生盲品

Jaccandhavaggo

51. Āyusaṅkhārossajjanasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkanto āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi – “gaṇhāhi, Ānanda, nisīdanaṃ. Yena Cāpālaṃ cetiyaṃ ten’upasaṅkamissāma divāvihārāyā” ti.

“Evaṃ, bhante” ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya Bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho Bhagavā yena Cāpālaṃ cetiyaṃ ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi –

“Ramaṇīyā, Ānanda, Vesālī; ramaṇīyaṃ Udenaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ Gotamakaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ Sattambaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ Bahuputtaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ Sārandadaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ Cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, Ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, Ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, Ānanda, Tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā” ti.

Evam pi kho āyasmā Ānando Bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na Bhagavantaṃ yāci – “tiṭṭhatu, bhante, Bhagavā kappaṃ; tiṭṭhatu Sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan” ti, yathā taṃ Mārena pariyuṭṭhitacitto.

Dutiyam pi kho…pe…
Tatiyam pi kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi –

Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi – “gaccha tvaṃ, Ānanda, yassa’dāni kālaṃ maññasī” ti. “Evaṃ, bhante” ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.

Atha kho Māro pāpimā, acirapakkante āyasmante Ānande, yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho Māro pāpimā Bhagavantaṃ etad avoca –

“Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā; parinibbātu Sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato. Bhāsitā kho pan’esā, bhante, Bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ ti. Etarahi kho pana, bhante bhikkhū Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā; parinibbātu Sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato.

“Bhāsitā kho pan’esā, bhante, Bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo Bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā; parinibbātu Sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato.

“Bhāsitā kho pan’esā, bhante, Bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā; parinibbātu Sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato.

“Bhāsitā kho pan’esā, bhante, Bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā Bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā; parinibbātu Sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato.

“Bhāsitā kho pan’esā, bhante, Bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañ c’eva bhavissati phītañ ca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitan’ ti. Etarahi kho pana, bhante, Bhagavato brahmacariyaṃ iddhañ c’eva phītañ ca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā; parinibbātu Sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato” ti.

Evaṃ vutte, Bhagavā Māraṃ pāpimantaṃ etad avoca – “appossukko tvaṃ, pāpima, hohi. Na ciraṃ Tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena Tathāgato parinibbāyissatī” ti.

Atha kho Bhagavā Cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajji. Ossaṭṭhe ca Bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako lomahaṃso, devadundubhiyo ca phaliṃsu.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Tulam atulañ ca sambhavaṃ,
bhavasaṅkhāram avassaji muni;
ajjhattarato samāhito,
abhindi kavacam iv’attasambhavan” ti.

Paṭhamaṃ.

52. Sattajaṭilasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena Bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, parūḷha-kaccha-nakha-lomā khāri-vividham ādāya Bhagavato avidūre atikkamanti.

Addasā kho rājā Pasenadi Kosalo te satta ca jaṭile, satta ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake, parūḷha-kaccha-nakha-lome khāri-vividham ādāya Bhagavato avidūre atikkamante. Disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, ten’añjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ nāmaṃ sāvesi – “rājāhaṃ, bhante, Pasenadi Kosalo; rājāhaṃ, bhante, Pasenadi Kosalo; rājāhaṃ, bhante, Pasenadi Kosalo” ti.

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu, sattasu ca nigaṇṭhesu, sattasu ca acelakesu, sattasu ca ekasāṭakesu, sattasu ca paribbājakesu, yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca – “ye kho bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā ete tesaṃ aññatare” ti.

“Dujjānaṃ kho etaṃ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena – ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannā ti.

“Saṃvāsena kho, mahārāja, sīlaṃ veditabbaṃ. Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena.

“Saṃvohārena kho, mahārāja, soceyyaṃ veditabbaṃ. Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena.

“Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena.

“Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā” ti.

“Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante. Yāva subhāsitaṃ c’idaṃ, bhante, Bhagavatā –

‘dujjānaṃ kho etaṃ, mahārāja, tayā gihinā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena – ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannā ti. Saṃvāsena kho, mahārāja, sīlaṃ veditabbaṃ…pe… sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’ ti.

“Ete, bhante, mama purisā corā ocarakā janapadaṃ ocaritvā gacchanti. Tehi paṭhamaṃ ociṇṇaṃ ahaṃ pacchā osārissāmi. Idāni te, bhante, taṃ rajojallaṃ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Na vāyameyya sabbattha, nāññassa puriso siyā;
nāññaṃ nissāya jīveyya, dhammena na vaṇiṃ care” ti.

