难陀品
21. Kammavipākajasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṃ dukkhaṃ tibbaṃ kharaṃ kaṭukaṃ vedanaṃ adhivāsento sato sampajāno avihaññamāno.
Addasā kho Bhagavā taṃ bhikkhuṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṃ dukkhaṃ tibbaṃ kharaṃ kaṭukaṃ vedanaṃ adhivāsentaṃ sataṃ sampajānaṃ avihaññamānaṃ.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Sabbakammajahassa bhikkhuno,
dhunamānassa pure kataṃ rajaṃ;
amamassa ṭhitassa tādino,
attho natthi janaṃ lapetave” ti.
Paṭhamaṃ.
22. Nandasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Nando Bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evam āroceti – “anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi; na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī” ti.
Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṃ etad avoca – “āyasmā, bhante, Nando Bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evam āroceti – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’” ti.
Atha kho Bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena Nandaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso Nanda, āmantetī’” ti. “Evaṃ, bhante” ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yen’āyasmā Nando ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Nandaṃ etad avoca – “satthā taṃ, āvuso Nanda, āmantetī” ti.
“Evam āvuso” ti kho āyasmā Nando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Nandaṃ Bhagavā etad avoca –
“Saccaṃ kira tvaṃ, Nanda, sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evam ārocesi – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’” ti? “Evaṃ, bhante” ti.
“Kissa pana tvaṃ, Nanda, anabhirato brahmacariyaṃ carasi, na sakkosi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissasī” ti? “Sākiyānī maṃ, bhante, Janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa upaḍḍhullikhitehi kesehi apaloketvā maṃ etad avoca – ‘tuvaṭaṃ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’ ti. So kho ahaṃ, bhante, tam anussaramāno anabhirato brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī” ti.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā, seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evam eva Jetavane antarahito devesu Tāvatiṃsesu pāturahosi.
Tena kho pana samayena pañcamattāni accharāsatāni Sakkassa devānam Indassa upaṭṭhānaṃ āgatāni honti kakuṭapādāni. Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Nandaṃ āmantesi – “passasi no tvaṃ, Nanda, imāni pañca accharāsatāni kakuṭapādānī” ti? “Evaṃ, bhante” ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, Nanda, katamā nu kho abhirūpatarā vā dassanīyatarā vā pāsādikatarā vā, Sākiyānī vā Janapadakalyāṇī, imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānī” ti? “Seyyathāpi, bhante, paluṭṭha-makkaṭī kaṇṇa-nāsa-cchinnā, evam eva kho, bhante, Sākiyānī Janapadakalyāṇī imesaṃ pañcannaṃ accharāsatānaṃ upanidhāya saṅkhyam pi nopeti kalabhāgam pi nopeti upanidhim pi nopeti. Atha kho imāni pañca accharāsatāni abhirūpatarāni c’eva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cā” ti.
“Abhirama, Nanda, abhirama, Nanda. Ahaṃ te pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānan” ti. “Sace me, bhante, Bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, abhiramissām’ahaṃ, bhante, Bhagavati brahmacariye” ti.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā, seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evam eva devesu Tāvatiṃsesu antarahito Jetavane pāturahosi.
Assosuṃ kho bhikkhū – “āyasmā kira Nando Bhagavato bhātā mātucchāputto accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; Bhagavā kir’assa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānan” ti.
Atha kho āyasmato Nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ Nandaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca samudācaranti – “bhatako kir’āyasmā Nando upakkitako kir’āyasmā Nando accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; Bhagavā kir’assa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānan” ti.
Atha kho āyasmā Nando sahāyakānaṃ bhikkhūnaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass’eva – yass’atthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā” ti abbhaññāsi. Aññataro kho pan’āyasmā Nando arahataṃ ahosi.
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ Jetavanaṃ obhāsetvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā Bhagavantaṃ etad avoca – “āyasmā, bhante, Nando Bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī” ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – “Nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī” ti.
Atha kho āyasmā Nando tassā rattiyā accayena yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Nando Bhagavantaṃ etad avoca – “yaṃ me, bhante, Bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcām’ahaṃ, bhante, Bhagavantaṃ etasmā paṭissavā” ti. “Mayā pi kho tvaṃ, Nanda, cetasā ceto paricca vidito – ‘Nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ ti. Devatā pi me etam atthaṃ ārocesi – ‘āyasmā, bhante, Nando Bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ ti. Yad eva kho te, Nanda, anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, athāhaṃ mutto etasmā paṭissavā” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yassa nittiṇṇo paṅko,
maddito kāmakaṇṭako;
mohakkhayaṃ anuppatto,
sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū” ti.
Dutiyaṃ.
23. Yasojasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni Sāvatthiṃ anuppattāni honti Bhagavantaṃ dassanāya. Te’dha kho āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi – “ke pan’ete, Ānanda, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope” ti? “Etāni, bhante, Yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni Sāvatthiṃ anuppattāni Bhagavantaṃ dassanāya. Te’te āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā” ti. “Tena h’Ānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi – ‘satthā āyasmante āmantetī’” ti.
“Evaṃ, bhante” ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca – “satthā āyasmante āmantetī” ti. “Evam āvuso” ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paṭissutvā yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etad avoca – “kiṃ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope” ti?
Evaṃ vutte, āyasmā Yasojo Bhagavantaṃ etad avoca – “imāni, bhante, pañcamattāni bhikkhusatāni Sāvatthiṃ anuppattāni Bhagavantaṃ dassanāya. Te’me āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā” ti.
“Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo; na vo mama santike vatthabban” ti.
“Evaṃ, bhante” ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaram ādāya yena Vajjī tena cārikaṃ pakkamiṃsu. Vajjīsu anupubbena cārikaṃ caramānā yena Vaggumudā nadī ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Vaggumudāya nadiyā tīre paṇṇakuṭiyo karitvā vassaṃ upagacchiṃsu.
Atha kho āyasmā Yasojo vassūpagato bhikkhū āmantesi – “Bhagavatā mayaṃ, āvuso, paṇāmitā atthakāmena hitesinā, anukampakena anukampaṃ upādāya. Handa mayaṃ, āvuso, tathā vihāraṃ kappema yathā no viharataṃ Bhagavā attamano assā” ti. “Evam āvuso” ti kho te bhikkhū āyasmato Yasojassa paccassosuṃ. Atha kho te bhikkhū vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā ten’ev’antaravassena sabbe va tisso vijjā sacchākaṃsu.
Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena Vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena Vesālī tad avasari. Tatra sudaṃ Bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṃ.
Atha kho Bhagavā Vaggumudātīriyānaṃ bhikkhūnaṃ cetasā ceto paricca manasi karitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi – “ālokajātā viya me, Ānanda, esā disā, obhāsajātā viya me, Ānanda, esā disā; yassaṃ disāyaṃ Vaggumudātīriyā bhikkhū viharanti. Gantuṃ appaṭikūlāsi me manasi kātuṃ. Pahiṇeyyāsi tvaṃ, Ānanda, Vaggumudātīriyānaṃ bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ – ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’” ti.
“Evaṃ, bhante” ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā yena aññataro bhikkhu ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etad avoca – “ehi tvaṃ, āvuso, yena Vaggumudātīriyā bhikkhū ten’upasaṅkama; upasaṅkamitvā Vaggumudātīriye bhikkhū evaṃ vadehi – ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’” ti.
“Evam āvuso” ti kho so bhikkhu āyasmato Ānandassa paṭissutvā, seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evam eva Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṃ antarahito Vaggumudāya nadiyā tīre tesaṃ bhikkhūnaṃ purato pāturahosi. Atha kho so bhikkhu Vaggumudātīriye bhikkhū etad avoca – “satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo” ti.
“Evam āvuso” ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaram ādāya, seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evam eva Vaggumudāya nadiyā tīre antarahitā Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṃ Bhagavato sammukhe pāturahesuṃ. Tena kho pana samayena Bhagavā āneñjena samādhinā nisinno hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi – “katamena nu kho Bhagavā vihārena etarahi viharatī” ti? Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi – “āneñjena kho Bhagavā vihārena etarahi viharatī” ti. Sabbe va āneñjasamādhinā nisīdiṃsu.
Atha kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena Bhagavā ten’añjaliṃ paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad avoca – “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, Bhagavā āgantukehi bhikkhūhī” ti. Evaṃ vutte, Bhagavā tuṇhī ahosi.
Dutiyam pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena Bhagavā ten’añjaliṃ paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad avoca – “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto majjhimo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, Bhagavā āgantukehi bhikkhūhī” ti. Dutiyam pi kho Bhagavā tuṇhī ahosi.
Tatiyam pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena Bhagavā ten’añjaliṃ paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad avoca – “abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto pacchimo yāmo, uddhasto aruṇo, nandimukhī ratti; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, Bhagavā āgantukehi bhikkhūhī” ti.
Atha kho Bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi – “sace kho tvaṃ, Ānanda, jāneyyāsi ettakam pi te nappaṭibhāseyya. Ahañ ca, Ānanda, imāni ca pañca bhikkhusatāni sabbe va āneñjasamādhinā nisīdimhā” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yassa jito kāmakaṇṭako,
akkoso ca vadho ca bandhanañ ca;
pabbato va so ṭhito anejo,
sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū” ti.
