弥醯品


Meghiyavaggo

31. Meghiyasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Cālikāyaṃ viharati Cālike pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā Meghiyo Bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho āyasmā Meghiyo yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā Meghiyo Bhagavantaṃ etad avoca – “icchām’ahaṃ, bhante, Jantugāmaṃ piṇḍāya pavisitun” ti. “Yassa’dāni tvaṃ, Meghiya, kālaṃ maññasī” ti.

Atha kho āyasmā Meghiyo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Jantugāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkanto yena Kimikāḷāya nadiyā tīraṃ ten’upasaṅkami. Addasā kho āyasmā Meghiyo Kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṃ pāsādikaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Disvān’assa etad ahosi – “pāsādikaṃ vat’idaṃ ambavanaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Alaṃ vat’idaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ Bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyā” ti.

Atha kho āyasmā Meghiyo yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Meghiyo Bhagavantaṃ etad avoca –

“Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Jantugāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkanto yena Kimikāḷāya nadiyā tīraṃ ten’upasaṅkamiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ, bhante, Kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṃ pāsādikaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Disvāna me etad ahosi – ‘pāsādikaṃ vat’idaṃ ambavanaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Alaṃ vat’idaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ Bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyā’ ti. Sace maṃ, bhante, Bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā” ti.

Evaṃ vutte, Bhagavā āyasmantaṃ Meghiyaṃ etad avoca – “āgamehi tāva, Meghiya, ekakamhi tāva, yāva añño pi koci bhikkhu āgacchatī” ti.

Dutiyam pi kho āyasmā Meghiyo Bhagavantaṃ etad avoca – “Bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṃ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṃ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ Bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā” ti.

Dutiyam pi kho Bhagavā āyasmantaṃ Meghiyaṃ etad avoca – “āgamehi tāva, Meghiya, ekakamhi tāva, yāva añño pi koci bhikkhu āgacchatī” ti.

Tatiyam pi kho āyasmā Meghiyo Bhagavantaṃ etad avoca – “Bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṃ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṃ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ Bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā” ti.

“Padhānan ti kho, Meghiya, vadamānaṃ kinti vadeyyāma? Yassa’dāni tvaṃ, Meghiya, kālaṃ maññasī” ti.

Atha kho āyasmā Meghiyo uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena taṃ ambavanaṃ ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ ambavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho āyasmato Meghiyassa tasmiṃ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṃ – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.

Atha kho āyasmato Meghiyassa etad ahosi – “acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Saddhāya ca vat’amhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Atha ca pan’imehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṃ – kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena”.

Atha kho āyasmā Meghiyo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Meghiyo Bhagavantaṃ etad avoca –

“Idha mayhaṃ, bhante, tasmiṃ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṃ – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko. Tassa mayhaṃ, bhante, etad ahosi – ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho. Saddhāya ca vat’amhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Atha ca pan’imehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṃ – kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena’”.

“Aparipakkāya, Meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṃvattanti. Katame pañca?

“Idha, Meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Aparipakkāya, Meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ paṭhamo dhammo paripākāya saṃvattati.

“Puna c’aparaṃ, Meghiya, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Aparipakkāya, Meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ dutiyo dhammo paripākāya saṃvattati.

“Puna c’aparaṃ, Meghiya, bhikkhu yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ – appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Aparipākāya, Meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ tatiyo dhammo paripākāya saṃvattati.

“Puna c’aparaṃ, Meghiya, bhikkhu āraddhavīriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya, Meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ catuttho dhammo paripākāya saṃvattati.

“Puna c’aparaṃ, Meghiya, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya, Meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ pañcamo dhammo paripākāya saṃvattati. Aparipakkāya, Meghiya, cetovimuttiyā ime pañca dhammā paripākāya saṃvattanti.

“Kalyāṇamittass’etaṃ, Meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ sīlavā bhavissati, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhissati sikkhāpadesu.

“Kalyāṇamittass’etaṃ, Meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ – appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī.

“Kalyāṇamittass’etaṃ, Meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ āraddhavīriyo viharissati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

“Kalyāṇamittass’etaṃ, Meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ paññavā bhavissati, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.