Dutiyaṃ.

53. Paccavekkhaṇasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne paccavekkhamāno nisinno hoti, aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate.

Atha kho Bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne viditvā aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Ahu pubbe tadā nāhu, nāhu pubbe tadā ahu;
na cāhu na ca bhavissati, na c’etarahi vijjatī” ti.

Tatiyaṃ.

54. Paṭhamanānātitthiyasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiya-samaṇa-brāhmaṇa-paribbājakā Sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassato loko, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asassato loko, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “antavā loko, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “anantavā loko, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “hoti Tathāgato paraṃ maraṇā, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “na hoti Tathāgato paraṃ maraṇā, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṃ maraṇā, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “n’eva hoti na na hoti Tathāgato paraṃ maraṇā, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – “ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo” ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantā yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ –

“Idha, bhante, sambahulā nānātitthiya-samaṇa-brāhmaṇa-paribbājakā Sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

“Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato loko, idam eva saccaṃ mogham aññan’ ti…pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo’” ti.

“Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā; atthaṃ na jānanti, anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti, adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo’ ti.

“Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, imissā yeva Sāvatthiyā aññataro rājā ahosi. Atha kho, bhikkhave, so rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yāvatakā Sāvatthiyā jaccandhā te sabbe ekajjhaṃ sannipātehī’ ti. ‘Evaṃ, devā’ ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā yāvatakā Sāvatthiyā jaccandhā te sabbe gahetvā yena so rājā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ rājānaṃ etad avoca – ‘sannipātitā kho te, deva, yāvatakā Sāvatthiyā jaccandhā’ ti. ‘Tena hi, bhaṇe, jaccandhānaṃ hatthiṃ dassehī’ ti. ‘Evaṃ, devā’ ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā jaccandhānaṃ hatthiṃ dassesi.

“Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa sīsaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa kaṇṇaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa dantaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa soṇḍaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa kāyaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa pādaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa satthiṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa naṅguṭṭhaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ ti.
Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa vāladhiṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’” ti.

“Atha kho, bhikkhave, so puriso jaccandhānaṃ hatthiṃ dassetvā yena so rājā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ rājānaṃ etad avoca – ‘diṭṭho kho tehi, deva, jaccandhehi hatthī; yassa dāni kālaṃ maññasī’ ti.

“Atha kho, bhikkhave, so rājā yena te jaccandhā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā te jaccandhe etad avoca – ‘diṭṭho vo, jaccandhā, hatthī’ ti? ‘Evaṃ, deva, diṭṭho no hatthī’ ti. ‘Vadetha, jaccandhā, kīdiso hatthī’ ti?

“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa sīsaṃ diṭṭhaṃ ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi kumbho’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kaṇṇo diṭṭho ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi suppo’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa danto diṭṭho ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi khīlo’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa soṇḍo diṭṭho ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi naṅgalīsā’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kāyo diṭṭho ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi koṭṭho’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa pādo diṭṭho ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi thūṇo’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa satthi diṭṭho ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi udukkhalo’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa naṅguṭṭhaṃ diṭṭhaṃ ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi musalo’ ti.
“Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa vāladhi diṭṭho ahosi, te evam āhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi sammajjanī’ ti.

“Te ‘ediso hatthī, n’ediso hatthī; n’ediso hatthī, ediso hatthī’ ti aññamaññaṃ muṭṭhīhi saṃsumbhiṃsu. Tena ca pana, bhikkhave, so rājā attamano ahosi.

“Evam eva kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo’” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā;
viggayha naṃ vivadanti, janā ekaṅgadassino” ti.

Catutthaṃ.

55. Dutiyanānātitthiyasuttaṃ

Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “n’eva sassato nāsassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “paraṃkato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkato ca paraṃkato ca attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassatañ ca asassatañ ca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “n’eva sassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evadiṭṭhino – “paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkatañ ca paraṃkatañ ca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – “ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo” ti.

“Idha, bhante, sambahulā nānātitthiya-samaṇa-brāhmaṇa-paribbājakā Sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

“Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan’ ti…pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo’” ti.

“Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā. Atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo’” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā;
antarā va visīdanti, appatvā va tam ogadhan” ti.

Pañcamaṃ.

56. Tatiyanānātitthiyasuttaṃ

Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “n’eva sassato nāsassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “paraṃkato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkato ca paraṃkato ca attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sassatañ ca asassatañ ca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “n’eva sassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “sayaṃkatañ ca paraṃkatañ ca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.
Santi pan’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – “asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – “ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo” ti.