Tatiyaṃ.
24. Sāriputtasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yathā pi pabbato selo,
acalo suppatiṭṭhito;
evaṃ mohakkhayā bhikkhu,
pabbato va na vedhatī” ti.
Catutthaṃ.
25. Mahāmoggallānasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ sūpaṭṭhitāya.
Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Mahāmoggallānaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ sūpaṭṭhitāya.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Sati kāyagatā upaṭṭhitā,
chasu phassāyatanesu saṃvuto;
satataṃ bhikkhu samāhito,
jaññā nibbānam attano” ti.
Pañcamaṃ.
26. Pilindavacchasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācarati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ – “āyasmā, bhante, Pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī” ti.
Atha kho Bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena Pilindavacchaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso Pilindavaccha, āmantetī’” ti. “Evaṃ, bhante” ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yen’āyasmā Pilindavaccho ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Pilindavacchaṃ etad avoca – “satthā taṃ, āvuso Pilindavaccha, āmantetī” ti.
“Evam āvuso” ti kho āyasmā Pilindavaccho tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Pilindavacchaṃ Bhagavā etad avoca – “saccaṃ kira tvaṃ, Vaccha, bhikkhū vasalavādena samudācarasī” ti? “Evaṃ, bhante” ti.
Atha kho Bhagavā āyasmato Pilindavacchassa pubbenivāsaṃ manasi karitvā bhikkhū āmantesi – “mā kho tumhe, bhikkhave, Vacchassa bhikkhuno ujjhāyittha. Na, bhikkhave, Vaccho dosantaro bhikkhū vasalavādena samudācarati. Vacchassa, bhikkhave, bhikkhuno pañca jātisatāni abbokiṇṇāni brāhmaṇakule paccājātāni. So tassa vasalavādo dīgharattaṃ samudāciṇṇo. Tenāyaṃ Vaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Yamhī na māyā vasatī na māno,
yo vītalobho amamo nirāso;
panuṇṇakodho abhinibbutatto,
so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū” ti.
Chaṭṭhaṃ.
27. Sakkudānasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Mahākassapo Pippaliguhāyaṃ viharati, sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā. Atha kho āyasmā Mahākassapo tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato Mahākassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etad ahosi – “yaṃnūnāhaṃ Rājagahaṃ piṇḍāya paviseyyan” ti.
Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato Mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā Mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.
Tena kho pana samayena Sakko devānam Indo āyasmato Mahākassapassa piṇḍapātaṃ dātukāmo hoti. Pesakāravaṇṇaṃ abhinimminitvā tantaṃ vināti. Sujā asurakaññā tasaraṃ pūreti. Atha kho āyasmā Mahākassapo Rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena Sakkassa devānam Indassa nivesanaṃ ten’upasaṅkami. Addasā kho Sakko devānam Indo āyasmantaṃ Mahākassapaṃ dūrato va āgacchantaṃ. Disvāna gharā nikkhamitvā paccugantvā hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavisitvā ghaṭiyā odanaṃ uddharitvā pattaṃ pūretvā āyasmato Mahākassapassa adāsi. So ahosi piṇḍapāto anekasūpo anekabyañjano anekarasabyañjano. Atha kho āyasmato Mahākassapassa etad ahosi – “ko nu kho ayaṃ satto yassāyaṃ evarūpo iddhānubhāvo” ti? Atha kho āyasmato Mahākassapassa etad ahosi – “Sakko kho ayaṃ devānam Indo” ti. Iti viditvā Sakkaṃ devānam Indaṃ etad avoca – “kataṃ kho te idaṃ, Kosiya, mā puna pi evarūpam akāsī” ti. “Amhākam pi, bhante Kassapa, puññena attho; amhākam pi puññena karaṇīyan” ti.
Atha kho Sakko devānam Indo āyasmantaṃ Mahākassapaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānesi –
“Aho dānaṃ paramadānaṃ Kassape suppatiṭṭhitaṃ.
Aho dānaṃ paramadānaṃ Kassape suppatiṭṭhitaṃ.
Aho dānaṃ paramadānaṃ Kassape suppatiṭṭhitan” ti.
Assosi kho Bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya Sakkassa devānam Indassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānentassa –
“Aho dānaṃ paramadānaṃ Kassape suppatiṭṭhitaṃ.
Aho dānaṃ paramadānaṃ Kassape suppatiṭṭhitaṃ.
Aho dānaṃ paramadānaṃ Kassape suppatiṭṭhitan” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Piṇḍapātikassa bhikkhuno,
attabharassa anaññaposino;
devā pihayanti tādino,
upasantassa sadā satīmato” ti.