“Tena ca pana, Meghiya, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā – asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino hi, Meghiya, anattasaññā saṇṭhāti, anattasaññī asmimānasamugghātaṃ pāpuṇāti diṭṭhe va dhamme nibbānan” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Khuddā vitakkā sukhumā vitakkā,
anugatā manaso uppilāvā;
ete avidvā manaso vitakke,
hurā huraṃ dhāvati bhantacitto.

“Ete ca vidvā manaso vitakke,
ātāpiyo saṃvaratī satīmā;
anugate manaso uppilāve,
asesam ete pajahāsi buddho” ti.

Paṭhamaṃ.

32. Uddhatasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kusinārāyaṃ viharati Upavattane Mallānaṃ sālavane. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Addasā kho Bhagavā te sambahule bhikkhū avidūre araññakuṭikāyaṃ viharante uddhate unnaḷe capale mukhare vikiṇṇavāce muṭṭhassatino asampajāne asamāhite vibbhantacitte pākatindriye.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Arakkhitena kāyena, micchādiṭṭhihatena ca;
thinamiddhābhibhūtena, vasaṃ Mārassa gacchati.

“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappa-gocaro;
sammādiṭṭhi-purekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;
thīnamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe” ti.

Dutiyaṃ.

33. Gopālakasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho Bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Atha kho aññataro gopālako yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gopālakaṃ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

Atha kho so gopālako Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito Bhagavantaṃ etad avoca – “adhivāsetu me, bhante, Bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā” ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho so gopālako Bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho so gopālako tassā rattiyā accayena sake nivesane pahūtaṃ appodakapāyasaṃ paṭiyādāpetvā navañ ca sappiṃ Bhagavato kālaṃ ārocesi – “kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhattan” ti.

Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena tassa gopālakassa nivesanaṃ ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Atha kho so gopālako buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ appodakapāyasena navena ca sappinā sahatthā santappesi sampavāresi.

Atha kho so gopālako Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gopālakaṃ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho acirapakkantassa Bhagavato taṃ gopālakaṃ aññataro puriso sīmantarikāya jīvitā voropesi.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ – “yena, bhante, gopālakena ajja buddhappamukho bhikkhusaṅgho appodakapāyasena navena ca sappinā sahatthā santappito sampavārito so kira, bhante, gopālako aññatarena purisena sīmantarikāya jīvitā voropito” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Diso disaṃ yaṃ taṃ kayirā, verī vā pana verinaṃ;
micchāpaṇihitaṃ cittaṃ, pāpiyo naṃ tato kare” ti.

Tatiyaṃ.

34. Yakkhapahārasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno Kapotakandarāyaṃ viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā.

Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchanti kenacid eva karaṇīyena. Addasaṃsu kho te yakkhā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṃ. Disvāna eko yakkho dutiyaṃ yakkhaṃ etad avoca – “paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātun” ti. Evaṃ vutte, so yakkho taṃ yakkhaṃ etad avoca – “alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo” ti.

Dutiyam pi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etad avoca – “paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātun” ti. Dutiyam pi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etad avoca – “alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo” ti.

Tatiyam pi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etad avoca – “paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātun” ti. Tatiyam pi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etad avoca – “alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo” ti.

Atha kho so yakkho taṃ yakkhaṃ anādiyitvā āyasmato Sāriputtattherassa sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osādeyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya. Atha ca pana so yakkho ‘ḍayhāmi ḍayhāmī’ ti vatvā tatth’eva mahānirayaṃ apatāsi.

Addasā kho āyasmā Mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato Sāriputtattherassa sīse pahāraṃ dīyamānaṃ. Disvā yena āyasmā Sāriputto ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ etad avoca – “kacci te, āvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkhan” ti? “Khamanīyaṃ me, āvuso Moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso Moggallāna; api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkhan” ti.

