Suppavāsāsuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kuṇḍikāyaṃ viharati Kuṇḍadhānavane. Tena kho pana samayena Suppavāsā Koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – “sammāsambuddho vata so Bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa Bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata taṃ nibbānaṃ yatth’idaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī” ti.

Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā sāmikaṃ āmantesi – “ehi tvaṃ, ayyaputta, yena Bhagavā ten’upasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā Bhagavato pāde sirasā vandati; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ ti; evañ ca vadehi – ‘Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – sammāsambuddho vata so Bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa Bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata taṃ nibbānaṃ yatth’idaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’” ti.

“Paraman” ti kho so Koliyaputto Suppavāsāya Koliyadhītāya paṭissutvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Koliyaputto Bhagavantaṃ etad avoca –

“Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā Bhagavato pāde sirasā vandati; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati; evañ ca vadeti – ‘Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – sammāsambuddho vata so Bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa Bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata nibbānaṃ yatth’idaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’” ti.

“Sukhinī hotu Suppavāsā Koliyadhītā; arogā arogaṃ puttaṃ vijāyatū” ti. Saha vacanā ca pana Bhagavato Suppavāsā Koliyadhītā sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyi.

“Evaṃ, bhante” ti kho so Koliyaputto Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sakaṃ gharaṃ tena paccāyāsi. Addasā kho so Koliyaputto Suppavāsaṃ Koliyadhītaraṃ sukhiniṃ arogaṃ arogaṃ puttaṃ vijātaṃ. Disvān’assa etad ahosi – “acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāmāyaṃ Suppavāsā Koliyadhītā saha vacanā ca pana Bhagavato sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyissatī” ti. Attamano pamudito pītisomanassajāto ahosi.

Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā sāmikaṃ āmantesi – “ehi tvaṃ, ayyaputta, yena Bhagavā ten’upasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi – ‘Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā Bhagavato pāde sirasā vandatī’ ti; evañ ca vadehi – ‘Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, Bhagavā Suppavāsāya Koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’” ti.

“Paraman” ti kho so Koliyaputto Suppavāsāya Koliyadhītāya paṭissutvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so Koliyaputto Bhagavantaṃ etad avoca –

“Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā Bhagavato pāde sirasā vandati; evañ ca vadeti – ‘Suppavāsā, bhante, Koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, Bhagavā Suppavāsāya Koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’” ti.

Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena buddhappamukho bhikkhusaṅgho svātanāya bhattena nimantito hoti. So ca upāsako āyasmato Mahāmoggallānassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Mahāmoggallānaṃ āmantesi – “ehi tvaṃ, Moggallāna, yena so upāsako ten’upasaṅkama; upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ evaṃ vadehi – ‘Suppavāsā, āvuso, Koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāresi. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṃ karissasī’ ti. Tuyh’eso upaṭṭhāko” ti.

“Evaṃ, bhante” ti kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato paṭissutvā yena so upāsako ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ etad avoca – “Suppavāsā, āvuso, Koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṃ karissasī” ti.

“Sace me, bhante, ayyo Mahāmoggallāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañ ca jīvitassa ca saddhāya ca, karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṃ karissāmī” ti. “Dvinnaṃ kho te ahaṃ, āvuso, dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañ ca jīvitassa ca, saddhāya pana tvaṃ yeva pāṭibhogo” ti.

“Sace me, bhante, ayyo Mahāmoggallāno dvinnaṃ dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañ ca jīvitassa ca, karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṃ karissāmī” ti.

Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno taṃ upāsakaṃ saññāpetvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ etad avoca – “saññatto, bhante, so upāsako mayā; karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta bhattāni, pacchā so karissatī” ti.

Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, tañ ca dārakaṃ Bhagavantaṃ vandāpesi sabbañ ca bhikkhusaṅghaṃ.

Atha kho āyasmā Sāriputto taṃ dārakaṃ etad avoca – “kacci te, dāraka, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkhan” ti? “Kuto me, bhante Sāriputta, khamanīyaṃ, kuto yāpanīyaṃ. Satta me vassāni lohitakumbhiyaṃ vutthānī” ti.

Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā – “putto me Dhammasenāpatinā saddhiṃ mantetī” ti attamanā pamuditā pītisomanassajātā ahosi. Atha kho Bhagavā Suppavāsaṃ Koliyadhītaraṃ attamanaṃ pamuditaṃ pītisomanassajātaṃ viditvā Suppavāsaṃ Koliyadhītaraṃ etad avoca – “iccheyyāsi tvaṃ, Suppavāse, aññam pi evarūpaṃ puttan” ti? “Iccheyyām ahaṃ, Bhagavā, aññāni pi evarūpāni satta puttānī” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Asātaṃ sātarūpena, piyarūpena appiyaṃ;
dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattam ativattatī” ti.

Aṭṭhamaṃ.

19. Visākhāsuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena Visākhāya Migāramātuyā kocid eva attho raññe Pasenadimhi Kosale paṭibaddho hoti. Taṃ rājā Pasenadi Kosalo na yathādhippāyaṃ tīreti.

Atha kho Visākhā Migāramātā divā divassa yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Visākhaṃ Migāramātaraṃ Bhagavā etad avoca – “handa kuto nu tvaṃ, Visākhe, āgacchasi divā divassā” ti? “Idha me, bhante, kocid eva attho raññe Pasenadimhi Kosale paṭibaddho; taṃ rājā Pasenadi Kosalo na yathādhippāyaṃ tīretī” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Sabbaṃ paravasaṃ dukkhaṃ, sabbaṃ issariyaṃ sukhaṃ;
sādhāraṇe vihaññanti, yogā hi duratikkamā” ti.

Navamaṃ.

20. Bhaddiyasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Anupiyāyaṃ viharati ambavane. Tena kho pana samayena āyasmā Bhaddiyo Kāḷīgodhāya putto araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – “aho sukhaṃ, aho sukhan” ti.

Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū āyasmato Bhaddiyassa Kāḷīgodhāya puttassa araññagatassa pi rukkhamūlagatassa pi suññāgāragatassa pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānentassa – “aho sukhaṃ, aho sukhan” ti. Sutvāna nesaṃ etad ahosi – “nissaṃsayaṃ kho, āvuso, āyasmā Bhaddiyo Kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṃ carati, yaṃsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṃ, so tam anussaramāno araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukhan’” ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ – “āyasmā, bhante, Bhaddiyo Kāḷīgodhāya putto araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukhan’ ti. Nissaṃsayaṃ kho, bhante, āyasmā Bhaddiyo Kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṃ carati. Yaṃsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṃ, so tam anussaramāno araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukhan’” ti.

Atha kho Bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena Bhaddiyaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso Bhaddiya, āmantetī’” ti.

“Evaṃ, bhante” ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yen’āyasmā Bhaddiyo Kāḷīgodhāya putto ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhaddiyaṃ Kāḷīgodhāya puttaṃ etad avoca – “satthā taṃ, āvuso Bhaddiya, āmantetī” ti. “Evam āvuso” ti kho āyasmā Bhaddiyo Kāḷīgodhāya putto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Bhaddiyaṃ Kāḷīgodhāya puttaṃ Bhagavā etad avoca –

“Saccaṃ kira tvaṃ, Bhaddiya, araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukhan’” ti. “Evaṃ, bhante” ti.

“Kiṃ pana tvaṃ, Bhaddiya, atthavasaṃ sampassamāno araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukhan’” ti. “Pubbe me, bhante, agāriyabhūtassa rajjaṃ kārentassa anto pi antepure rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahi pi antepure rakkhā susaṃvihitā ahosi, anto pi nagare rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahi pi nagare rakkhā susaṃvihitā ahosi, anto pi janapade rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahi pi janapade rakkhā susaṃvihitā ahosi. So kho ahaṃ, bhante, evaṃ rakkhito gopito santo bhīto ubbiggo ussaṅkī utrāsī vihāsiṃ. Etarahi kho panāhaṃ, bhante, araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi eko abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrāsī appossukko pannalomo paradattavutto, migabhūtena cetasā viharāmi. Imaṃ kho ahaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamāno araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukhan’” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Yass’antarato na santi kopā,
itibhavābhavatañ ca vītivatto;
taṃ vigatabhayaṃ sukhiṃ asokaṃ,
devā nānubhavanti dassanāyā” ti.

Dasamaṃ.

Tass’uddānaṃ –

Mucalindo Rājā Daṇḍena, Sakkāro Upāsakena ca;
Gabbhinī Ekaputto ca, Suppavāsā Visākhā ca;
Kāḷīgodhāya Bhaddiyo ti.

Mucalindavaggo dutiyo niṭṭhito.