“Idha, bhante, sambahulā nānātitthiya-samaṇa-brāhmaṇa-paribbājakā Sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

“Sant’eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan’ ti…pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo’” ti.

“Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, n’ediso dhammo; n’ediso dhammo, ediso dhammo’” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Ahaṅkāra-pasutāyaṃ pajā, paraṃkārūpasaṃhitā;
etad eke nābbhaññaṃsu, na naṃ sallan ti addasuṃ.

“Etañ ca sallaṃ paṭikacca passato;
ahaṃ karomī ti na tassa hoti;
paro karotī ti na tassa hoti.

“Mān’upetā ayaṃ pajā, mānaganthā mānavinibaddhā;
diṭṭhīsu sārambhakathā, saṃsāraṃ nātivattatī” ti.

Chaṭṭhaṃ.

57. Subhūtisuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Subhūti Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya avitakkaṃ samādhiṃ samāpajjitvā.

Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Subhūtiṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya avitakkaṃ samādhiṃ samāpannaṃ.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Yassa vitakkā vidhūpitā,
ajjhattaṃ suvikappitā asesā;
taṃ saṅgam aticca arūpasaññī,
catuyogātigato na jātu metī” ti.

Sattamaṃ.

58. Gaṇikāsuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā honti paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhi pi upakkamanti, leḍḍūhi pi upakkamanti, daṇḍehi pi upakkamanti, satthehi pi upakkamanti. Te tattha maraṇam pi nigacchanti maraṇamattam pi dukkhaṃ.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta-paṭikkantā yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ –

“Idha, bhante, Rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhi pi upakkamanti, leḍḍūhi pi upakkamanti, daṇḍehi pi upakkamanti, satthehi pi upakkamanti. Te tattha maraṇam pi nigacchanti maraṇamattam pi dukkhan” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Yañ ca pattaṃ yañ ca pattabbaṃ, ubhayam etaṃ rajānukiṇṇaṃ, āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārā, ayam eko anto. Ye ca evaṃvādino – ‘natthi kāmesu doso’ ti, ayaṃ dutiyo anto. Icc ete ubho antā kaṭasi-vaḍḍhanā, kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhenti. Ete te ubho ante anabhiññāya olīyanti eke, atidhāvanti eke. Ye ca kho te abhiññāya tatra ca nāhesuṃ, tena ca nāmaññiṃsu, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyā” ti.

Aṭṭhamaṃ.

59. Upātidhāvantisuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā rattandhakāra-timisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti telappadīpesu jhāyamānesu.

Tena kho pana samayena sambahulā adhipātakā tesu telappadīpesu āpātaparipātaṃ anayaṃ āpajjanti, byasanaṃ āpajjanti, anayabyasanaṃ āpajjanti. Addasā kho Bhagavā te sambahule adhipātake tesu telappadīpesu āpātaparipātaṃ anayaṃ āpajjante, byasanaṃ āpajjante, anayabyasanaṃ āpajjante.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Upātidhāvanti na sāram enti,
navaṃ navaṃ bandhanaṃ brūhayanti;
patanti pajjotam ivādhipātakā,
diṭṭhe sute itih’eke niviṭṭhā” ti.

Navamaṃ.

60. Uppajjantisuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten’upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca –

“Yāvakīvañ ca, bhante, Tathāgatā loke n’uppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Yato ca kho, bhante, Tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Bhagavā yeva dāni, bhante, sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ, bhikkhusaṅgho cā” ti.

“Evam etaṃ, Ānanda, yāvakīvañ ca, Ānanda, Tathāgatā loke n’uppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Yato ca kho, Ānanda, Tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Tathāgato va dāni sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ, bhikkhusaṅgho cā” ti.

Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“Obhāsati tāva so kimi,
yāva na unnamate pabhaṅkaro;
sa verocanamhi uggate,
hatappabho hoti na cāpi bhāsati.

“Evaṃ obhāsitam eva takkikānaṃ,
yāva sammāsambuddhā loke n’uppajjanti;
na takkikā sujjhanti na cāpi sāvakā,
duddiṭṭhī na dukkhā pamuccare” ti.

Dasamaṃ.

Tass’uddānaṃ –

Āyu-Jaṭila-Vekkhaṇā, tayo Titthiyā Subhūti;
Gaṇikā Upāti navamo, Uppajjanti ca te dasā ti.

Jaccandhavaggo chaṭṭho niṭṭhito.