“Acchariyaṃ, āvuso Sāriputta, abbhutaṃ, āvuso Sāriputta. Yāva mahiddhiko āyasmā Sāriputto mahānubhāvo. Idha te, āvuso Sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osādeyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya, atha ca pan’āyasmā Sāriputto evam āha – ‘khamanīyaṃ me, āvuso Moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso Moggallāna; api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkhan’” ti.

“Acchariyaṃ, āvuso Moggallāna, abbhutaṃ, āvuso Moggallāna. Yāva mahiddhiko āyasmā Mahāmoggallāno mahānubhāvo yatra hi nāma yakkham pi passissati. Mayaṃ pan’etarahi paṃsupisācakam pi na passāmā” ti.

Assosi kho Bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṃ ubhinnaṃ mahānāgānaṃ imaṃ evarūpaṃ kathāsallāpaṃ.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati;
virattaṃ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati;
yass’evaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkham essatī” ti.

Catutthaṃ.

35. Nāgasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosambiyaṃ viharati Ghositārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho Bhagavato etad ahosi – “ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yaṃnūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan” ti.

Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkanto sāmaṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaram ādāya anāmantetvā upaṭṭhākaṃ anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ eko adutiyo yena Pālileyyakaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena Pālileyyakaṃ tad avasari. Tatra sudaṃ Bhagavā Pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle.

Aññataro pi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni c’eva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañ c’assa sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā c’assa uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho tassa hatthināgassa etad ahosi – “ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni c’eva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañ ca me sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yaṃnūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan” ti.

Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena Pālileyyakaṃ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṃ yena Bhagavā ten’upasaṅkami. Tatra sudaṃ so hatthināgo yasmiṃ padese Bhagavā viharati taṃ padesaṃ appaharitaṃ karoti, soṇḍāya ca Bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti.

Atha kho Bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – “ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. So’mhi etarahi anākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī” ti.

Tassa pi kho hatthināgassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – “ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni c’eva tiṇāni khādiṃ, obhaggobhaggañ ca me sākhābhaṅgaṃ khādiṃsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṃ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo agamaṃsu, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. So’mhi etarahi anākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, acchinnaggāni c’eva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañ ca me sākhābhaṅgaṃ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo na kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī” ti.

Atha kho Bhagavā attano ca pavivekaṃ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Etaṃ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino;
sameti cittaṃ cittena, yad eko ramatī mano” ti.

Pañcamaṃ.

36. Piṇḍolasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Piṇḍolabhāradvājo Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko tecīvariko appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo adhicittam anuyutto.

Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Piṇḍolabhāradvājaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya āraññikaṃ piṇḍapātikaṃ paṃsukūlikaṃ tecīvarikaṃ appicchaṃ santuṭṭhaṃ pavivittaṃ asaṃsaṭṭhaṃ āraddhavīriyaṃ dhutavādaṃ adhicittam anuyuttaṃ.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Anūpavādo anūpaghāto, pātimokkhe ca saṃvaro;
mattaññutā ca bhattasmiṃ, pantañ ca sayanāsanaṃ;
adhicitte ca āyogo, etaṃ buddhāna sāsanan” ti.

Chaṭṭhaṃ.

37. Sāriputtasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo adhicittam anuyutto.

Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya appicchaṃ santuṭṭhaṃ pavivittaṃ asaṃsaṭṭhaṃ āraddhavīriyaṃ adhicittam anuyuttaṃ.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Adhicetaso appamajjato,
munino monapathesu sikkhato;
sokā na bhavanti tādino,
upasantassa sadā satīmato” ti.

Sattamaṃ.

38. Sundarīsuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅgho pi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā Bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena Sundarī paribbājikā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Sundariṃ paribbājikaṃ etad avocuṃ – “ussahasi tvaṃ, bhagini, ñātīnaṃ atthaṃ kātun” ti? “Kyāhaṃ, ayyā, karomi? Kiṃ mayā na sakkā kātuṃ? Jīvitam pi me pariccattaṃ ñātīnaṃ atthāyā” ti.

“Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṃ Jetavanaṃ gacchāhī” ti. “Evaṃ, ayyā” ti kho Sundarī paribbājikā tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ paṭissutvā abhikkhaṇaṃ Jetavanaṃ agamāsi.