Sattamaṃ.
28. Piṇḍapātikasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantānaṃ kareri-maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayam antarākathā udapādi –
“Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Hand’āvuso, mayam pi piṇḍapātikā homa. Mayam pi lacchāma kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, mayam pi lacchāma kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, mayam pi lacchāma kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, mayam pi lacchāma kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, mayam pi lacchāma kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ; mayam pi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā” ti. Ayañ carahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.
Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena kareri-maṇḍalamāḷo ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi – “kāya nu’ttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā” ti?
“Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantānaṃ kareri-maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayam antarākathā udapādi –
‘Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Hand’āvuso, mayam pi piṇḍapātikā homa. Mayam pi lacchāma kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ…pe… kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Mayam pi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā’ ti.
“Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha Bhagavā anuppatto” ti.
“Na khv etaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Piṇḍapātikassa bhikkhuno,
attabharassa anaññaposino;
devā pihayanti tādino,
no ce saddasilokanissito” ti.
Aṭṭhamaṃ.
29. Sippasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayam antarākathā udapādi – “ko nu kho, āvuso, sippaṃ jānāti? Ko kiṃ sippaṃ sikkhi? Kataraṃ sippaṃ sippānaṃ aggan” ti?
Tatth’ekacce evam āhaṃsu – “hatthisippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “assasippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “rathasippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “dhanusippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “tharusippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “muddāsippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “gaṇanāsippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “saṅkhānasippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “lekhāsippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “kāveyyasippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “lokāyatasippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ekacce evam āhaṃsu – “khattavijjāsippaṃ sippānaṃ aggan” ti.
Ayañ carahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.
Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena maṇḍalamāḷo ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi – “kāya nu’ttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā” ti?
“Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ ayam antarākathā udapādi – ‘ko nu kho, āvuso, sippaṃ jānāti? Ko kiṃ sippaṃ sikkhi? Kataraṃ sippaṃ sippānaṃ aggan’ ti?
“Tatth’ekacce evam āhaṃsu – ‘hatthisippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘assasippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘rathasippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘dhanusippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘tharusippaṃ sippānaṃ aggan’ ti,
ekacce evam āhaṃsu – ‘muddāsippaṃ sippānaṃ aggan’ ti
ekacce evam āhaṃsu – ‘gaṇanāsippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘saṅkhānasippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘lekhāsippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘kāveyyasippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘lokāyatasippaṃ sippānaṃ aggan’ ti;
ekacce evam āhaṃsu – ‘khattavijjāsippaṃ sippānaṃ aggan’ ti.
Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā hoti vippakatā, atha Bhagavā anuppatto” ti.
“Na khv etaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo” ti.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Asippajīvī lahu atthakāmo,
yatindriyo sabbadhi vippamutto;
anokasārī amamo nirāso,
hitvā mānaṃ ekacaro sa bhikkhū” ti.
Navamaṃ.
30. Lokasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena Bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukha-paṭisaṃvedī.
Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho Bhagavā buddhacakkhunā volokento satte anekehi santāpehi santappamāne, anekehi ca pariḷāhehi pariḍayhamāne – rāgajehi pi, dosajehi pi, mohajehi pi.
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
“Ayaṃ loko santāpajāto,
phassapareto rogaṃ vadati attato;
yena yena hi maññati,
tato taṃ hoti aññathā.
“Aññathābhāvī bhavasatto loko,
bhavapareto bhavam evābhinandati;
yad abhinandati taṃ bhayaṃ,
yassa bhāyati taṃ dukkhaṃ;
bhavavippahānāya kho,
pan’idaṃ brahmacariyaṃ vussati”.
“‘Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkham āhaṃsu, sabbe te avippamuttā bhavasmā’ ti vadāmi.
“‘Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇam āhaṃsu, sabbe te anissaṭā bhavasmā’ ti vadāmi.
“Upadhiñ hi paṭicca dukkham idaṃ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo.
“Lokamimaṃ passa; puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā aparimuttā; ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā” ti.
“Evam etaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato;
bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati.
“Sabbaso taṇhānaṃ khayā,
asesavirāganirodho nibbānaṃ;
tassa nibbutassa bhikkhuno,
anupādā punabbhavo na hoti;
abhibhūto Māro vijitasaṅgāmo,
upaccagā sabbabhavāni tādī” ti.
Dasamaṃ.
Tass’uddānaṃ –
Kammaṃ Nando Yasojo ca, Sāriputto ca Kolito;
Pilindo Kassapo Piṇḍo, Sippaṃ Lokena te dasā ti.
Nandavaggo tatiyo niṭṭhito.