Yadā te aññiṃsu aññatitthiyā paribbājakā – “vodiṭṭhā kho Sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṃ Jetavanaṃ gacchatī” ti. Atha naṃ jīvitā voropetvā tatth’eva Jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā yena rājā Pasenadi Kosalo ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ etad avocuṃ – “yā sā, mahārāja, Sundarī paribbājikā; sā no na dissatī” ti. “Kattha pana tumhe āsaṅkathā” ti? “Jetavane, mahārājā” ti. “Tena hi Jetavanaṃ vicinathā” ti.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā Jetavanaṃ vicinitvā yathānikkhittaṃ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṃ āropetvā Sāvatthiṃ pavesetvā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṃ –

“Passathāyyā samaṇānaṃ Sakyaputtiyānaṃ kammaṃ. Alajjino ime samaṇā Sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañ hi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī” ti.

Tena kho pana samayena Sāvatthiyaṃ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti –

“Alajjino ime samaṇā Sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañ hi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī” ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantā yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ – “Etarahi, bhante, Sāvatthiyaṃ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti –

‘Alajjino ime samaṇā Sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañ hi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī’” ti.

“N’eso, bhikkhave, saddo ciraṃ bhavissati. Sattāham eva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha –

“‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti,
yo vā pi katvā na karomi cāha;
ubho pi te pecca samā bhavanti,
nihīnakammā manujā paratthā’” ti.

Atha kho te bhikkhū Bhagavato santike imaṃ gāthaṃ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti –

“Abhūtavādī nirayaṃ upeti,
yo vā pi katvā na karomicāha;
ubho pi te pecca samā bhavanti,
nihīnakammā manujā paratthā” ti.

Manussānaṃ etad ahosi – “akārakā ime samaṇā Sakyaputtiyā. Na yimehi kataṃ. Sapant’ime samaṇā Sakyaputtiyā” ti. N’eva so saddo ciraṃ ahosi. Sattāham eva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavato etad avocuṃ – “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante. Yāva subhāsitaṃ c’idaṃ bhante Bhagavatā –

‘N’eso, bhikkhave, saddo ciraṃ bhavissati. Sattāham eva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ ti.

“Antarahito so, bhante, saddo” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Tudanti vācāya janā asaññatā,
sarehi saṅgāmagataṃ va kuñjaraṃ;
sutvāna vākyaṃ pharusaṃ udīritaṃ,
adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto” ti.

Aṭṭhamaṃ.

39. Upasenasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmato Upasenassa Vaṅgantaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – “lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, satthā ca me Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho; svākkhāte c’amhi dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajito; sabrahmacārino ca me sīlavanto kalyāṇadhammā; sīlesu c’amhi paripūrakārī; susamāhito c’amhi ekaggacitto; arahā c’amhi khīṇāsavo; mahiddhiko c’amhi mahānubhāvo. Bhaddakaṃ me jīvitaṃ, bhaddakaṃ maraṇan” ti.

Atha kho Bhagavā āyasmato Upasenassa Vaṅgantaputtassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Yaṃ jīvitaṃ na tapati, maraṇante na socati;
sa ve diṭṭhapado dhīro, sokamajjhe na socati.

“Ucchinnabhavataṇhassa, santacittassa bhikkhuno;
vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo” ti.

Navamaṃ.

40. Sāriputtaupasamasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano upasamaṃ paccavekkhamāno.

Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano upasamaṃ paccavekkhamānaṃ.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Upasantasantacittassa, netticchinnassa bhikkhuno;
vikkhīṇo jātisaṃsāro, mutto so Mārabandhanā” ti.

Dasamaṃ.

Tass’uddānaṃ –

Meghiyo Uddhatā Gopālo, Yakkho Nāgena pañcamaṃ;
Piṇḍolo Sāriputto ca, Sundarī bhavati aṭṭhamaṃ;
Upaseno Vaṅgantaputto, Sāriputto ca te dasā ti.

Meghiyavaggo catuttho niṭṭhito.